Ehhh, jau atkal par visu atcerējos, sagaidot Ziemassvētkus, bet par pantiņu pie eglītes - nē... Ko darīt? Lūk, mazs špikeris atkārtošanai pantiņiem, ko patiesībā tu pat ļoti labi zini!
Mīļi novēlējumi Ziemassvētkos
- Viens zelta stars no zvaigžņu spieta, mums katram tieši sirdī ir tā vieta, kur Ziemassvētku brīnums mīt!
- Runā klusāk, runā mīļāk, Domā gaišāk šovakar, Lai tas mirdzums, kas ir eglē, Tavā sirdī iekrist var.
- Ziemassvētku naktī zvaigznes spožas mirdz Un sargeņģelis nolaižas pie Tavas mazās sirds…
- Caur Ziemassvētku puteņiem saltiem, Kur sniegi kā dimanti mirdz, Pāri klajumiem vizošiem baltiem, Mīļus sveicienus sūtu no sirds!
- Mirdz svecītes un lēnām dziest, Bet krūtīs siltas jūtas briest. Trīs klusā laimē mūsu sirds, Šai pasaulē viss kluss un tīrs.
- Novēlu, lai zem eglītes, pie kuras Tu skaitīsi savu dzejoli, būtu trīs atslēdziņas: Veselībai, Mīlestībai un Laimei!
- Ziemassvētki ir mīlestības svētki. Tāpēc es Tev dāvāju visu savu sirdi, lai pietiktu arī jaunajam gadam! Sargā to!
- Sveces rāmi liesmo, Kāds Tev noskūpsta vaigu, Šonakt pie Tevis nāk viesos Visas pasaules maigums.
Tautasdziesmas:
Ber, Laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.
***
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
***
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
***
Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.
***
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!
***
Visa laba barībiņa,
Ko ēd svētku vakarā:
Zirņi, pupas, kāpostiņi,
Vēl cūciņas šņukurīts.
***
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemas svētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Dzejolīši
Brīnumsvecīte / Vitauts Ļūdēns/
Katrā brīnumsvecītē,
Mazs brīnumiņš,
Ne čiku, ne grabu,
Sēž iekšā viņš!
Kad pāri egles galotnei,
Sidraba vīksna, vijas un jūk,
Ziņkārīgais brīnumiņš,
laukā sprūk.
Zaķēns mežā ezi sauc /Dzidra Rinkule-Zemzare/
Zaķēns mežā ezi sauc,
Kur gan palicis mans draugs.
Sniegi snieg un puteņo,
Kā lai tagad atrod to.
Vāverīte kokā smej,
Velti draugu meklēt ej,
Kamēr sals un kamēr sniegs,
Ezim mežā ziemas miegs.
Sidraba mēnestiņš /Vilis Plūdonis/
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nak rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns.
Bet, kur tas bij bijis, gaiši iedegās guns.
Ak, eglīte /Vācu t.dz./
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu pastāvīga esi –
Tu zaļo ziemas aukstumā
Tāpat kā vasar's karstumā.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu pastāvīga esi.
Ak, eglīte, ak, eglīte,
Tu manim patikt vari.
No Ziemassvētku eglītes
Man spīd daudz gaišas svecītes.
Ak eglīte, ak eglīte,
Tu manim patikt vari.
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām /Jānis Poruks/
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām,
Un maigi dziedot pulksten's skan.
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Reiz mežā dzima eglīte /L.Bekmanis/
Reiz mežā dzima eglīte un mežā auga tā,
Tik slaida, skaista, zaļoksna bij' ziemā, vasarā.
Dzied dziesmu viņai putenis un miegā ieaijā,
Sals sniega segā satinis, lai nenosaltu tā.
Zem eglītes mazs zaķītis, kaut bailīgs, draiskuļo,
Un dažu brīdi dusmīgs vilks tai garām aizcilpo.
Klau, sniegs kā dzied zem ragavām pa meža biezokņiem,
Tur zirdziņš kājām pinkainām skrien sīkiem riksīšiem.
Velk ragaviņas bērītis, sēž iekšā vectētiņš,
Mums eglīti ir nocirtis līdz pašai saknei viņš.
Tu uzposta un greznota pie mums nu esi te,
Cik daudz, daudz prieka mazajiem tu nesi, eglīte.
Ziemassvētku gaisma /Marta Bārbale/
Atveriet, atveriet sirdis,
Atveriet gaismai gan.
Visu svētnamu zvani
Lielajam brīnumam skan,
Noglāsta katru sētu,
Svētību taciņām dod.
Katram savs zvaigznes stariņš
Šonakt ir jāatrod.
Jānes kā cerību svece,
Kuru vējš nenopūš.
Bagāts un garā stiprs
Lai elpo cilvēka mūžs.
Laimes brīdis savs /Pēteris Jurciņš/
Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss,
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
Pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušas pilnas baltu vēdu.
Ziemassvētki /Imants Ziedonis/
Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes! No sevis, no tā, kas sevī. Un, kad uzmirdzēs raķešu gaisma un laukumos – egles, pasaules mirdzums televizorā žilbinās acis, tad ziniet un apzinieties, ka tie ir tikai mazi ārēji atspīdumi no tās nebeidzami milzīgās gaismas, kas mūsos jau ir, mūsos pašos no sākumu sākumiem.