Konsolidējot resursus, Latvijā vajadzētu izveidot biroju, kas nodarbotos ar smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu, turklāt lietderīga būtu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Iekšējās drošības biroja (IDB) apvienošana, aģentūrai LETA atzina ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Komentējot trešdien publiskoto Valsts kontroles (VK) revīziju par izmeklēšanas iestādēm, Stukāns norādīja, ka personīgi ir vīlies rezultātos, jo no revidentiem sagaidījis daudz efektīvāku un jēdzīgāku izvērtējumu, kā arī konkrētus priekšlikumus, kas varētu uzlabot izmeklēšanas kvalitāti.
"Rupji runājot, neko jaunu šis revīzijas atzinums nepasaka. Tas viss ir zināms un skaidrs," piebilda Stukāns.
Viņš neuzskata par lielu problēmu to, ka vairākas tiesībsargājošās iestādes pašas izmeklē savu kolēģu nodarījumus, jo apšaubīt izmeklēšanu kriminālprocesos nav pamata, turklāt par izmeklēšanas virzienu un veicamajiem darbiem atbild prokurors. Tāpat nopietnākus koruptīvus nodarījumus izmeklē ārpus konkrētās iestādes esošas izmeklēšanas struktūras. Ja prokurors konstatē gadījumu, kad iesaistīts plašāks, tostarp vadības līmeņa, amatpersonu loks, kriminālprocesi tiekot uzticēti citām izmeklēšanas iestādēm.
"Es gaidīju atzinumu par to, ka, ņemot vērā noziegumu raksturojumu un iedzīvotāju skaitu, Latvijā vajadzētu izveidot vienu izmeklēšanas biroju, kas veiktu smagu un sevišķi smagu noziegumu izmeklēšanu. Svarīgāko un nopietnāko noziegumu izmeklēšanu, bet visu pārējo ar vienkāršāko un ar mazāku sabiedrisko nozīmi varētu atstāt citiem dienestiem," norādīja Stukāns.
Ģenerālprokurora ieskatā varētu stiprināt KNAB, kas uzņemtos tikai korupcijas izmeklēšanu, kā arī izveidot jau minēto biroju, kas nodarbotos ar visu pārējo nopietnāko noziegumu izmeklēšanu, savukārt pārējās tiesībsargājošās iestādes nodrošinātu operatīvo lietu vadību un to izmeklēšanu.
Šāda biroja izveidošana ļautu konsolidēt resursus un specializēt izmeklētājus lielos izmeklēšanas blokos, piemēram, slepkavību, ekonomisko noziegumu, dzimumnoziegumu un kibernoziegumu izmeklēšanā. Tas arī ļautu nodrošināt vienveidīgu izpratni un veikt vienkāršāku apmācību.
Komentējot revidentu secināto, ka kompetence izmeklēt koruptīvus noziegumus pārklājas, ģenerālprokurors norādīja, ka nebūtu nopietni, piemēram, 50 Valsts policijas izmeklētājus novirzīt KNAB, jo tad rastos jautājumi, kur šie izmeklētāji fiziski uzturētos un kā tiktu nodrošināts viņu darbs.
Vienlaikus Stukāns uzskata, ka vajadzētu KNAB izveidot kā vienu iestādi, kas aptver visu koruptīvu darījumu izmeklēšanu visā valstī. Viņa ieskatā, KNAB un IDB ir divas pietiekami nelielas iestādes, un nav saprotams, kāpēc nevarētu tās apvienot.
"Manā izpratnē šīs divas iestādes mierīgi varētu apvienot un iegūtu resursu ietaupījumu.
Latvijā ar apvienošanu izprotam to, ka apvienotajai iestādei jāatrodas vienā ēkā. Nu nav jāatrodas vienā ēkā, bet tā vietā jānodrošina vienveidīgi darbības principi pret līdzīgiem noziegumiem," norādīja Stukāns un atgādināja, ka jau patlaban abas iestāžu ēkas teju atrodas viena otrai blakus.
Latvijā izmeklē aptuveni 35 000 kriminālprocesu, tāpēc Stukāna ieskatā vajadzētu izanalizēt, cik daudz uzmanības katram kriminālprocesam tiek veltīts un vai tas atbilst šodienas prasībām. Viņaprāt, sīko zādzību izmeklēšanai nevajadzētu izmeklētāju ar augstāko juridisko izglītību un stāžu, tāpēc ir labas Valsts policijas virzītās izmaiņas par universālo policistu, kurš varētu veikt sākotnējās izmeklēšanas darbības.
