Pārskats par LGBT tiesībām Latvijā: Sabiedrība pieņem, bet likumdošana stagnē

Civilās savienības likums

LGBT līdztiesības jautājumi ir daudz plašāki par viendzimuma pāru ģimeņu tiesisko atzīšanu, taču tieši šis jautājums šobrīd ir Latvijas lielākais klupšanas akmens. Pēc daudzkārtējiem mēģinājumiem sakārtot šo tiesību jomu, kas notiek jau vairāk nekā 20 gadus, nupat bijām pietuvojušies tuvāk rezultātam kā jebkad agrāk. Satversmes tiesas sprieduma izpildes termiņš, vairākkārtējas veiksmīgas parakstu vākšanas portālā “Mana balss”, vairāki administratīvo tiesu spriedumi par ģimenes fakta atzīšanu viendzimuma pāriem, līdzīgas iniciatīvas veiksmīga virzība mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, saspringtā ģeopolitiskā situācija, ko radījis Krievijas iebrukums Ukrainā un kas licis mums vēlreiz pārdomāt, vai esam patiešām vienoti savā valstī, vai arī atstumjam kādu sabiedrības daļu, šķeļot šo vienotību. Taču tā visa izrādījās par maz, lai Saeima nobalsotu par Civilās savienības likumu trešajā lasījumā, kas dotu pāriem, neatkarīgi no viņu dzimuma, iespēju reģistrēt savas attiecības pie notāra. Daļa Latvijas ģimeņu palika valsts neaizsargātas. Satversmes tiesas spriedums netika izpildīts noteiktajā termiņā.

Pozitīvās pārmaiņas likumdošanas līkločos

Pie pozitīvām likumdošanas pārmaiņām tomēr gribas minēt, ka Civilās savienības likums nonāca līdz Saeimas balsojumam un tika atbalstīts divos lasījumos. Vēsturiskā pēdējo divu desmitgažu griezumā šis viennozīmīgi ir pagrieziena punkts. Nenotikušais trešais lasījums, kuru apturēja tikai kvoruma sabotāža un jautājuma izslēgšana no dienas kārtības, nav jāskata kā visa sarežģītā likumdošanas iniciatīvas procesa neveiksme, bet drīzāk kā šķērslis, kuru šoreiz neizdevās pārvarēt.

Tiesiskās situācijas uzlabojumi tomēr ir notikuši Pacientu tiesību aizsardzības likumā, kura grozījumos paredzētas tiesības par pacienta ārstniecību vai atteikšanos no tās lēmumus prioritāri pieņemt pacienta izvēlētai pilnvarotai personai, kas palīdz risināt situācijas, kad par kāda cilvēka veselību kritiskus lēmumus pieņem asinsradinieks, kas šo cilvēku, iespējams, nav saticis gadiem, nevis dzīvesbiedrs, kuram šobrīd formāli vienkārši nav iespējas tapt reģistrētam kā valsts atzītam ģimenes loceklim. Tāpat par pozitīvu tendenci LGBT tiesību jomā var uzskatīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas tagad iekļauj tiesības militārpersonām, kas atgriezušās no starptautiskajām operācijām, saņemt rehabilitāciju ārzemēs kopā ar laulāto vai faktiskās kopdzīves partneri un bērniem. Tādejādi faktiskā kopdzīve tiek atzīta vēl vienā nozīmīgā valsts pakļautībā esošā jomā.

Laikietilpīgs, bet ārkārtīgi svarīgs process LGBT tiesību attīstībā šobrīd notiek dažādās Latvijas Administratīvajās tiesās. Administratīvajās tiesās līdz šim ir iesniegti 28 pieteikumi no viendzimuma pāriem par ģimenes fakta atzīšanu un šobrīd ar tiesas lēmumu Latvijā juridiski atzītas jau 24 viendzimuma ģimenes. Šie tiesas lēmumi ne tikai rada unikālu tiesu praksi, bet arī dod papildus signālu likumdevējiem, lēmumu pieņēmējiem un politikas virzītājiem, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, valstij jāsargā visas ģimenes. Šo signālu ignorēšana, līdztekus Satversmes tiesas sprieduma izpildes termiņa neievērošana, var viest nopietnas šaubas par Latvijas valsts tiesiskumu.

Progress sabiedrībā

Sabiedrības attieksme vai “sabiedrības vairākums” kā biedēklis Latvijā ticis lietots jau turpat divas dekādes, lai bremzētu LGBT tiesību attīstību. Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka sabiedrība ir augusi ātrāk par Saeimu un izprot nepieciešamību pēc viendzimuma pāru attiecību sakārtošanas bez garas skaidrošanas. Diskusija sabiedrībā jau labu laiku norit par šo attiecību tiesiskas sakārtošanas formu, ne par viendzimuma ģimeņu pastāvēšanas realitāti, kas ir pašsaprotama. Jaunākie SKDS aptaujas dati liecina, ka Civilās savienības likumu (tai skaitā ja tas attiecas arī uz viendzimuma pāriem) atbalsta 47% iedzīvotāju, savukārt vēl 11% iedzīvotājiem nav viedoklis vai ir gluži vienkārši vienalga. Attieksme pret homoseksuāliem cilvēkiem kopumā pieņemoša vai neitrāla ir gandrīz 74% aptaujāto (no tiem 25.1% attieksme ir pieņemoša un 48.6% attieksme ir neitrāla). Latvijas sabiedrības lielajam vairākumam vairs nav jautājumu par to, vai mūsu starpā ir LGBT cilvēki un vai viņi ir tādi paši mūsu līdzcilvēki kā pārējie. Jautājumi paliek tikai par to, kad šo situāciju saredzēs arī vairākums Saeimas deputātu.

Nebūs pārsteigums, ka gados jaunāku cilvēku attieksme pret LGBT cilvēku tiesībām ir daudzkārt atvērtāka un pieņemošāka nekā viņu vecāka gadagājuma līdzpilsoņiem. Pētījums rāda, ka vairāk nekā 74.1% cilvēku vecumā no 18 līdz 24 gadiem atbalsta Civilās savienības likuma pieņemšanu. Lai gan katrā nākamajā vecuma grupā šis procents samazinās, var ar pilnu pārliecību teikt, ka politiķiem ir īstais laiks sākt rēķināties ar vēlētājiem, kas veidos šīs valsts nākotni, nevis spītīgi mēģinās mūs noturēt pagātnē.

Raksts tapis Sabiedrības integrācijas fonda kampaņas “Izstāstīt saliedētību” ietvaros.