Francijas vadība februārī nav ticējusi, ka Krievija sāks pilna mēroga karu pret Ukrainu, bet Vācijas līderi uzskatījuši - ja tas notiks, tad Kijivai labāk padoties, intervijā telekanālam "CNN Portugal" sacīja bijušais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, izsakoties par Ukrainas sabiedroto tā laika skatījumu uz kara perspektīvām.
"Tas bija milzīgs šoks. Mēs vērojām, kā grupējas Krievijas bataljonu taktiskās grupas, bet dažādas valstis reaģēja atšķirīgi," sacīja ekspremjers.
"Vācija kādā brīdī uzskatīja - ja tas notiks, tad tā būs katastrofa, tad labāk tam visam ātrāk darīt galu, bet Ukrainai - padoties," pastāstīja Džonsons.
"Varat nešaubīties, ka francūži tam atteicās ticēt līdz pašam pēdējam brīdim," viņš piebilda.
Džonsons arī kritizēja Itālijas valdību. Tās premjers tobrīd bija Mario Dragi.
Kādā brīdī viņi paziņoja, ka vienkārši nevar atbalstīt citu valstu nostāju, jo ir atkarīgi no Krievijas ogļūdeņražiem, sacīja bijušais britu premjers.
Viņš norādīja, ka Krievijas līderis ieslīdzis pašapmānā, pārliecinādams sevi par to, ka iztēlotās Krievijas un Ukrainas "hroniskās vienotības" dēļ "krievu tanku stobrus izrotās ar puķēm".
"Izpostītas pilsētas, desmiti tūkstoši mierīgo iedzīvotāju nogalināti bez šķirošanas zvērīgās bombardēšanās. Triecieni skolām, bērnudārziem, slimnīcām. Visur, no kurienes vien Putina karaspēks tiek atspiests, mēs redzam liecības par kara noziegumiem - sistemātiska vardarbība, moku kambari, mīnas un lamatas, kas uzstādītas, lai sakropļotu mierīgos iedzīvotājus, kuri tās atradīs," sacīja Džonsons, mudinot rietumvalstis nepārtraukt palīdzību Ukrainai.
