/nginx/o/2022/12/16/15028681t1h9258.jpg)
Laikā, kad Somija ir ceļā uz iestāšanos NATO, valsts aizsardzības ministrs Anti Kaikonens paziņojis, ka jaunā gada sākumā dosies nepilnus divus mēnešus garā bērna kopšanas atvaļinājumā. Kaikonena partijas biedri pauduši atbalstu viņa lēmumam.
"Mēs ar lepnumu atbalstām Anti Kaikonena lēmumu," norāda partijas "Somijas Centrs" līdere, Somijas finanšu ministre Annika Sāriko. "Ikvienam jābūt iespējai doties bērna kopšanas atvaļinājumā."
Kaikonens būs bērna kopšanas atvaļinājumā no nākama gada 6.janvāra līdz februāra beigām. Kaikonena prombūtnes laikā aizsardzības ministra pienākumus pildīs Somijas deputāts Miko Savola, kam to uzticēja partija "Somijas Centrs".
Šī gada jūlijā Kaikonena ģimenē ienāca otrais bērns. Somijā tēviem, kuru bērni dzimuši līdz 2022.gada septembrim pienākas 54 dienas ilgs bērna kopšanas atvaļinājums. Saskaņā ar Somijas valdības pagājušogad publiskotajiem datiem, Somijā apmēram 80% tēvu izmanto iespēju doties bērna kopšanas atvaļinājumā.
"Bērni ir mazi tikai īsu brīdi, un es negribu šo laiku atcerēties tikai no fotogrāfijām," Kaikonens rakstīja platformā "Twitter".
Olen jäämässä isyysvapaalle tammi-helmikuuksi 6.1. alkaen. Puolustusministerin tehtävät hoitaa tuona aikana toinen henkilö.
— Antti Kaikkonen (@anttikaikkonen) December 13, 2022
Isänmaan turvallisuus tulee tuolloinkin olemaan hyvissä käsissä.
Lapset ovat pieniä vain hetken, ja haluan muistaa sen muutenkin kuin vain valokuvista.
90.gadu beigās toreizējais Somijas premjerministrs Pāvo Liponens devās bērna kopšanas atvaļinājumā. Kopš tā laika šo atvaļinājumu izmantojušas vairākas Somijas ministres, taču Kaikonens ir tikai otrais tik augstā amatā esošais vīrietis, kurš pieņēmis tādu lēmumu.
Cik tālu pavirzījusies Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO?
No NATO dalībvalstīm tikai Ungārija un Turcija nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valsts parlaments Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO ratificēs nākamgad.
Zviedrijas jaunais premjerministrs Ulfs Kristersons šomēnes vizītē Ankarā tikās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, cerot iegūt Turcijas atbalstu.
Sākoties Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā, Somija un Zviedrija izšķīrās par atteikšanos no ilgstoši ievērotās neitralitātes politikas un izlēma pievienoties NATO. Stokholma un Helsinki cerēja, ka iestāšanās procedūra aliansē risināsies ātri, taču Turcija to nobremzēja.
Erdogans apsūdzējis abas valstis par patvēruma sniegšanu Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) kaujiniekiem, apgalvojot, ka tādējādi tiekot atbalstīts terorisms.
NATO samitā jūnijā Somija un Zviedrija apņēmās neatbalstīt tos kurdu grupējumus Sīrijā, kurus Turcija uzskata par saistītiem ar PKK, un piekrita atcelt ieroču embargo, ko tās noteica Ankarai pēc Turcijas ofensīvas Sīrijas ziemeļos 2019.gadā. Abas valstis arī apņēmās risināt jautājumu par Ankaras meklēto personu izdošanu un veikt apmaiņu ar informāciju.