Arī nedēļu vēlāk joprojām nav informācijas, kur pazuda Krievijas pusē gaidošie ap 700 ukraiņu bēgļu pie Latvijas robežas. Drošības iestādēm pagaidām nekādus panākumus nav izdevies gūt. "Nekā personīga" šonedēļ sazinājās ar dažiem bēgļiem, kas ļauj izvirzīt jaunu versiju, taču arī tai apstiprinājuma pagaidām nav.
Pirms divām nedēļām situācija pie Latvijas un Igaunijas austrumu robežas bija kritiska. Krievijas pusē rindā uz robežkontroles punktiem gaidīja simtiem Ukrainas pilsoņu. Cilvēkiem no okupētajām valsts daļām šī ir vienīgā iespēja iekļūt Eiropā un brīvajā Ukrainas daļā. Rindā automašīnām bija jāgaida pat nedēļa, kājāmgājējiem aukstumā un lietū - divas vai trīs diennaktis. Tie, kas šķērsoja robežu, stāstīja par pirmajiem upuriem. Naktī uz ceturtdienu, 6. oktobri, rindas uz iekļūšanu Igaunijā un Latvijā pēkšņi pazuda.
Šonedēļ Latvijas pusei aizvien nav jaunas informācijas par to, kas noticis ar aizvestajiem. Igaunijas robežsardze un Iekšlietu ministrija neatrada laiku sarunai.
"Nekā personīga" pavedienus meklēja sociālā tīkla "Telegram" čatos, kur ukraiņi apmainās ar informāciju par situāciju pie robežas. 5. oktobrī kāds tajā jautā, vai tā ir taisnība, ka pie robežas novietoti pārvietojamie armijas iesaukšanas punkti. Vakar pāri Grebņevas robežai gājis draugs, kurš tagad vairs neiziet uz sakariem. Te arī stāsta, ka aptuveni desmito daļu pāri nepalaiž. Iemesli esot dažādi, arī it kā pavēste par iesaukšanu armijā. Cits jautā, vai krievu robežsargi pārbauda vīriešu telefonus. Viņam atbild: jā skatās gan vīriešiem, gan izlases kārtā arī sievietēm.
Vēl 5. oktobra vakarā cilvēki stāsta, ka rindas ir milzīgas. Kāds Saša raksta, ka pie Terehovas 170 auto, viņš jau septiņas stundas stāv vienā vietā un nav izkustējies. Rindas priekšgalā esošie gaidot jau septiņas diennaktis. Dažas stundas vēlāk sāk rasties neizpratne, kur palikušas rindas un kas noticis ar visiem ukraiņiem, kas gaidīja.
Mēs "Telegram" kanālā sazinājāmies ar vairākiem cilvēkiem, kas 5.oktobra vakarā rakstīja, ka ir pie robežas. Šī sieviete apstiprina, ka auto rindā gaidījusi nedēļu, sākot no 3. oktobra. Kad uzzina, ka runā ar žurnālisti, viņa atbild, ka baidās par tādām lietām runāt, it īpaši onlainā. Saruna pārtrūkst.
Saša, kurš 5. oktobrī rakstīja par situāciju pie Terehovas, mums atbild, ka aizbraucis prom un devies uz Vientuļu robežkontroles punktu. Tur bijušas 35 mašīnas, un jau pēc sešām stundām bijis Latvijā. Čatā arī citiem ieteicis doties uz turieni. Uz jautājumu, vai nezina, kas notika ar cilvēkiem, kas pēkšņi pazuda no rindām, Olga raksta, ka viņai teikuši, ka šie cilvēki aizvesti uz citu robežkontroles punktu un palaisti paātrinātā kārtā. Viņa gan nezina, vai šie vedēji bija brīvprātīgie vai valsts institūcijas.
Noprotams, ka Jeļena pati rindā negaidīja, sekoja situācijai "Telegram" čatos. Tajos uzzinājusi, ka esot ienācis rīkojums no Pleskavas apgabala vadības atrisināt rindu problēmu, jo brīvprātīgie esot sacēluši troksni par nekārtībām. Vienas dienas laikā gandrīz visi palaisti pāri robežai.
"Telegramā" atrodam arī krievu brīvprātīgos. Viņi rindā gaidošajiem veduši siltu ēdienu. Kad policija viņus aizdzinusi prom, atņēmusi nojumi un ģeneratoru, brīvprātīgie ēdienus dalījuši slepeni, uzdodoties par reportieriem. Ar krievu puses brīvprātīgajiem regulāri kontaktā ir uzņēmējs Ivars Pušmucāns. Līdz pierobežā Latvijas pusē pirms dažām nedēļām ieradās Rīgas labdarības organizācijas, viņš bijis viens nesavtīgākajiem palīgiem ukraiņiem, kas ierodas pār austrumu robežu. Arī viens no tiem, kam ir vispilnīgākā informācija par situāciju. Ar Pušmucānu drošības iestādes, kas izmeklē rindu pazušanu, nav sazinājušās.
Arī citi brīvprātīgie min iespēju, ka bēgļi devušies uz Baltkrievijas vai Somijas robežu. To viņiem stāsta pārvadātāji, kas pierobežā sagaida ukraiņu bēgļus.
Viena no versijām, kas izskan, ir tāda: visi rindās gaidošie pēkšņi nolēmuši doties uz Somijas vai Baltkrievijas robežu, jo tur rindas bija mazākas. Somijas robežsardze mums iedeva savu statistiku, kas šo versiju atspēko. Arī tur 6. oktobrī Ukrainas pilsoņu plūsma pāri robežai ir samazinājusies.
Lietuvas Iekšlietu ministrija informē, ka ukraiņu plūsma pār tās robežu ar Baltkrieviju ir nebūtiska. Igaunijas robežsardzes sniegtie dati liecina, ka tur kritums pagājušās nedēļas vidū bijis visos robežpunktos. Atliek tikai Latvijas robežkontroles punkti, ko ukraiņi līdz šim izmantojuši retāk: Vientuļi pie Krievijas un Silene un Pāternieki pie Baltkrievijas. Latvijas Valsts robežsardze informē, ka arī šajos punktos pēc 6. oktobra ukraiņu plūsma ir samazinājusies
Pleskavas gubernators Mihails Vedernikovs ir Vladimira Putina "Vienotās Krievijas" biedrs. Viņš bija klāt svinīgajā pasākumā, kurā Putins parakstīja dokumentus par četru Ukrainas reģionu pievienošanu Krievijai. Tomēr brīvprātīgajiem ir izdevies radīt spiedienu par situāciju pierobežā. Krievijas medijos gan gaidošie cilvēki raksturoti kā Krievijas pilsoņi, kas mēģina izvairīties no mobilizācijas, un ukraiņi, kas uzvedas kā vandaļi.
Latvija uzņēmusi 30 tūkstošus bēgļu, bet pāri mūsu austrumu robežai gājuši 180 tūkstoši. Situācijas saasināšanās pierobežā izgaismojusi to, ka šeit ir nepietiekama valsts iesaiste. Vietējās pašvaldības tranzītbēgļiem vairs nevar atļauties nodrošināt dažu dienu naktsmītnes, jo par to nesaņem kompensāciju no valsts budžeta. Bet pārvadātāji bēgļiem par nogādāšanu Eiropā prasa vairākus simtus eiro.
Ceturtdien robežu apmeklēja arī Ukrainas vēstnieks, viņš savus iespaidus atstāstīja intervijā ar "Nekā personīga".