Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro valdība un opozīcija sestdien Mehiko pēc vairāk nekā gadu ilga pārtraukuma atsāk sarunas, cenšoties pārvarēt domstarpības par brīvu vēlēšanu kritērijiem.
Veiksmīgs sarunu iznākums varētu pavērt ar naftas resursiem bagātajai Venecuēlai durvis uz pasaules naftas tirgiem un ASV naftas embargo mazināšanu.
Maduro un opozīcijai pagājušajā gadā bija vairākas sarunu kārtas, kurās kā starpnieki darbojas Norvēģija un Meksika.
Starptautiskie centieni atrisināt Venecuēlas krīzi kļuvuši intensīvāki kopš Krievijas februāra iebrukuma Ukrainā, cita starpā arī spiediena dēļ, kādam šī konflikta rezultātā pakļautas pasaules energoresursu piegādes.
Venecuēlas opozīcija vēlas saņemt garantijas brīvām un godīgām prezidenta vēlēšanām - nākamās paredzētas 2024.gadā -, bet Karakasa vēlas, lai starptautiskā sabiedrība atzīst Maduro par likumīgu prezidentu un atceļ sankcijas, īpaši ASV naftas embargo.
ASV valdība signalizējusi par vēlmi atcelt ierobežojumus ASV enerģētikas uzņēmumu darbībai Venecuēlā, ieskaitot, iespējams, arī piedāvājot licenci naftas lieluzņēmumam "Chevron" darbības paplašināšanai.
Tomēr ASV Valsts departaments uzstāj, ka ierobežojumu mazināšana var notikt vienīgi tad, ja Maduro valdība spers konkrētus soļus brīvu vēlēšanu sarīkošanas virzienā.
Pēc 2018.gada strīdus izraisījušajām Venecuēlas vēlēšanām teju 60 valstis, arī ASV, par prezidentu atzina opozīcijas līderi Huanu Gvaido.
Tiesa gan, Gvaido ietekme pēdējos gados sarukusi, un viņš zaudējis daudzus svarīgus sabiedrotos kā Venecuēlā, tā reģionā, kur daudzas valstis ievēlējušas kreisus prezidentus.