Divas partijas – “Saskaņa” un “Attīstībai/Par” – līdz pat pēdējam brīdim cīnās par savu vietu zem saules*. Nākamie četri gadi Saeimas darbā būs visnotaļ interesanti. Lai gan partijas kā jau ierasts sarkanās līnijas vilkušas pa labi un kreisi, šobrīd lielais jautājums, atskaitot 14.Saeimas sasaukuma sastāvu, ir iespējamā koalīcija un tās stabilitāte. Vai tādas alternatīvās partijas kā “Stabilitātei!” nākamos četrus gadus pavadīs, bļaustoties no opozīcijas, bez reālas ietekmes? Vai Aināra Šlesera vadītā partija ir mūsu glābšanas riņķis un ko gaidīt no "Zaļo un Zemnieku savienības"? To rādīs vien laiks.

Vēlētāju aktivitāte bija diezgan augsta, bet ne augstākā vēsturē. Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotā informācija liecina, ka savu balsi nodevuši 59,39% balstiesīgie iedzīvotāji. Tas ir par 5% vairāk nekā 13.Saeimas vēlēšanās. Rezultāts ir gandrīz identisks ar līmeni, kāds bija ārkārtas 11.Saeimas vēlēšanās 2011.gadā. Tā ir visnotaļ laba zīme, jo tas rāda, ka cilvēku interese ir pieaugusi un to vēlme iesaistīties tāpat. Vienlaikus tas varētu liecināt arī par sabiedrības slāņu mobilizēšanos populistisko, šovinistisko un citādi alternatīvo partiju ietekmē. Piemēram, daudz tiek runāts par partijas “Stabilitātei!” rezultātiem un līdz ar to sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” neveiksmi.

Šķiet, vidusmēra vēlētājam mūžīgās opozīcijas partijas “Saskaņa” nekonsekventā politika pēc 24.februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, pielika pēdējo punktu. Sabiedrības, īpaši Latvijas krievu, neviennozīmīgā attieksme pret Krievijas izvērsto agresiju un veiktajiem kara noziegumiem, savukārt, bija kā jājamzirdziņš partijai “Stabilitāte!”, kura ap sevi spēja pulcēt radikālāk noskaņotos “Saskaņas” vēlētājus. Tā šobrīd redzam, gribētos pat teikt, vēsturisku brīdi, kad partija, kura esošajā Saeimas sasaukumā ieguvusi visvairāk mandātu, jaunajā Saeimā pat neiekļūst.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X