"Izmeklētāju resursi jākonsolidē, izmeklējot nopietnus noziegumus," uzsvēra ģenerālprokurors.
Ņemot vērā visu minēto, Stukāns no VK revidentiem vēlējies sagaidīt piedāvājumu, kas vērsts uz izmeklēšanas kvalitātes pankāšanu, izvērtējot pieejamos resursus.
"VK droši vien pietrūka izpratnes par izmeklēšanas organizēšanas principiem. Ļoti labi, ka VK visu apkopoja un amatpersonām ir iespēja to visu palasīt, bet ieteikumi un atzinumi nav nekādi jaunie, tie ir zināmi. Vienlaikus daudzi jautājumi saistīti ar finansiālo virzienu, bet valstij naudas ir tik, cik ir," norādīja ģenerālprokurors.
Stukāns arī atgādināja, ka, lai politiķi varētu pieņemt lēmumus par izmaiņām, ir jāpiedāvā pamatots esošās situācijas izvērtējums un jaunais modelis.
Kā ziņots, VK lietderības revīzijā secinājusi, ka Latvijas izmeklēšanas iestāžu sistēmā var un vajag veikt izmaiņas, lai noziedzīgus nodarījumus izmeklētu efektīvāk.
Latvijā noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas funkcija ir piešķirta 11 izmeklēšanas iestādēm un to struktūra var šķist sadrumstalota, tādēļ VK revīzijā vērtēja, vai sistēmā ir iespējamas un nepieciešamas izmaiņas, lai noziegumu izmeklēšanu varētu veikt efektīvāk.
VK secinājusi, ka jāpārvērtē "iekšējā" noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, novēršot potenciālo interešu konfliktu, kas rodas, izmeklējot kolēģu noziedzīgo rīcību. Latvijā pašlaik ir piecas izmeklēšanas iestādes, kas ir tiesīgas izmeklēt savu iestāžu amatpersonu izdarītus noziedzīgos nodarījumus - IDB, Valsts robežsardze (VRS), Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP), Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde (VID IDP) un KNAB.
Tāpat revīzijā secināts, ka kompetence izmeklēt koruptīvos noziedzīgos nodarījumus pārklājas. Lai arī sākotnēji bija plānots, ka tieši KNAB būs visaptveroša specializētā iestāde, kas izmeklēs koruptīvus noziedzīgus nodarījumus gan publiskajā, gan privātajā sektorā, joprojām šādus noziedzīgos nodarījumus izmeklē ne tikai KNAB, bet vēl piecas izmeklēšanas iestādes - Valsts policija, IDB, VRS, IeVP un VID IDP. Proti, katru gadu tiek sākti vidēji 190 kriminālprocesi, kuros izmeklē koruptīvus noziedzīgos nodarījumus, un, saskaņā ar revīzijā veiktās datu analīzes rezultātiem, tikai 16% no tiem ir sācis KNAB.
Lai arī kopumā revidenti apšauba, ka KNAB šobrīd ir iespējas izmeklēt visus izmeklēšanas iestāžu lietvedībā esošos kriminālprocesus par koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, tomēr, revidentu ieskatā, var samazināt to izmeklēšanas iestāžu skaitu, kurām ir šāda kompetence.
Sākot ar "Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.-2020.gadam" apstiprināšanu, jau no 2015.gada KNAB ir vairākkārt uzdots risināt jautājumu par visu koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas pārņemšanu, taču līdz šim tas nav īstenots, paudusi VK.
Revidenti arī norādījuši uz nevienlīdzīgo izmeklētāju atlīdzību un aicina īstenot sistēmiskas izmaiņas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu atlīdzību līdzīgas kvalifikācijas izmeklētājiem.
Revidenti atkārtoti norādījuši, ka izdienas pensiju politika neatbilst valsts pensiju politikas būtībai ieinteresēt darbspējīgā vecuma iedzīvotājus pēc iespējas ilgāk turpināt darbu.
VK norāda, ka ir jādefinē vienoti kritēriji izmeklētāju noslodzei, lai to varētu izmērīt.
Pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, VK norāda, ka Tieslietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Finanšu ministrijai un izmeklēšanas iestādēm ir sniegti pieci ieteikumi, aicinot sadarbības rezultātā panākt arvien efektīvāku kriminālprocesu izmeklēšanu. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir 2024.gada novembris.
