Nobela Miera prēmijas kandidātu vidū šogad atkal dominē Ukrainas kara tēma, un prestižajai balvai cita starpā izvirzīts gan Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, gan NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Kandidatūras Nobela Miera prēmijai jāiesniedz līdz 31.janvārim.
Tiesības izvirzīt kandidātus ir politiķiem, zinātniekiem, bijušajiem miera prēmijas laureātiem, miera problēmu pētniecības institūtu direktoriem, esošajiem un bijušajiem Nobela komitejas locekļiem.
Nobela komiteja iesaka kandidātu izvirzītājiem neatklāt savus ierosinājumus, kā arī pati 50 gadus kandidātu vārdus tur slepenībā. Neraugoties uz šo ieteikumu, daži kandidātu izvirzītāji par saviem priekšlikumiem tomēr informē plašāku sabiedrību.
Lielākā daļa no kandidātiem, kas šogad kļuvuši zināmi, ir saistīti ar karu Ukrainā vai ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponenti.
Tomēr eksperti uzskata, ka Nobela komiteja šogad varētu atturēties no balvas piešķiršanas kandidātiem, kas saistīti ar karu, un raudzīties citos virzienos, pievēršot pasaules uzmanību citām aktuālām problēmām.
Kļuvis zināms, ka Nobela Miera prēmijai, kas tiks paziņota oktobrī, izvirzīts arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Viņu izvirzījis Pakistānas parlamenta augšpalātas priekšsēdētājs par centieniem atrisināt Ukrainas krīzi.
Savukārt Norvēģijas likumdevējs Kristians Tibrings Jede neilgi pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā pērnā gada februārī sociālajā tīklā "Facebook" ļāva noprast, ka izvirzījis Nobela Miera prēmijai Ukrainas prezidentu Zelenski. Viņš arī izvirzījis savu tautieti Stoltenbergu, kurš, viņaprāt, pelnījis balvu par lielisko darbu NATO ģenerālsekretāra amatā aliansei sarežģītā laikā, kad noticis "brutāls un neizprovocēts uzbrukums mierīgai kaimiņvalstij".
Zināms, ka Nobela Miera prēmijai šogad izvirzīti arī ieslodzītie Putina oponenti Aleksejs Navaļnijs un Vladimirs Kara-Murza.
Iepriekšējos divos gados Nobela Miera prēmijas laureātu izvēle tika plaši interpretēta kā tieša Putina kritika.
Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta Krievijas cilvēktiesību aizsardzības centram "Memoriāls" un Ukrainas Pilsonisko brīvību centram (CCL), kā arī baltkrievu cilvēktiesību aktīvistam Aļesam Beļackim. Savukārt 2021.gadā balva tika piešķirta Krievijas neatkarīgā laikraksta "Novaja gazeta" galvenajam redaktoram Dmitrijam Muratovam un Filipīnu žurnālistei Marijai Resai par viņu ieguldījumu cīņā par izpausmes brīvību.
Tomēr mazticams, ka Nobela komiteja arī šogad atklāti vērsīsies pret Putinu, baidoties tikt atzīta par pārlieki eirocentrisku, uzskata Oslo Miera pētījumu institūta direktors Henriks Urdals.
"Es šaubos, ka viņi piešķirs trešo balvu pēc kārtas ar norādi Krievijas virzienā," sacīja Urdals.
"Pagājušajā gadā komitejai bija grūti rīkoties citādi, jo Ukrainas konflikts bija tik svarīgs un dominējošs. Taču ir nepieciešams pievērst uzmanību arī citām starptautiskām problēmām citās pasaules daļās," norādīja Urdals.
Katru gadu Nobela Miera prēmijai tiek izvirzīti vairāki simti kandidātu. 2022.gadā tika izvirzīti 343.