Pētniece: Daugavpils domei nebija tiesību pieprasīt no izstādes Rotko centrā izņemt darbus

TVNET/LETA
Pētniece: Daugavpils domei nebija tiesību pieprasīt no izstādes Rotko centrā izņemt darbus
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 14
Foto: LETA

Daugavpils pašvaldības rīcība ir skatāms kā cenzūras gadījums, turklāt tai nebija tiesību iejaukties igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" norisē un pieprasīt Marka Rotko mākslas centram izņemt no ekspozīcijas trīs darbus, tādu viedokli pauda Laikmetīgās mākslas, dizaina un arhitektūras institūta (LMDA) pētniece Māra Traumane.

Taujāta, vai izstādes veidotāji varēja izvēlēties citu alternatīvu, lai novērstu šādu gadījumu, pētniece atzīmēja, ka, iespējams, pašvaldība varēja lūgt mākslas centru skaidrot sabiedrībai izstādes koncepciju un iekļaut papildu paskaidrojumu izstrādes aprakstā, tomēr darbu izņemšana no ekspozīcijas ir vērtējama kā radikāls solis.

"Gribu uzsvērt, ka šādos cenzūras gadījumos bieži vien darbi tiek izrauti no izstādes konteksta. Mākslas darbu fotogrāfijas cirkulē plašsaziņas līdzekļos, sociālajos medijos, bet mēs redzam tikai atsevišķus darbus. Vērtība ir iedziļināties visā izstādē, domā, ko mākslinieks izteicis savā koncepcijā, izstādes idejā," sacīja Traumane.

Runājot par to, kāpēc aizvadīto gadu laikā sabiedrībā pieaug sašutums par mākslas darbiem, piemēram, 2021.gadā diskusijas raisīja mākslinieka Kristiana Brektes murālis "Veltījums Džemmai Skulmei" uz Rīgas 40.vidusskolas sienas, pētnieces ieskatā, iespējams, laikmetīgajai mākslai vairāk ir jāmeklē dialogs ar sabiedrību un jāparedz skatītāja reakcija, lai arī skaidrotu mākslas darbus, mākslas procesus, kā kuratori izvēlas māksliniekus un viņu darbus.

"Tās ir arī zināmas konservatīvas tendences, kas patlaban ir aktualizējušās noteiktos reģionos, piemēram, Daugavpilī, kur pašvaldība sāk pārņemt garīdzniecības skatupunktu un rīkojas tās vārdā, kas, manuprāt, ir neizskaidrojama situācija. Satversme nosaka, ka baznīca ir atdalīta no valsts," pauda Traumane.

LETA jau rakstīja, ka pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Rotko mākslas centrs izņēmis no ekspozīcijas trīs pirms mēneša atklātas igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa personālizstādes "Nāvīga vēlme nonākt pēcnāvē" darbus - "Tauta ir aunu bars", "Juzy" un "Dicksus".

Mākslinieks ciklā "Tavs alternatīvais Jēzus" dažādos veidos interpretējis krustu, tai skaitā izvietojot uz tā vīriešu fallus. Pēc izstādes atklāšanas mākslas centrs un Daugavpils dome saņēmuši virkni reliģisko konfesiju, dažādu kultūras biedrību un iedzīvotāju vēstuļu ar izstādes nosodījumu un aicinājumu ekspozīciju noņemt.

Intervijā "TV3" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce pauda, ka Daugavpilī notikušais, kad pašvaldības un garīdzniecības spiediena rezultātā no Rotko centra izstādes tika aizvākti trīs mākslas darbi, ir mākslas cenzūras gadījums.

Arī Latvijas Muzeju biedrība (LMB) atklātā vēstulē nosodīja Daugavpilī notikušo mākslas cenzūru, pašvaldības vadībai kopā ar garīdzniecību vēršoties pret izstādi Rotko mākslas centrā.

LMB paziņojumā "stingri nosoda" pret Rotko mākslas centru vērsto Daugavpils pašvaldības pārstāvju cenzūru un, atsaucoties uz Satversmi, aicina Daugavpils pašvaldības pārstāvjus nodrošināt trīs cenzēto mākslas darbu atgriešanos izstādē.

Biedrība lūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, KM, Latvijas Pašvaldību savienību un tiesībsargu "rīkoties ar visiem institūcijām pieejamiem likumīgajiem instrumentiem", lai novērstu cenzūras turpināšanos.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais