S, 28.01.2023.

Zolitūdes traģēdijas lietā iesaistītie plāno pārsūdzēt tiesas spriedumu

TVNET/LETA
Zolitūdes traģēdijas lietā iesaistītie plāno pārsūdzēt tiesas spriedumu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets sprieduma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā nolasīšanas laikā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, kura viņu atzina par vainīgu un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu, uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt amatu.
Apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets sprieduma Zolitūdes traģēdijas krimināllietā nolasīšanas laikā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā, kura viņu atzina par vainīgu un piesprieda viņam sešu gadu cietumsodu, uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt amatu. Foto: Ieva Leiniša/LETA

Tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets, visticamāk, iesniegs kasācijas sūdzību, savukārt prokuratūra vēl lems par protesta sagatavošanu, noskaidrots tiesā.

Prokurori uzskata, ka iesniegtais protests šodien, 24. janvārī, Rīgas apgabaltiesā apmierināts daļēji, proti, apsūdzētais Sergets ir atzīts par vainīgu par tiem pašiem viņam inkriminētajiem Krimināllikuma pantiem, par kuriem par vainīgu viņu atzina arī pirmās instances tiesa un ir noteikts bargāks soda mērs,  pavēstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokurori uzsvēruši, ka apelācijas tiesa ir atcēlusi visus pirmās instances tiesas pieņemtos blakuslēmumus. Savukārt pieņemtos blakuslēmumus prokuratūrā patlaban nekomentēja.

Šajā valsts apsūdzības uzturošo prokuroru ilggadējā praksē šis ir pirmais kriminālprocess, kad apelācijas instances tiesa pieņem blakuslēmumu par pirmās instances tiesas rīcību, izskatot kriminālprocesu un taisot spriedumu.

Par pārējām apsūdzētajām personām, kuras apelācijas tiesa ir attaisnojusi, prokurori komentēt nevar, jo ir jāredz tiesas motivācija šādam lēmumam.

Pilnais tiesas spriedums būs pieejams 7. februārī un tad prokurori iepazīstoties ar motīviem lems vai iesniegt protestu.

Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks teica, ka kopumā šāds tiesas spriedums viņu nav pārsteidzis un, visticamāk, tiks sniegta kasācijas sūdzība.

Advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore, kura lietā pārstāv vairāk nekā 40 traģēdijā cietušos teica, ka šodien tiesas pieņemtā sprieduma rezolutīvā daļa faktiski atspoguļo pirmās instances tiesas spriedumu.

Ar cietušajiem advokāte vēl nav paspējusi sazināties, taču par kasācijas sūdzības iesniegšanu varēs runāt, kad būs pieejams pilns tiesas spriedums. Vienlaikus viņa pieļāva, ka daļa cietušo noteikti izvēlēsies sniegt kasācijas sūdzības.

Advokāte gan pauda sarūgtinājumu, ka faktiski visas kompensāciju summas ir palikušas tādas pašas kā pirmajā instancē lemts un viņai nešķiet taisnīgas atšķirīgās summas.

"Piemēram, bērniem, kas zaudēja vecākus vienā ģimenē tika lemts par 30 000 eiro, citai tādos pašos apstākļos 50 000 eiro. Cietušajiem tas nebija saprotams jau pēc pirmās instances sprieduma un tas neliekas taisnīgs noregulējums. Bēdīgi ir tas, ka noraidītas kompensācijas bojāgājušo glābēju ģimenēm," uzsvēra advokāte.

Jau ziņots, ka pirmās instances tiesa Sergetam bija piespriedusi sešu gadu cietumsodu, bet apelācijas instances tiesa šodien viņam piesprieda par sešiem mēnešiem ilgāku brīvības atņemšanu. Tāpat tika nolemts no viņa piedzīt 5,5 miljonus eiro morālā kaitējuma kompensāciju, kā arī noteikt aizliegumu piecus gadus strādāt savā profesijā.

Arī pirmās instances tiesa iepriekš no Sergeta par labu cietušajiem piesprieda 5,5 miljonus eiro morālo kompensāciju.

Savukārt visus pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.

Apelācijas instance pieņēma arī četrus blakuslēmumus.

Pirmkārt, tiesa norādīja Rīgas tiesu apgabala virsprokuroram uz trūkumiem prokuroru darbā kriminālprocesā. Tiesas skatījumā, nesamērīgi lielais pierādījumu apjoms kavēja lietas iztiesāšanu. Pierādījumu apjoms aizņēma 559 lappuses, no kurām lielākā daļa netika izmantotas lietas pierādīšanā, kā arī krimināllietas materiālos pievienotie dokumenti, tai skaitā svešvalodā, netika izmantoti pierādīšanas gaitā.

Otrkārt, tiesa norādīja Rīgas apgabaltiesas virsprokuroram par nepieciešamību izlemt jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu saistībā ar iespējamu notikušo dokumentu viltošanu, izstrādājot metāla konstrukcijas, jo šādas ziņas tika iegūtas lietas iztiesāšanas gaitā. Līdzīgi jau pirmās instances tiesa savā spriedumā 2020.gada izskaņā pārmeta izmeklētājiem, ka konkrētajā kriminālprocesā valsts apsūdzības uzturētāji, veicot izmeklēšanas uzraudzību, nav nodrošinājuši kvalitatīvu izmeklēšanu attiecībā uz nepieciešamo pasākumu veikšanu visu iespējamo vainīgo personu noskaidrošanai, proti, vai SIA "Vikom industries" amatpersonu un darbinieku rīcībā nav konstatējamas noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Šis uzņēmums bija tiešas sabrukušo metāla kopņu ražotājs.

Vienlaikus Valsts policija reaģējot uz pirmās instances tiesas spriedumu, Valsts policija sākusi kriminālprocesu par iespējamu dokumentu viltošanu, kas saistīta ar sagruvušā lielveikala celtniecību.

Vēl pērnā gada nogalē policija paziņoja, ka likumsargi tuvākajā laikā izlems jautājumu par lietas tālāko virzību, taču šodien nekādus jaunumus policijā neatklāja vien norādot, ka lietā turpinās izmeklēšana.

Tāpat tiesa šodien ar blakus lēmumu nosodīja advokātes Jevgēnijas Tverjanovičas-Bores rīcību, jo advokāte, apelācijas instances tiesā pārstāvot arī cietušo Anatoliju Bļinovu, tiesu debatēs lūdza piedzīt par labu Bļinovam kompensāciju 300 000 eiro apmēra, lai arī šis cietušais 2022.gada augustā jau bija miris.

Ceturtkārt, tiesa norādīja uz pārkāpumiem, taisot pirmās instances spriedumu. Apelācijas instance uzskata, ka pirmās instances tiesas spriedumā nav atspoguļojusi un izvērtējusi visus tiesa iesniegtos pierādījumus. Galvenokārt neesot pienācīgi atspoguļotas liecības, kā arī atsevišķi pierādījumi.

Iepriekš prokuratūra lūdza apgabaltiesu apmierināt apelācijas protestu un atcelt pirmās instances spriedumu par apsūdzēto Andra Gulbja, Andra Kalinkas, Staņislava Kumpiņa, Mārtiņa Draudiņa, Marikas Treijas, Aijas Meļņikovas, Jāņa Baloža un Innas Šuvajevas atzīšanu par nevainīgiem.

Par pirmās instances tiesas spriedumu, kura apjoms pārsniedz 1200 lappušu, tika saņemts prokuratūras apelācijas protests, apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvja apelācijas sūdzība un vairāk nekā 50 apelācijas sūdzības no cietušajiem un viņu pārstāvjiem.

2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Pirmās instances tiesā krimināllietā par vainīgu tika atzīts būvinženieris Sergets, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.

Arhitektu Kalinku, būvuzraugu Draudiņu, veikala projekta būvekspertīzes veicēju Gulbi, uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Kumpiņu, bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi, bijušo būvinspekcijas Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Treiju, būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Meļņikovu un SIA "Maxima Latvija" darbinieci Šuvajevu pirmās tiesas instance attaisnoja.

Izvērtējot prokuroru Kaspara Cakula, Jekaterinas Kušakovas un Agra Skradaiļa darbību pirmstiesas kriminālprocesā, lietas kvalitāti, nododot lietu tiesai, un darbu iztiesāšanas laikā, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa atzina, ka ir pamats vērst Ģenerālprokurora un virsprokurora uzmanību uz tiesas konstatētajām nepilnībām un likuma normu ignorēšanu, kas būtiski apgrūtināja lietas iztiesāšanu.

Tiesa, piemēram, secinājusi, ka prokurori krimināllietā iekļāvuši arī tādus materiālus, kas nav attiecināmi uz konkrēto noziegumu, un tādus, kas netiks izmantoti pierādīšanā.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu