Raidījums: Cīņā par ministra krēslu piesaista zemkopības nozares biedrības (4)

Foto: Edijs Pālens/LETA

Lai arī partijas oficiālās tikšanās reizēs uzsver – vispirms vienošanās par darbiem, tikai tad par amatiem. Tomēr faktiski cīņa par ietekmes sfērām un to, kas ieņems konkrētos amatus, ir sākusies. Viena no pirmajām publiskajām kaujām – par Zemkopības ministriju. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka pēc tam, kad “Zemnieku Saeima” aicināja zemkopības ministra amatam atkārtoti nevirzīt Kasparu Gerhardu (NA), viņa biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA) atbalstu meklējis dažādās zemkopības nozares nevalstiskajās organizācijās.

Uzmanību tam, kas īsti notiek ap zemkopības ministra amatu, pievērsa biedrības “Mazjūras zvejnieki” paziņojums, atsaucot iepriekš izplatītu vēstuli Gerharda atbalstam, norādot, ka nav izteikušies par konkrētu kandidātu. Vēstuli, nesaskaņojot tās saturu, izsūtījis kāds cits.

“Man galvenais, lai piekrastes zvejnieki varētu dzīvot.

Es esmu vienkāršs zvejnieks. Man tā pasaule ir pilnīgi sveša. Un man ir savi principi, un man nav pieņemams, ka kāds runā manā vārdā, lai kas tas būtu,” saka biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis.

Īstajā vēstulē, lai arī novērtēti ministrijas vadības pēdējā laika centieni uzklausīt un meklēt ceļus piekrastes zvejas saglabāšanai, vienlaikus norādīts uz būtiskām, vēl neatrisinātām problēmām. Gerharda vārda tur nav.

Rosība sākās pēc 5.oktobra, kad lielos zemniekus pārstāvošā biedrība “Zemnieku Saeima” uzrakstīja atklātu vēstuli, aicinot nepieļaut Gerharda atkārtotu nonākšanu zemkopības ministra amatā. Viņuprāt tad nozare grimšot stagnācijā. “Mēs neredzam iespēju, kā mēs varētu turpināt strādāt [ar Gerhardu]. Mēs pilnīgi piekrītam Gerharda kunga apgalvojumiem, ka komunikācija mums ir, to nenoliedzu. Bet mums interesē ne tikai process, mums interesē arī rezultāts. Lēmumu pieņemšana mums ir anormāli lēnos tempos. Kāpēc? Tāpēc, ka ministriju vada viens cilvēks un tas ir skaidri saprotams, ka viņš nevar paveikt to darbu apjomu, kas ir jāpaveic,” saka biedrības “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Pēc būtības viņš norāda uz varas koncentrēšanu ministra birojā.

Teju vienlaikus ar šo paziņojumu, par atbalstu esošajam ministram steidza paziņot Latvijas Piensaimnieku Centrālā savienība. Uz nākamo rītu klātienes valdes sēdi ar Gerharda un viņa biroja vadītāja Jāņa Eglīta līdzdalību nolika Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP). Pēc šīs sēdes tapa atbalsta paziņojums ar aicinājumu neeksperimentēt ar jaunu vadību krīzes laikā. LOSP biedru viedoklis gan nav bijis vienprātīgs, bet tas paziņojumā neparādās.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norāda, ka viņi nebūtu nākuši ne ar kādiem paziņojumiem, ja vien nebūtu “Zemnieku Saeimas” paziņojuma. Uz jautājumu, kas tad īsti šo tikšanos un šo paziņojumu iniciēja, LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis atbild: “Tā bija tāda komunikācija starp dalīborganizācijām, kuras zvanīja, un mēs zvanījām citiem, un jautājām, ko mēs darīsim, kā mēs šajā situācijā rīkojamies. Tas ir, es nevaru pateikt vienu konkrēti, kurš to būtu ierosinājis, bet mēs nonācām pie šāda lēmuma, ka tas ir jādara.”

Drīz pēc šīs organizācijas izplatītās atbalsta vēstules, tādas parādījās arī no gaļas pārstrādātājiem, Zemnieku federācijas, Kokrūpnieku federācijas un citiem. Vairāku nozares biedrību pārstāvji “de facto” apliecināja, ka viņiem zvanījis ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (NA), tostarp sarunā aicinot novērtēt sadarbību.

Eglīts nenoliedz, ka kontaktējies ar organizācijām, bet zvana pamatmērķis esot bijis cits.

“Un tajā brīdī, teiksim, arī sarunas gaitā ļoti iespējams, ka kaut kādā veidā, kad man tika uzdots jautājums par to, kā mēs reaģējam uz šo te “Zemnieku Saeimas” vēstuli, ļoti iespējams, ka arī ir bijis, ka teicu, ka es aicinātu arī jūs izvērtēt, kā ir, vai

ir bijis slikti, vai labi. Tāpat arī ar citām organizācijām. Kā es jau teicu, man dienā ir 60 līdz 80 telefona sarunas ar cilvēkiem par to, kādi procesi kā notiek,” saka Eglīts.

