O, 31.01.2023.

VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": Ukraina kā valsts nedrīkstot pastāvēt

LETA
"Aiz priekškara": Ukraina kā valsts nedrīkstot pastāvēt
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 16
Kremļa propagandiste Margarita Simonjana.
Kremļa propagandiste Margarita Simonjana. Foto: Ekrānuzņēmums no video

Aizvadītajā nedēļā krievu propagandisti savos raidījumos nāca klajā ar pāris jaunām atklāsmēm. Vispirms jau propagandists Vladimirs Solovjovs skaidri pateica, ka Ukraina kā valsts nedrīkst pastāvēt, jo tā ir sātaniska. Tāpat tika viesta skaidrība, kādēļ notiekošo Ukrainā nedrīkst saukt par karu. Ne jau tādēļ, ka tas tāds nebūtu, bet gan tādēļ, lai Krievija varētu turpināt būt ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle.

Līdztekus Krievija turpina attālināties no civilizētās pasaules un starptautiskām organizācijām. Pēc pagājušajā nedēļā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) stingrā Krievijas agresijas Ukrainā nosodījuma Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka EDSO ir pārvērtusies par ekstrēmistisku organizāciju, kura atbalsta nacismu un tāpēc Krievija no tās norobežosies. Savukārt TV ideoloģiskie darboņi piebalsoja, ka EDSO sevi ir diskreditējusi jau kopš 2014. gada, kad visu šo laiku izlikās neredzam notiekošo Donbasā.

Krievi lielās ar neesošiem panākumiem

Visu aizvadīto nedēļu tā sauktie kara korespondenti un dažādi militāristi centās Krievijas sabiedrībai iestāstīt, ka okupantu armijai ir ievērojami panākumi Bahmutas virzienā un drīzumā pilsēta tikšot "atbrīvota". Tajā pašā laikā ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW) norāda, ka krievi savus patiesos sasniegumus krietni vien pārspīlē un nepavisam nav drošticami, ka pilsētu izdosies ieņemt. Lielbritānijas militārais izlūkdienests ir norādījis, ka Bahmutas ofensīva Krievijai izmaksā nesamērīgi daudz salīdzinājumā ar iespējamiem ieguvumiem.

Acīmredzot pilsētas ieņemšanai Krievijas vadībai ir galvenokārt simboliska politiska nozīme, secinājuši briti.

Tāpat propagandisti nenogurstoši atkārto vienu un to pašu mantru, kurai nav nekādu pierādījumu, proti, ka ukraiņu karavīri ir noguruši, to kaujas spējas ir zemas un neesot nekādas cīnīties gribas. Tas esot pilnīgi pretēji Krievijas armijai, kur mobilizētie esot pilni kaujas spara, labi apmācīti un ekipēti. To, ka tā ir vēlamā uzdošana par esošo un sabiedrības mānīšana, liecina ISW analītiķu teiktais: "Krievijas militārpersonas turpina cīnīties ar mobilizētajiem karavīriem, kuri atsakās karot. Neatkarīgs Krievijas medijs intervēja mobilizētu karavīru, kuru Krievijas spēki turēja pagrabā kopā ar citiem krievu karavīriem, kuri atteicās karot Doneckas apgabalā. Medijs vēstīja, ka pagrabā palikuši vismaz 12 krievu karavīri. Intervētais pieprasīja, lai Krievijas varas iestādes atbrīvo pārējos karavīrus un sauc pie atbildības komandierus, kas viņus turēja ieslodzītus. ISW jau iepriekš ziņoja par līdzīgiem neoficiāliem aizturēšanas centriem frontes līnijās, kuros atradās simtiem citu krievu karavīru, kas nevēlējās karot."

ISW arī atsaucas uz Krievijas "Telegram" kanālā 2. decembrī vēstīto, ka mobilizētie karavīri, kas bija izvietoti Kazaņā, Tatarstānas Republikā, "sacēlās", kad viņu komandieri neļāva viņiem doties atvaļinājumā vai apciemot savus radiniekus.

ISW ir zināms arī par citiem gadījumiem, kad mobilizētie karavīri Kazaņā sarīkoja nemierus un neklausīja pavēlēm.

Pretēji propagandistu sajūsmai par karotgribošajiem mobilizētajiem, ISW analītiķi norāda: "Trūkumi Krievijas daļējās mobilizācijas norisē turpina iedragāt Krievijas armijas mēģinājumus koncentrēt jaunas karaspēka vienības, lai panāktu izšķirošu ietekmi kaujas laukā. Avots Krievijā ziņo, ka Krievijas Aizsardzības ministrijai daļējās mobilizācijas sākumā nebija resursu, lai ātri apgādātu Krievijas spēkus ar atbilstošu sakaru aprīkojumu, kā rezultātā Krievijas karavīri masveidā iegādājās lētus analogos radioaparātus un ļāva Ukrainas spēkiem viegli pārtvert Krievijas sakaru tīklus."

