Kamēr Eiropā dabasgāzes cena krīt, Latvijas iedzīvotājiem sāk pienākt krietni augstāki apkures rēķini par decembri. Vidējā temperatūra gada pēdējā mēnesī bija zemāka nekā ierasts šajā laikā, un līdz ar to rēķini pieauguši par 50 un vairāk procentiem, noskaidrojis LTV raidījums “de facto”. Virknē pašvaldību līdz ar gāzes cenas kritumu sola samazināt arī siltumtarifus, tomēr ne visās. Tajā skaitā galvaspilsētas uzņēmums “Rīgas siltums” tarifu samazināt neplāno.
Decembris šoziem sākās ar pamatīgu salu. Arī kopumā mēneša vidējā temperatūra bija salīdzinoši zema – mīnus trīs grādi jeb divus grādus zem mēneša normas. Inčukalna dabasgāzes krātuves dati liecina, ka decembrī no krātuves izņemts četras reizes vairāk gāzes nekā novembrī. Līdz ar to apkures rēķini par decembri atklāj, cik lielu robu iedzīvotāju makos atstās Krievijas sāktā kara izraisītais gāzes cenas lēciens.
Šonedēļ jaunos rēķinus saņēma rīdzinieki. Uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” uzsver, ka situācijas ir dažādas, taču atsūtītajos piemēros redzams, ka apkures izmaksu kāpums daudzdzīvokļu māju iemītniekiem ir vairāk nekā par 50%. Piemēram, Pļavniekos par 60 kvadrātmetru liela dzīvokļa apkuri novembrī bija jāmaksā 80 eiro, taču par decembri – 130 eiro.
To, ka rēķini pieauguši strauji, norāda arī uzņēmums “Rīgas siltums”: “Lai arī ir novērojams, ka kopumā enerģijas patēriņš samazinās [salīdzinot ar iepriekšējo gadu] un cilvēki cenšas taupīt, tomēr rēķini būs lielāki nekā iepriekšējā mēnesī. Mūsu aprēķini liecina, ka tie varētu būt par ap 40% lielāki,” teica uzņēmuma pārstāve Linda Rence.
Uz jautājumu, vai rēķinus varēs atļauties samaksāt, Purvciemā sastaptie rīdzinieki atbildēja dažādi.
“Neko nevar darīt. Man ir dēls 2. grupas invalīds, viņš man palīdz. Viņam arī ir 100 eiro kaut kāda pensija. Un man arī. Tā teiksim, var izdzīvot. Bet neko nevar darīt, jāmaksā taču ir par siltumu!” teica pensionāre Ņina Valentīna.
“Ja tā ir miera cena, kāpēc gan nē? Es uz to skatos savādāk. Visam ir sava cena. Ja tā ir miera cena – droši,” atbildēja Gvido.
“Novembra rēķins nebija diezko liels, bet šo mēnesi es gaidu ar bažām. Dzīvoja šajā mājā. Iepriekšējā mēnesī bija 140 eiro par pusmēnesi, bet tagad pilns mēnesis un aukstums bija. Rēķins būs jūtams,” teica Viktors.
Pēdējā laikā Eiropā gāzes cena gan piedzīvojusi ievērojamu kritumu – šonedēļ biržas cena noslīdējusi zem 70 eiro par megavatstundu jeb iepriekšējās apkures sezonas līmenī. Galvenie iemesli – bažas par gāzes deficītu Eiropā būtiski mazinājušās un tirgus jaunajai situācijai sācis pielāgoties. Nozarē uzskata, ka tik strauji cenas lēcieni kā pagājušā gada otrajā pusē vismaz tuvākajos mēnešos vairs nebūs: “To var ietekmēt varbūt tiešām vienīgi laikapstākļi, izteiktas anomālijas. Ja nu pēkšņi atgriežas kāds ļoti liels aukstuma vilnis, tad varētu būt īslaicīgi palēcieni. Bet kopumā līdz vasaras sezonai, kad atkal tiek veidoti uzkrājumi ar dabasgāzi, mēs varam sagaidīt salīdzinoši stabilu, mierīgu laiku dabasgāzes tirgū,” norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.
Gāzes cenas kritums gan nenozīmē, ka tam uzreiz seko arī lētāka apkure. Piemēram, rīdziniekiem tas pagaidām nemaina neko, jo uzņēmums “Rīgas siltums” tarifu neplāno mazināt: “Mēs esam atbildīgi rīkojušies, uzsākot apkures sezonu, un energoresursi šobrīd jau ir iegādāti. [..] Attiecīgi arī balstoties uz šī resursa cenām ir izstrādāts siltumenerģijas tarifs,” atbildēja Linda Rence.
Lielu daļu siltuma uzņēmums gan nevis ražo pats, bet iepērk no “Latvenergo” lielajām termoelektrostacijām. To darbināšanai “Latvenergo” izmanto gāzi, kas pirkta pagājušajā gadā vidēji par 130 līdz 140 eiro par megavatstundu, norāda uzņēmuma valdes loceklis Dmitrijs Juskovecs. Tas gandrīz divas reizes pārsniedz šā brīža gāzes cenu biržā. Juskovecs norāda – kamēr dārgākā gāze nebūs iztērēta, siltuma ražošana lētāka nekļūs: “Tas ir atkarīgs primāri no vēsturiski iepirktās dabasgāzes jebšu “dārgās” gāzes izstrādes ātruma. Siltajās ziemās mēs izstrādājam gāzi mazliet lēnāk. Līdz ar to tieši kurā brīdī mēs sasniegsim nosacīti jauno, lētāko gāzi, grūti pateikt, bet tajā brīdī mēs arī iesim ar tarifa samazinājumu.” Juskovecs neizslēdz, ka ražošanas tarifu vēl varētu samazināt arī šajā apkures sezonā.
Gāzes cenas kritums virknei citu pilsētu siltumapgādes uzņēmumiem gan ļāvis izziņot tarifu samazinājumus. Piemēram, Ikšķilē un Mārupē, kur tarifi pārsniedza 300 eiro par megavatstundu, tie būs par trešdaļu zemāki.
Augstāko siltumtarifu samazinājumi:
“Ikšķiles māja” 324 EUR/Mwh → 203 EUR/MWh (no 1. februāra)
“Mārupes komunālie pakalpojumi” 312 EUR/Mwh →192 EUR/MWh (no 1. janvāra)
“Ķekavas nami” 279 EUR/Mwh → 209 EUR/Mwh (no 1. janvāra)
“Lielvārdes remte” 286 EUR/MWh → 189 EUR/Mwh (no 1. janvāra)
“Babītes siltums” 270 EUR/Mwh → 192 EUR/Mwh (no 1. februāra)
Augstākie siltumtarifi valstspilsētās un to samazinājumi
“Jūrmalas siltums” 225 EUR/Mwh → 149 EUR/Mwh (no 1. marta)
“Rēzeknes siltumtīkli” 217 EUR/Mwh → 152 EUR/Mwh (no 1. februāra)
“Rīgas siltums” 183 EUR/MWh
“Daugavpils siltumtīkli” 176 EUR/MWh
“Jēkabpils siltums” 171 EUR/MWh → 137 EUR/MWh (no 1. janvāra)
Avots: SPRK, “Latvijas Vēstnesis”
No lielajām pilsētām par trešdaļu tarifs samazināsies arī Rēzeknē un Jūrmalā, kur tas būs mazāks nekā Rīgā.
Uzņēmuma “Jūrmalas siltums” vadītājs skaidro, ka decembrī beidzies par augstu cenu noslēgtais gāzes piegādes līgums ar “Latvenergo”, savukārt jaunais līgums noslēgts par biržai piesaistītu cenu, kas tagad sanāk krietni izdevīgāk. Samazinātais tarifs Jūrmalā gan varētu stāties spēkā tikai 1. martā: “Galvenais iemesls ir tas, ka biržas cenu mēs uzzinām diezgan vēlu. Respektīvi, par janvāri biržas cenu mēs uzzinām tikai decembra pēdējās dienās. Kā rezultātā noteiktas procedūras dēļ mums vajag vēl vairākas dienas, lai šo visu izsludinātu, un tāpēc tas ievelkas. [..] Šī nobīde nepaliks uzņēmuma kabatās. Tas viss tāpat aizies tarifa samazinājumā, tikai ar nobīdi,” teica Vītoliņš.
Jaunos rēķinus šonedēļ sāka saņemt arī “Latvijas gāzes” klienti. Uzņēmums atsakās minēt konkrētus skaitļus, par cik rēķini auguši, jo situācijas esot pārāk atšķirīgas,turklāt visiem rēķini vēl nav izsūtīti. “Latvijas gāze” arī norāda, ka neskatoties uz gāzes cenu birža, apkure klientiem šajā ziemā būtiski lētāka nekļūs, jo gāze sagādāta uz priekšu, turklāt likums uzņēmumam ļauj tarifus mainīt tikai divas reizes gadā.
Svārstībām siltuma tarifos gan šobrīd nav ļoti lielas ietekmes uz iedzīvotāju rēķiniem, jo augstās izmaksas daļēji kompensē valsts. Tomēr tarifu samazināšana ļautu būtiski ietaupīt valsts budžeta naudu, ko varētu novirzīt citām vajadzībām. Lielākas cerības uz mazākiem rēķiniem nākamajā mēnesī dod siltais laiks janvāra pirmajā pusē.