Otrdien Polijas teritorijā nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus. Rietumos tas radīja satraukumu, ka Krievijas īstenotais karš Ukrainā nu ir pārkāpis NATO alianses robežu. Rezultātā Varšavā tika sasaukta ārkārtas nacionālās drošības padomes sanāksme, pēc kuras valsts pārstāvji paziņoja, ka tā bijusi Krievijā ražota raķete. Tomēr nākamajā dienā Polijas prezidents Andžejs Duda sarunā ar žurnālistiem atzina, ka “nekas neliecina, ka tas būtu bijis apzināts uzbrukums”. Pēc viņa vārdiem, tā, visticamāk, bija Ukrainas pretraķešu aizsardzības sistēmas raķete. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda līdzīgu versiju, atzīmējot gan, ka šī incidenta izmeklēšana vēl turpinās. Tāpat viņš uzsvēra, ka organizācija negrasās iedarbināt Ziemeļatlantijas alianses līguma 4. pantu, tādējādi atbildot uz vairākkārt izskanējušiem aicinājumiem to izmantot. Taču ko nozīmē šis un tikpat bieži pieminētais 5. pants? Un galvenais: vai un kā notikušais maina situāciju?

Bezprecedenta situācija

Lai gan Stoltenbergs, Duda un Baidens apgalvoja, ka incidents bija netīšs, viņi uzsver, ka notikušais ir Krievijas atbildība. “Tas nebūtu noticis, ja nebūtu Krievijas kara pret Ukrainu, bez raķetēm, ar kurām šobrīd intensīvi un plašā mērogā apšauda Ukrainas infrastruktūru,” sacīja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.

Līdzīgi izteicās arī Lielbritānijas premjerministrs Riši Sunaks. “Šī ir Putina kara nežēlīgā realitāte. Kamēr tas turpinās, mūsu un mūsu sabiedroto drošība būs apdraudēta.”

NATO dalībvalsts civiliedzīvotāju nāve savā teritorijā Krievijas apšaudes rezultātā ir bezprecedenta situācija. Līdz ar to šim incidentam ir visas izredzes kļūt par vienu no pagrieziena punktiem karā.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X