Tāpat, lai arī bēdīgi slavenais čečenu vienības "Ahmet" komandieris Apti Alaudinovs TV raidījumos bravūrīgi uzsver, ka Krievijas armijai nekāda pauze nav vajadzīga un viņi pēc pirmās pavēles gatavi virzīties uz priekšu, izdevums "Deutsche Welle" vēsta ko pilnīgi citu. Berlīnē bāzētās domnīcas "Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūts" (SWP) analītiķe Margarete Kleina izdevumam norādījusi, ka Krievijas armijai steidzami vajadzīgs laiks, lai atpūstos un pārgrupētos, jo "viņi cieš lielus tehnikas un personāla zaudējumus". Viņa slikti apmācītos un vāji ekipētos mobilizētos nodēvēja par "lielgabalu gaļu".

Sarunas nav gaidāmas

Tā kā rietumvalstis ir paziņojušas, ka jebkuru miera sarunu priekšnoteikums ir Krievijas karaspēka izvākšanās no Ukrainas, tad Kremlis ir attiecīgi paziņojis, ka tas nav iespējams un "speciālā militārā operācija" tikšot turpināta, līdz būšot sasniegti tās mērķi. ISW jau iepriekš ir novērtējis, ka Putina retorika liecina par to, ka viņš nav ieinteresēts nopietnās sarunās ar Ukrainu un saglabā maksimālistiskus kara mērķus. Putins un Lavrovs ir paziņojuši savus noteikumus miera sarunu sākšanai: Rietumu finansiālās un militārās palīdzības samazināšana Ukrainai, Krievijas veiktās Ukrainas teritorijas nelikumīgās aneksijas atzīšana un NATO un Rietumu militāro darbību ierobežojumi Eiropā.

ISW norāda, ka Kremlis vēlas pārliecināt Rietumus sākt sarunu procesu bez skaidras definīcijas par to, vai sarunas ir vērstas uz pamieru, miera procesu vai galīgo miera līgumu.

Kremlis turpina izvirzīt prasības, kas ir līdzvērtīgas pilnīgai Rietumu kapitulācijai. Tas viss liecina par Krievijas neieinteresētību sarunās. To apliecina arī Kremļa propagandistu proponētais savos raidījumos - nekādas miera sarunas nav iespējamas, kamēr Ukraina nav kapitulējusi. Solovjovs pat paziņoja, ka Ukraina kā valsts nedrīkst pastāvēt. Tāpat turpinās demagoģija par to, ka Krievijai nav morālu tiesību pamest "nacistu varā" krievvalodīgos Donbasa iedzīvotājus.

To, ka Ukraina ir neizdevusies valsts, cenšas iegalvot arī viena no galvenajām propagandistēm Margarita Simonjana,

kas garā tirādē stāsta, cik brīnišķīgi ir attīstījies Kubaņas apgabals Krievijā, cik tas ir sakopts un cik tajā ir laba infrastruktūra, pretēji Krimai, kas līdz tās okupācijai bijusi pamesta novārtā un kurā Ukrainas valsts nav ieguldījusi nekādus līdzekļus. Līdztekus tiek stāstīts, ka Ukraina apzināti ir centusies iznīdēt pareizticību un pašlaik iesniegtais likumprojekts par Krievijas pareizticīgās baznīcas darbības aizliegšanu Ukrainas teritorijā novedīšot pie krievu mācītāju un draudžu locekļu slepkavībām.

Holodomors un latviešu "fašistiskā" eglīte

Saistībā ar ukraiņu tautas traģēdijas - mākslīgi izraisītā bada jeb holodomora 90.gadskārtas piemiņu -, protams, sarosījušies ir krievu propagandisti, kas visi kā viens apgalvo, ka tas ir mīts. Gan Dmitrijs Kiseļovs, gan Jevgeņijs Popovs un citi stāsta, ka bads ir bijis visā Padomju Savienībā neražas dēļ un neesot pamata apgalvot, ka Ukrainā tas esot izraisīts mākslīgi. Tie ir klaji meli, un visi respektabli vēsturnieki ir vienisprātis, ka Ukrainas bads tika izraisīts mākslīgi un bija tiešs Staļina politikas īstenojums. Viens no atzītākajiem Austrumeiropas, tostarp Ukrainas, vēstures pētniekiem, profesors Timotijs Snaiders, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par badu Ukrainā, ir norādījis, ka holodomora noliegums ir antiukrainiska propaganda, kas noliedz un izkropļo vēstures faktus. Tikmēr Kremļa ideologi, ātri pārskrienot pāri holodomoram, kas esot izcēlies neražas dēļ un kam nav bijusi saistība ar PSRS īstenoto politiku, metas stāstīt par nacistu un poļu pastrādātajiem noziegumiem Ukrainā. Tā teikt, nav vērts runāt par mūsu noziegumiem, labāk pievērsīsimies vāciešiem un poļiem. Lieki teikt, ka neviens no ideoloģiskā establišmenta PSRS vadības vainu holodomorā neatzina.

