Amatpersona: Pastāv risks, ka CVK palikt var strādāt tikai politiski vēlētās amatpersonas un apkopēja

TVNET/LETA
Amatpersona: Pastāv risks, ka CVK palikt var strādāt tikai politiski vēlētās amatpersonas un apkopēja
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Balsu skaitīšana 14. Saeimas vēlēšanās.
Balsu skaitīšana 14. Saeimas vēlēšanās. Foto: Zane Bitere/LETA

No Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) iet prom darbinieki izdegšanas dēļ, ņemot vērā lielo slodzi un netikšanu atvaļinājumā, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pastāstīja CVK priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs, CVK priekšsēdētājas vietnieks Sigords Stradiņš.

Savukārt Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) savā atbildē cita starpā uzsvēra, ka CVK līdz šim nav izmantojusi iespēju samazināt darbinieku skaitu, kādus no pienākumiem uzticot valsts pārvaldē pieejamiem risinājumiem, piemēram, grāmatvedībā.

Sēdes sākumā CVK priekšsēdētājas vietnieks skaidroja, ka darbinieki "izdeg" lielās slodzes dēļ, strādājot desmit līdz 12 stundas, un netikšanas atvaļinājumos dēļ. Savukārt par attiecīgo atalgojumu ir diez gan problemātiski piesaistīt profesionāļus.

Atlūgumu ir uzrakstījusi galvenā juriste, kas ir apstādinājis daļu no ar juridiskajiem jautājumiem, arī daži citi darbinieki nolēmuši iet prom, pauda Stradiņš, norādot, ka ir risks, ka CVK palikt var strādāt tikai "politiski vēlētās amatpersonas un apkopēja".

Tāpat problēma ir ar grāmatvežiem un tikai nesen pieņemtas divas jaunas grāmatvedes, kas nozīmējot, ka gaidāmajam jaunajam CVK sastāvam būs izaicinoši sagatavot 2022.gada pārskatu. CVK amatpersona skaidroja, ka ik katrā CVK nodaļā nepieciešami trīs līdz četri papildu cilvēki efektīvai darba veikšanai.

Savukārt Budžeta komisijas vadītājs Reirs kritiski vērtēj pieeju, ka uz CVK 12 darbiniekiem nepieciešamas divas grāmatvedes. Politiķis atgādināja, ka Valsts kase jau astoņus gadus aicina valsts pārvaldē grāmatvedību nodrošināt centralizēti - CVK jāpiesakās uz šo pakalpojumu, ko nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienests.

Savukārt, komentējot CVK prasītos līdzekļus informācijas tehnoloģiju (IT) jomai, Reirs, kurš iepriekš bija finanšu ministrs, vērsa uzmanību, ka FM jau pirms iepriekšējām vēlēšanām piedāvājusi saistīto IT sistēmu centralizāciju, bet CVK tam neesot piekritusi.

Lai panāktu resursu racionālu izmantošanu Reirs atbalsta iespēju daļu no CVK pienākumiem uzticēt Saeimas darbiniekiem, kas arī nodrošinātu lietderīgāku valsts budžeta izlietošanu.

Kā ziņots, bažas par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanu plānots novērst ar tam "rezervēto" līdzekļu piešķiršanu pēc pārliecināšanās gan par šīs naudas, gan CVK resursu kopumā lietderīgu izmantošanu, šāda nostāja iezīmējās šodien Budžeta komisijas sēdē.

Visdrīzāk, ka par līdzekļu piešķiršanu apropriācijas kārtībā varētu tikt lemts laikus jau šogad.

Uz nepieciešamību piešķirt līdzekļus saistībā ar 2024.gadā gaidāmo EP vēlēšanu organizēšanas nodrošināšanas Budžeta komisijas sēdē norādīja gan opozīcijas, "Progresīvo" Saeimas frakcijas deputāts Andris Šuvajevs, gan CVK priekšsēdētājas amata pienākumu izpildītājs Stradiņš.

Deputāts Šuvajevs vērsa uzmanību, ka CVK ir prasījusi ap 1,3 miljonu eiro piešķiršanu 2023.gada gaidāmajā budžeta, bet ir palikusi kā vienīgā neatkarīgā institūcija, kurai līdzekļi nav piešķirti.

Politiķis uzsvēra, ka ir satraucoša no CVK izskanējusī informācija, ka bez līdzekļu piešķiršanas EP vēlēšanas varētu notikt ierobežotā veidā, izmantojot papīra nevis informācijas tehnoloģiju formu. Tāpēc atšķirībā ar Budžeta komisijas sēdes sākumā izskanējušās pieejas deputāts aicina šo jautājumu skatīt kā steidzamu.

Savukārt Budžeta komisijas priekšsēdētājs Reirs sēdē skaidroja, ka attiecīgajiem "izdevumu posteņiem" esot rezervēti līdzekļi, kurus arī paredzēts nākotnē piešķirt, izmantojot valstī ierasto apropriāciju sistēmu. Līdzekļus paredzēts piešķirt, vispirms pārliecinoties, ka CVK darbības sistēma uzlabojas.

Par līdzekļu piešķiršanu paredzēts spriest pēc jaunās CVK komisijas ievēlēšanas, kā arī revīzijas veikšanas, kam līdzekļi ir vai nav vajadzīgi, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs. Politiķis uzsvēra, ka šogad nav vēlēšanas, līdz ar to tā ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību komisijas sēdē pamatoja CVK priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Stradiņš. Viņš norādīja uz vairākām jomām, kur CVK ir prasījusi finansējuma piešķiršanu. Stradiņš, piemēram, skaidroja, ka pašlaik CVK ir tikai viens IT vadītājs, bet ir vajadzīga četri IT speciālisti, kuru trūkuma dēļ CVK nevar uzrakstīt tehniskās specifiskās un līdz ar to nevar nodrošināt IT risinājumus nedz vietējo pašvaldību referendumu organizēšanai no 2024.gada, nedz EP vēlēšanu organizēšanas vajadzībām.

CVK amatpersona norādīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārstāve pauda gatavību palīdzēt CVK IT jomā. Tomēr par to vēl jārunā un nav tieši zināms, kā varēs palīdzēt, tāpēc vēlēšanu komisija uztur savu finansējuma prasījumu. Stradiņš komisijas sēdē vērsa uzmanību arī uz citām CVK vajadzībām.

Kā ziņots, CVK pašlaik nevar uzņemties ilgtermiņa saistības pašvaldību vietējo referendumu sistēmas izveidei, jo IT resursu trūkuma dēļ nespēs nodrošināt kvalitatīvu projekta īstenošanu, vērtē CVK pašreizējā vadība.

CVK 2023.gada budžetā lūgusi piešķirt kopā 1,32 miljoni eiro piešķiršanu iestādes kapacitātes stiprināšanai un kvalitatīva vēlēšanu procesa sagatavošanai. Šie līdzekļi nepieciešami IT nodaļas izveidei, vienlaikus tiek lūgts finansējums arī iestādes kapacitātes stiprināšanai, vēlēšanu sistēmu uzturēšanai un EP vēlēšanu moduļa iegādei.

Reizē otrdien izskanējusi iespēja, ka ar IT atbalstu CVK varētu palīdzēt VRAA, tāpat sākusies diskusija, vai daļu CVK pienākumu uzticēt Saeimas darbiniekiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais