Video ⟩ ABLV sankciju lieta: Finanšu ministrijas sarunās ar ASV rezultātus vēl neredz

TVNET/De Facto LTV
ABLV sankciju lieta: Finanšu ministrijas sarunās ar ASV rezultātus vēl neredz
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 2
Foto: Zane Bitere / LETA

Pagaidām nav redzama progresa Finanšu ministrijas sarunās ar kolēģiem no ASV par Latvijai izteikto pārmetumu atsaukšanu, kas tika izklāstīti ASV 2018.gada sankciju projektā pret ABLV banku. Finanšu ministrija vēlas panākt minētā dokumenta “noņemšanas uzsākšanas procesu”, jo tas traucējot piesaistīt investīcijas, ziņo LTV raidījums “de facto”.

Tikmēr bijušais ASV finanšu ministra vietnieks terorisma finansēšanas jautājumos Maršals Bilingslijs, kura laikā tika ierosināta ABLV bankas atslēgšana no dolāru norēķiniem, Latvijas darbības šajā virzienā sauc par “satraucošām”.

“Es personīgi būtu pārsteigts redzēt, ja dokumentu noņemtu. Un es neesmu drošs, ka ir ļoti gudri pašreizējam Latvijas finanšu ministram lobēt, kā viņš to dara, šī dokumenta atcelšanu, ņemot vērā, ko mēs zinām par ABLV, ko viņi ir darījuši, un ko mēs zinām, kas bija saskaņotas naudas atmazgāšanas darbības bankas pašā spicē,” intervijā LTV raidījumam sacīja Bilingslijs.

Viņš uzskata, ka komplektā ar Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieces Ilzes Znotiņas neapstiprināšanu uz otru termiņu “tās ir satraucošas pazīmes, bet tām nevajadzētu svītrot to, ka Latvijas valdība ir paveikusi neticamu darbu finanšu sistēmas attīrīšanā”.

Kas sagaida ABLV bankas sankciju likumprojektu, no ASV Finanšu ministrijas noskaidrot neizdevās. Ministrija interviju LTV raidījumam nesniedza.

Jūnijā parādījās raksts biznesa medijā “Bloomberg” par finanšu ministra Jāņa Reira (JV) sarunām Vašingtonā ar ASV Finanšu ministrijas darbiniekiem par ABLV ziņojuma atcelšanu. Pēc tam Latvijas Finanšu ministrija izplatīja paziņojumu, ka Reirs nav lūdzis atcelt bankai ierobežojumus, bet aicinājis ASV sniegt vērtējumu par Latvijas finanšu sektora reformām.

“Mans lūgums bija uzsākt procedūru šī lēmuma atcelšanai nevis par ABLV banku, bet lēmuma atcelšanai, kur tiek norādīts uz problēmām valstī,” pirms mēneša intervijā “de facto” skaidroja finanšu ministrs Reirs un piebilda, ka Latvijai izteiktie pārmetumi jau ir izlaboti.

Reirs apliecināja, ka sarunu sākšana ar ASV nav viņa izdomājums, bet viņam esot valdības pilnvarojums. Minētais likumprojekts vismaz vienā gadījumā ir atturējis kādu vārdā nenosauktu starptautisku finanšu institūciju no investēšanas Latvijā.

Reirs pagājušajā nedēļā atkal tikās ar ASV amatpersonām. Latvijas Finanšu ministrija rakstiskā atbildē raidījumam atklāja, ka ASV sniegta aktuālā informācija par ieviestajiem uzlabojumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, bet nekādi lēmumi pašlaik nav pieņemti.

Par dokumenta “noņemšanu” ASV runājis arī labklājības ministrs Gatis Eglītis (K).

ABLV bankas likvidators, advokāts Jānis Rozenbergs LTV raidījumam atbildēja, ka banka likvidācijas procesā sadarbojas un sniedz informāciju dažādām institūcijām, arī ASV finanšu jomu uzraugošajām iestādēm, ja saņem šādus pieprasījumus. ABLV bankas likvidācija risināsies un tiks pabeigta neatkarīgi no tā, kādu gala lēmumu pieņems FinCEN, rakstīja Rozenbergs.

Pirms gandrīz pieciem gadiem ASV Finanšu ministrija un tās struktūra FinCEN aizdomās par naudas atmazgāšanu ierosināja atslēgt ABLV banku no dolāru norēķiniem. Tirgus reaģēja momentāni, banku nācās likvidēt.

Toreizējais ASV finanšu ministra vietnieks Bilingslijs stāsta, ka jau Obamas administrācijas laikā, pirms Bilingslija stāšanās amatā, vairākās vizītēs Latvijai tika doti skaidri brīdinājumi, ka ASV satrauc ABLV un arī citu banku darbības. “Mēs diezgan ātri Trampa administrācijas laikā sākām iesaistīt Latvijas valdību, lai mēģinātu padarītu galu šai sistēmiskajai naudas atmazgāšanai,” atceras Bilingslijs.

Rezultātā ASV finanšu ministrija nolēma pret ABLV banku izmantot īpašu likumu, ko ASV ieviesa pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem, konkrēti šā likuma 311.sadaļā dotās pilnvaras.

“Mēs nonācām pie secinājuma, ka dažādu iemeslu dēļ Latvijas valdība ne vien nebija apveltīta ar nepieciešamajiem likumiem un regulām, bet tai arī nebija politiskās gribas pieņemt smagu lēmumu, lai slēgtu naudas atmazgāšanas operāciju, kas zināma kā ABLV. Un tādēļ ASV Finanšu ministrija bija spiesta, lai aizsargātu mūsu finanšu sistēmu un mūsu NATO sabiedroto finanšu sistēmas, izmantot 311.paragrāfa tiesības un publiski nosaukt ABLV kā avotu bažām par naudas atmazgāšanu,” saka bijusī amatpersona.

ASV finanšu ministrijai bija pamats uzskatīt, ka ABLV bankas īpašnieki un menedžeri padarījuši naudas atmazgāšanu par bankas biznesa pīlāru, kā arī apvainoja banku Latvijas amatpersonu kukuļošanā.

ABLV savās atbildēs nenoliedza darījumus ar augsta riska klientiem, bet noliedza korupciju un atzīmēja, ka izteiktajiem apgalvojumiem trūkst pierādījumu. Atsevišķi minētie darījumi vai nu vispār neesot notikuši vai bijuši pirms personu pakļaušanas sankcijām. Aizdomīgās lietas banka esot proaktīvi izmeklējusi.

ABLV arī deva norādes, ka banku ASV apmelojis tagad korupcijā apsūdzētais bijušais Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tiesa, kāds labi informēts avots “de facto” sacīja, ka amerikāņi nav gājuši Rimšēviča pavadā, jo jau kādu laiku uzskatījuši viņu par korumpētu. ASV arī nav uzticējušies tā laika Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājam Pēteram Putniņam, uzskatot, ka viņš nestāsta taisnību.

Vērtējumi ir pretrunīgi, vai ASV ziņojums par ABLV vairāk bija pārmetums vienai bankai vai signāls visam finanšu sektoram kopumā.

“Tas nav tikai vispārējs paziņojums, ka šī valsts ir augsta riska naudas atmazgāšanā. Šis instruments ir ļoti specifiski fokusēts uz noteiktām finanšu institūcijām, kuras, pēc ASV Finanšu ministrijas domām, vajag izcelt kā naudas atmazgāšanas mezglus, kuri kļūst tik būtiski, ka ASV ir jāveic daudz stingrākas darbības,” LTV raidījumam “de facto” sacīja Amerikas Universitātes tiesību zinātņu profesors Džonatans Rašs, kurš savulaik strādājis ASV Finanšu ministrijā.

Izmeklējošās žurnālistikas projekta OCCRP Ziemeļamerikas redaktors Kevins Hols savukārt atzīmē, ka pret ABLV banku vērtais likumprojekts ir “ļoti strups instruments”. Tehniski tas tiek vērsts pret konkrētu banku, bet mazā jurisdikcijā, kāda ir Latvija, tam ir ķēdes reakcija uz visu sistēmu.

OCCRP pētījumi par naudas atmazgāšanu bija starp tiem, ko ASV piesauca savā ziņojumā par ABLV banku. Hols skaidro, ka pret ABLV vērstais mehānisms ir ļoti spēcīgs, bet jau vēsturiski ar ļoti ierobežotām apstrīdēšanas iespējām. Atliek vai nu sadarboties, lai lietas sakārtotu, vai arī zaudēt piekļuvi globālai finanšu sistēmai.

“Jūs varat droši pieņemt, ka ASV finanšu departaments šo instrumentu neizmantotu, ja runa būtu tikai par vienu sliktu tirgus dalībnieku, bet valsts kopumā darītu lielisku darbu kontroles jomā,” viņš piebilst.

Pēc bankai nāvējošā ASV finanšu ministrijas ziņojuma ABLV un tās līdzīpašnieks Ernests Bernis nolīga Vašingtonā lobistus. Saskaņā ar lobistu datu bāzi viņš un banka firmai “Mercury” samaksājuši 1,73 miljonus ASV dolāru. Pēdējie maksājumi bijuši 2020.gadā. Pirms trīs gadiem uz “de facto” jautājumiem par lobistu algošanu Bernis atbildēja, ka “reputācija 21.gadsimtā ir svarīgākā lieta.”

Latvijas prokuratūra cēlusi apsūdzības Bernim un vēl septiņām personām par 2 miljardu eiro legalizēšanu. Apsūdzību nav par piesauktajiem Ziemeļkorejas darījumiem un kukuļdošanu. Jāatzīmē, ka Latvija nesaņēma no ASV visu interesējošo informāciju, jo FinCEN reģistri par banku izmeklēšanas lietām nav publiski pieejami.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu