Video ⟩ Jaunzeme saņem aizrādījumu, bet varēs turpināt darbu kā VID ģenerāldirektore

Līdz ar to Jaunzeme varēs turpināt veikt darba pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām, tomēr kā nosacījumi darba turpināšanai tiks uzdoti vairāki uzdevumi, kas būs jāizpilda noteiktā termiņā un par kuru izpildes gaitu būs regulāri jāziņo ministram. Šo uzdevumu izpildes kontrole būs jāveic FM.

Jaunzemes pilnvaru termiņš beidzas 2024.gada februārī. FM pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka pusgadu pirms termiņa beigām Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums, vai pagarināt esošās VID ģenerāldirektores pilnvaras, vai arī tiks sludināts konkurss un meklēts jauns iestādes vadītājs.

Ašeradens skaidro, ka galvenais VID ģenerāldirektores uzdevums būs atjaunot VID reputāciju, un tas jādara visos līmeņos un visās pārvaldēs, īstenojot nulles tolerances pieeju korupcijas un interešu konflikta jomā. Jaunzemei, jāpanāk, lai kukuļņemšana muitā nekļūst par sabiedrības akceptētu normu, kā arī jāizdara viss, lai pasūtījuma auditi vai safabricēti kriminālprocesi iestādē nav iespējami.

Tāpat Jaunzemei būs fundamentāli jāpārskata personālvadības politika un jāstiprina iestādes iekšējās kontroles sistēmas, lai turpmāk novērstu VID amatpersonu pārkāpumus, norāda Ašeradens.

VID vadītājai tiks uzdots izstrādāt konkrētus pasākumus VID reputācijas uzlabošanas jomā un to īstenošanas plānu. Tāpat būs nepieciešams izstrādāt un ieviest VID ierēdņu ilgtermiņa pārcelšanas mehānismu, tostarp sagatavojot arī nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus.

Kā norāda FM, būtiski ir stiprināt iekšējās kontroles sistēmu un nepieļaut korupcijas un interešu konflikta gadījumus. Tāpat nepieciešams stiprināt Nodokļu un muitas policijas uzraudzību, tai skaitā izstrādājot nosacījumus papildu uzraudzībai kriminālprocesu ierosināšanai un savlaicīgai virzībai.

Pirms lēmuma pieņemšanas Ašeradens ticies ar Jaunzemi, un viņa norādījusi, ka sadarbībā ar VID Iekšējās drošības pārvaldi līdz šim jau paveikts nozīmīgs darbs iekšējās kontroles pilnveidošanā un noziegumu atklāšanā, kā arī ēnu ekonomikas izskaušanā.

"Ir laiks, ceļot iestādes reputāciju, parādīt un pierādīt šo darbu rezultātu arī nodokļu maksātājiem un visai sabiedrībai," pauž Ašeradens.

Disciplinārlieta pret VID ģenerāldirektori tika ierosināta pagājušā gada 15.septembrī gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēšanām VID, kā arī VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku darbinieku aizturēšanām. Disciplinārlietas komisijas sastāvā bija FM, KNAB un Tieslietu ministrijas ierēdņi.

Iepriekš Ašeradens skaidroja, ka pēc Jaunzemes atstādināšanas no amata pret viņu sāktās disciplinārlietas pabeigšanas termiņš ir pagarināts līdz 15.janvārim, attiecīgi lēmums bija jāpieņem 13.janvārī.

Ašeradens sacīja, ka 6.janvārī tikšanās laikā ar Jaunzemi pārrunāti abu pušu redzējumi par VID darbību, noskaidrots abu pušu viedoklis, un tā bijusi "ļoti laba, konstruktīva saruna".

Vienlaikus Ašeradens sacīja, ka bija palikusi vēl virkne jautājumu, par kuriem ministrs ir lūdzis sagatavot izmeklēšanas iestāžu atzinumus. Ministrs atturējās sīkāk komentēt šos jautājumus, vien norādīja, ka tie ir saistīti ar VID Nodokļu un muitas policijas darbību.

Jau ziņots, ka iepriekšējais finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) pērn septembrī ierosināja disciplinārlietu un VID ģenerāldirektori Jaunzemi atstādināja no amata. Rīkojums ticis izdots gan uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata, gan reaģējot uz KNAB un VID Iekšējās drošības pārvaldes veiktajām vairāku VID darbinieku aizturēšanām, tostarp Nodokļu un muitas policijā.

Papildus finanšu ministrs uzdeva lemt par VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora Kaspara Podiņa atbildību un atstādināšanu uz pārbaudes laiku. Arī Podiņš septembra beigās atstādināts no amata un pret viņu ierosināta disciplinārlieta.

Decembra sākumā iepriekšējā valdība bija plānojusi lemt par Jaunzemes pārcelšanu Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā, bet pēc ministru diskusijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) nolēma šo jautājumu neiekļaut valdības sēdē un atlikt to.