Piensaimnieku savienībā neuzskata, ka zvans no biroja būtu uzskatāms par spiedienu. “Nē, tas nav spiediens, jo mēs ar gan ministra biroju, gan ar Gerharda kungu dažādās variācijās esam tikušies arī pirms vēlēšanām, un regulāri strādājuši. Nekas jau nav apstājies, jo situācija ir pietiekami sarežģīta, kaut vai šodien runājot, valsts atbalsts ir piešķirts, bet noteikumi ir tik strikti, ka lielāko daļu no šī atbalsta mūsu uzņēmumi tāpat nevarēs saņemt. Tas ir jārisina nekavējoši,” saka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Virkne lauksaimnieku biedrību tiek finansētas no Zemkopības ministrijas budžeta. Šiem mērķiem šogad kopumā atvēlēts gandrīz pusmiljons eiro (467 799 eiro). Sešām biedrībām ir tikusi vienāda summa – 21 454 eiro. Bet lielākais finansējums - 241 700 eiro, ir LOSP, kas apvieno vairākus desmitus biedrību. Šai summā gan ietilpst arī dalībmaksa starptautiskā organizācijā (51 065 eiro) un finansējums mazajām lauku biedrībām (40 000 eiro). Biedrībai “Latvijas Mazpulki” nauda tika piešķirta, izmantojot tā dēvētās deputātu kvotas. Vairāku biedrību telpas atrodas vienā ēkā ar Zemkopības ministriju.

“Es nevaru iedomāties, kādā veidā mūs varētu… Zinot tos mūsu biedrus, kādi viņi ir un kā mēs runājam šajās darba grupās, es nevaru iedomāties, ka kāds no ministrijas ierēdņiem vai vadības varētu teikt, ka viņi šādā veidā tiek ietekmēti.

Nu viņi pasaka, ka tiešām lauku cilvēki ir vienkārši pasaka visu, ko viņi domā, visu kā ir,” saka LOSP vadītājs Gūtmanis.

Publiskā retorika liecina, ka starp Zemnieku saeimu un esošo ministrijas vadību valda saspīlētas attiecības arī dēļ prasībām, kas lielajiem graudu audzētājiem uzliek vairāk pienākumu, it īpaši, ja vēlas saņemt atbalsta maksājumus vismaz līdzšinējā apmērā. Mazākas saimniecības pārstāvošas organizācijas ar lauksaimniecības politiku ir vairāk apmierinātas.

Iespējams, sabiedrības viedoklis par Gerhardu būtu daudz precīzāk zināms, ja vien viņš, līdzīgi kā partijas biedri, ietu cauri vēlēšanu procesam. Eglīts norāda, ka ministrs sev izmantojis Satversmē paredzētas tiesības nestartēt vēlēšanās.

“Es esmu godīgs pret saviem partijas pārstāvjiem un mūsu partijas vēlētājiem - es neredzu sevi darbā Saeimā. Es visu iepriekšējo dzīvi, visa mana izglītība ir bijusi vērsta uz to, ka piedalīties… Es esmu ekonomists pēc izglītības - uzņēmumu vadība, iestāžu vadība, ministriju vadība, tas ir tas, ko es esmu darījis,” saka Gerhards.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars norāda – pirms vēlēšanām neviens no premjera kandidātiem nebija devis signālu, ka nākamajiem ministriem būtu noteikti jākandidē un jāsaņem vēlētāju novērtējums. “Mēs saprotam, ka atsevišķās ministrijās konkrēti Zemkopības ministrijas nozaru organizācijas ir pauduši atšķirīgu viedokli, tad mēs apzināmies, ka pašlaik visiem mūsu ministriem ir valdes atbalsts, bet, kā saka attiecībā par jauno valdību, šis process ir priekšā,” saka Dzintars.

“Partijas biedru vidū, protams, ir diskusijas, kā varētu strādāt nākamajā valdībā un kā amatus dalīt, bet mūsu kopējā šī brīža sākuma starta pozīcija ir tāda, ka mēs vēlamies saglabāt esošās ministrijas ar esošajiem ministriem,” saka Nacionālās apvienības valdes locekle un ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Pirms iepriekšējām vēlēšanām kā Nacionālās apvienības kandidāts uz zemkopības ministra amatu tika nosaukts Jānis Grasbergs, tomēr toreiz par ministru kļuva Gerhards, bet Grasbergs – par viņa padomnieku. Šoreiz Grasbergs pieminēts tikai neformāli.

“Skaidrs, ka ir kandidāti, ir skaidrs - katram kandidātam savas stiprās puses, jautājums, vai tā reputācija ir pietiekami skaidra un saprotama,”

saka Gerhards. Kad viņam vaicā, vai viņa paša reputācija ir pietiekami skaidra un saprotama, Gerhards atbild: “Es neesmu tirgojies pie ministrijas ar produktiem, man nav konstatēti nekādi pārkāpumi manā darbā. Viss ir atbilstoši likumdošanai, viss pēc labākās sirdsapziņas.”

Biroja vadītājs izmanto līdzīgas frāzes kā organizāciju atbalsta paziņojumos, taču viņš noliedz, ka būtu ietekmējis vai saskaņojis to saturu. “Šobrīd mums nav laika eksperimentēt un skatīties ar to, vai var vai nevar. Mums ir ļoti labi kandidāti, mums ir tiešām cilvēki, kas varētu kaut kad nākotnē kaut ko darīt vai nedarīt. Šobrīd mums nav laika. Kaspars Gerhards ir šo darbu iesācis, viņam tas ir jāturpina,” saka Eglīts.

Pēdējo četru gadu laikā Zemkopības ministrijā un ar to saistītās iestādēs un uzņēmumos mainījusies virkne vadošu amatpersonu. Ar skandāliem noslēgusies gan Valsts meža dienesta vadības maiņa, gan vērtīgo Latvijas valsts mežu valdes un padomes izmaiņas. Jau tuvākajos gados ar Latvijas valsts mežu līdzdalību iecerēts īstenot miljardu vērtu projektu par vēja elektrostaciju būvniecību.

Aktuālais šodien
Svarīgākais