Politiskās partijas Kustība "Par" izpilddirektors Miks Celmiņš paudis, ka vairāku atsevišķu likumu grozījumi ir risinājums vairākām samilzušām problēmām ārpuslaulībā dzīvojošām ģimenēm. Taču, viņaprāt, tie nespēs atrisināt visas problēmsituācijas, ar kurām šobrīd saskaras nereģistrētās partnerattiecības dzīvojošie.
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķi valdības veidošanas sarunu procesā publiski ir minējuši, ka, iespējams, Satversmes tiesas spriedums varētu tikt izpildīts, veicot grozījumus atsevišķos likumos, atzīmēja Kustības "Par" pārstāvis.
Taču, viņaprāt, ir nepieciešams visaptverošs likums, kas definētu ārpus laulības dzīvojošo ģimeņu statusu, kā arī, kas paredzētu iespēju diviem pilngadīgiem Latvijas iedzīvotājiem reģistrēt savas attiecības.
Celmiņa ieskatā, tas būtu pirmais solis, lai ikviena ģimene Latvijā būtu tiesiski, sociāli un ekonomiski aizsargāta un lai ikviena ģimene valsts priekšā būtu cienīta un atzīta.
Kā norādīja partijas izpilddirektors, visu ministru parakstītā deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību paredz nodrošināt Satversmes tiesas spriedumu izpildi un Eiropas Savienības un starptautiskajās tiesību normās nostiprinātās cilvēktiesības. Tāpat deklarācijā minēts, ka nākamo četru gadu laikā tiks nodrošināta vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošo cilvēku tiesību un interešu aizstāvība neatkarīgi no dzimuma un vecuma.
Tomēr, ņemot vērā, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraidīja vairāk nekā 23 000 parakstīto iniciatīvu par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību, kā arī, ka jaunais Saeimas sasaukums nav pārņēmis 13.Saeimā izstrādāto un jau divos lasījumos pieņemto Civilās savienības likumu,
rodas jautājums, kā parlaments un jaunā valdība plāno realizēt valdības deklarācijā minēto par visu Latvijas ārpus laulības dzīvojošo cilvēku tiesību un interešu aizstāvību, pauda Kustības "Par!" līdzpriekšsēdētāja Vladislava Marāne.
Viņas ieskatā, pēc pašreizējo ministru un deputātu publiskajiem izteikumiem var secināt, ka šī Saeima nepieņems visu Latvijā dzīvojošo ģimeņu tiesiskās aizsardzības likumu, kas paredzētu nostiprināt visu Latvijā ārpus laulības dzīvojošo ģimeņu tiesisko, sociālo un arī ekonomisko aizsardzību.
Celmiņš atzīmēja, ka 13.Saeimā tika pieņemti Ilmāra Dūrīša (Par!) virzītie grozījumi Pacientu tiesību aizsardzības likumā, kas pašlaik ļauj pacientam, neatkarīgi no ģimenes juridiskā statusa, nozīmēt sev tuvu cilvēku pēc paša izvēles, tai skaitā arī faktisko dzīvesbiedru, pieņemt ar veselības aprūpi saistītus lēmumus, ja pats pacients to dažādu apstākļu dēļ vairs nevar.
TVNET jau ziņoja, ka deputāti nolēma neturpināt 13.Saeimā iesākto darbu ar Civilās savienības likumprojektu, kas paredz ieviest jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai.
Šī atzīšana un aizsardzība attiektos arī uz viendzimuma pāriem.
Iepriekšējai, 13.Saeimai, nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, kustība "Dzīvesbiedri" Saeimā iesniedza līdzdalības platformas "Mana Balss" iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" ar vairāk nekā 23 000 Latvijas iedzīvotāju parakstiem.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums noraidīja iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību", kurā bija rosināts tiesiski atzīt ārpus laulības savienībā dzīvojošu pārus un nodrošināt viņu sociālo aizsardzību.