Propagandisti savos raidījumos arī turpināja ierasto naratīvu par Eiropas rusofobiju un nacisma atdzimšanu.

Vārdiskajai apšaudei tika pakļauta arī Lielvārdē uzstādītā Ziemassvētku eglīte, kas izgreznota ar Lielvārdes jostas ornamentiem un ko krievu žurnālisti tūdaļ pat nodēvēja par nacistisku, jo šie ornamenti taču attēlojot svastiku.

Ja Latvija tika pieminēta garāmejot šādā visai komiskā kontekstā, tad daudz nopietnāki uzbrukumi atkal tika vērsti pret Poliju un Franciju. Par Poliju Solovjovs paziņoja, ka krievi pa to varētu raidīt raķeti tieši tāpat, kā to izdarīja ukraiņi, jo poļi aktīvi militāri atbalsta ukraiņu "nacistus". Jāpiebilst, ka pret Poliju ideoloģiski uzbrukumi notiek jau vairākas nedēļas, to dēmonizējot un attēlojot kā Krievijai naidīgu valsti, pret kuru vajadzības gadījumā var lietot spēku.

Savukārt Francija krita nežēlastībā pēc tās prezidenta Emanuēla Makrona vizītes ASV, kā arī pēc Francijas ierosinājuma veidot tribunālu Krievijas kara noziegumu izmeklēšanai.

To propagandisti nespēj piedot, līdz ar to klaji tiek izsmieta Francija un tās prezidents un tiek klāstīts, ka tā ir pārdevusies verdzībā ASV, tāpat kā visa pārējā Eiropa, varbūt vienīgi izņemot Ungāriju.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs arī ar prognozējamu sašutumu reaģēja uz EDSO lēmumu nosodīt Krievijas agresiju Ukrainā, apvainojot šo organizāciju ekstrēmismā. Lavrova ieskatā EDSO, kuras viena no dibinātājām savulaik bijusi Krievija, ir zaudējusi savu jēgu, jo tajā dominē Rietumvalstis, kuras vēlas iznīcināt Krieviju.

Noziegumi nemazinās

Krievija turpina veikt masveidīgus raķešu triecienus pa Ukrainas kritisko infrastruktūru un turpina stāstīt, kā tas palīdz gūt panākumus frontē un cik šie triecieni ir attaisnojami. Tajā pašā laikā par ukraiņu apšaudēm Doneckā tiek ziņots ar aizvien pieaugošu histēriju, turklāt nepatiesi ziņojot, ka ukraiņi apzināti mērķē pa skolām, slimnīcām un bērnudārziem. To neapstiprina neviens neatkarīgs avots un institūcija, kas nodarbojas ar kara noziegumu dokumentēšanu. Tikmēr izdevumā "Deutsche Welle" Vācijas Ārējo attiecību padomes Krievijas drošības politikas eksperts Andrass Rācs sacīja, ka, visticamāk, Ukrainas augstsprieguma tīklu, transformatoru un elektrolīniju, kas savieno valsti ar Eiropas Savienības elektrotīkliem, bombardēšana tika plānota jau pirms vairākiem mēnešiem, ja ne gadiem. Rācs uzskata, ka tas tiek darīts, lai nodarītu civiliedzīvotājiem tik lielas ciešanas, kas piespiestu Ukrainas valdību sākt sarunas.

Izdevums arī norāda, ka, uzbrūkot Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai, Krievija nojauc robežas starp civilajiem un militārajiem mērķiem.

"Civiliedzīvotāju morāle nav likumīgs mērķis, un šo uzbrukumu veikšana ar vienīgo mērķi terorizēt civiliedzīvotājus ir kara noziegums," "Deutsche Welle" atzīst "Amnesty Internationa" direktore Austrumeiropā un Centrālāzijā Marija Strutere.

Tikmēr propagandisti ziņo, ka ukraiņi Hersonā izrēķinoties un ar nāvi sodot krievvalodīgus iedzīvotājus, kam nav nekādu pierādījumu.

Taču, kā apgalvo ISW, pierādījumi toties ir tam, ka krievu okupanti Luhanskā ir pakāruši vairākus ukraiņus kā "nodevējus".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais