Iespēju zeme Krievija: kurp dodas no Latvijas aizbēgušie disidenti? (17)

Foto: Scanpix ekrānšāviņš/TVNET kolāža
CopyLinkedIn Draugiem X

Rakstu sērijā «Latvijas pilsoņi-Kremļa draugi» apskatīsim četrus indivīdus - Alīnu Gerliņu, Andreju Starikovu, Viktoriju Matuli un Tatjanu Andrijecu -, kas kļuvuši populāri gan Latvijas, gan Krievijas informācijas telpās. Viņus visus vieno ticība Krievijas propagandas naratīviem un fakts, ka viņi pārcēlušies uz dzīvi «iespēju zemē» Krievijā. Visi četri aplūkotie propagandas izplatītāji gan Kremļa medijos, gan savos sociālo tīklu kontos pastāvīgi kultivē idejas par "fašisma atdzimšanu Latvijā", "krievvalodīgo diskrimināciju" un "rusofobiju", kā arī gaidāmo "ekonomisko krahu pret Krieviju ieviesto sankciju dēļ".

Janvāra sākumā Rīgā tika aizturēts Kremļa ideju aizstāvis Marats Kasems. Kasems ir Latvijā plaši zināma persona un caurkritis politiķis, jo jau iepriekš aktīvi paudis Putina idejas un 2018. gadā pat startējis Saeimas vēlēšanās no partijas «Par alternatīvu», kurā sevi pieteicis kā Kremļa propagandas kanāla «Rossiya Segodnya» žurnālistu.

Šis notikums mudināja TVNET iepazīties ar citiem Kremļa propagandas piekritējiem. Kā pārliecinājās TVNET tiešsaistes žurnāls KLIK, visi četri personāži ir nonākuši drošības iestāžu redzeslokā. Sazinoties ar Valsts drošības dienestu (VDD), atklājām: kopš Krievija iebruka Ukrainā 2022. gada 24. februārī, pieaudzis ierosināto lietu skaits par tādiem likuma pārkāpumiem kā genocīda un kara noziegumu attaisnošana, noliegšana vai pat slavināšana, kā arī naida kurināšana. Dienests skaidro, ka 2021.gada laikā sākti 30 kriminālprocesi. Savukārt, kopš Krievija iebruka Ukrainā pērnā gada sākumā, sākti jau 40 kriminālprocesi, kas saistīti ar centieniem iebrukumu attaisnot vai balstīti uz aizdomām par palīdzības sniegšanu krievu karaspēkam. 

 

Kremļa draugi – viltus eksperti

«Iespēju zemes» Krievijas sniegtās straujās karjeras izaugsmes rezultātā rakstu sērijā analizētie «Kremļa draugi» bijuši bieži viesi Krievijas un arī Baltkrievijas valstij piederošo propagandas kanālu raidījumos, kļūstot par viltus ekspertiem. Valsts kancelejas izdotā «Rokasgrāmata pret dezinformāciju» vēsta, ka šādi cilvēki pasniedz informāciju kā it kā uzticami informācijas avoti – arī tad, ja viņiem nav nedz nepieciešamās izglītības, nedz kvalifikācijas šā uzdevuma veikšanai. Viņi safabricē un izkropļo informāciju, kā arī sniedz vienpusēju fakta atspoguļojumu, tādējādi izplatot Kremļa vēstījumu un sagrozot realitāti. Leģitimāte viltus ekspertiem tiek sniegta, piesaistot tos kādai institūcijai un pētniecības centram, kas eksistē tikai «uz papīra» vai tā darbību apmaksā Kremlis. Nereti viltus ekspertu vēstījums ir tik populārs, ka tam rodas lojāli sekotāji, kas patiešām tic Krievijas naratīviem.

Šie «noderīgie idioti», nespējot atšķirt patiesu informāciju no meliem, atkārto dzirdēto sev pieejamajos informācijas kanālos.

Visu četru šajā rakstu sērijā apskatīto indivīdu aktivitātes ir šķietami nesaskaņotas un balstītas individuālā pieredzē, kur Latvijas varas iestādes vērsušās pret viņu pamattiesībām un pārliecību. Tas rada maldinošas vienprātības iespaidu.
Šie cilvēki identificējami kā grupa, kuras darbība vērsta uz sistemātisku Baltijas valstu diskreditāciju, radot iespaidu, ka viņu piedāvātā realitātes versija ir patiesa.

Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs TVNET tiešsaistes portālam KLIK skaidro, ka Kremļa propagandas kanālu atlasītos viltus ekspertus vieno pārliecība par Krievijas perspektīvas patiesumu. «Kremļa kontrolētie mediji intervijām speciāli atlasa rietumniekus, kuri ir noticējuši Kremļa propagandai. Intervijas ar šiem cilvēkiem ļauj radītu iespaidu, ka propagandas vēstījumi nāk nevis no Kremļa, bet ir plaši izplatīti Rietumos.» Lai palielinātu šo cilvēku viedokļu ticamību, Kremļa kanāli viņus piesaka kā pētniekus, ekspertus, kaut bieži šiem cilvēkiem nav atbilstošas izglītības. Tomēr dažkārt tiek intervēti arī «īsti» cilvēki, organizācijas. Piemēram, Kremļa mediji Rietumos speciāli intervē pacifistu organizācijas. «Tiek atlasīti cilvēki, kuriem nav nekāda saistība ar Kremļa propagandu, bet kuriem nepatīk karš kā tāds un kuri tādēļ ir pret karu Ukrainā, kritizē NATO par karu Afganistānā. Tomēr tikai viena viedokļa izcelšana un uzdošana par plaši Rietumos izplatītu nostāju nav žurnālistika. Tā ir ļoti efektīva manipulācijas metode.»

Hiršs turpina, skaidrojot, ka nozīmi dezinformācijas ticamībā spēlē arī sociālie tīkli. «Parasta cilvēka stāsts sociālajā tīklā daudziem var šķist kā daudz uzticamāks avots nekā Kremlis vai Putins. Tomēr bieži vien influenceri, piemēram, komentējot Ukrainā notiekošo, tikai atkārto Kremļa kontrolēto Krievijas mediju propagandu. Visas citas balsis sociālajos tīklos savukārt Kremlis apklusina. Krievijas blogerus un influencerus, kuri nepiekrīt Kremļa stāstiem par »speciālo operāciju«, sagaida policijas apmeklējums vai cietums.»

Turklāt bieži vien ticība Kremļa pasaules skatījumam ir dziļi iesakņojusies. Kremļa kontrolētie mediji desmitgadēm ir atkārtojuši negatīvos stāstus par ASV, NATO un arī Baltijas valstīm. Jo vairāk cilvēks patērējis šos medijus, jo dziļāk viņš dzīvo Kremļa radītajā alternatīvajā realitātē. Daļai krievvalodīgo jauniešu Kremlim labvēlīgus uzskatus palīdz nostiprināt Padomju Savienībā augušie vecāki un skolotāji, kuriem ir dziļi ieaudzināti PSRS laika uzskati par pasauli.

«Šādus desmitgadēm, reizēm visu dzīvi veidojušos, dziļi iesakņojušos uzskatus par pasauli, kur Krievija vienmēr ir labā un Rietumi vienmēr ļaunie, ir grūti un pat neiespējami izmainīt.»

Glābiņš Krievijā kā sapņa piepildījums

Visu TVNET aplūkoto "Kremļa draugu" sludinātajās idejās atrodamas līdzības. Pirmkārt un galvenokārt, viņi teju katrā intervijā vai sociālo tīklu ierakstā runā par to, cik slikta situācija ir Latvijā un cik laba tā ir Krievijā.

To aktivitātes ir mērķtiecīgi vērstas uz to, lai noniecinātu Latvijas valsti un sabiedrību, kā arī attaisnotu Krievijas īstenoto karu Ukrainā. Visas personas aktīvi sludina Kremļa izplatītos melus, diskreditējot Rietumu valstu, tostarp Latvijas, pārstāvētās vērtības.

Gan viltus eksperti, gan «rusofobijas upuri» runā par veiksmīgo glābšanos Krievijā, pozicionējot to kā brīvības un iespēju zemi. Ironiski, ka Alīna Gerliņa pat darbojas par prezidentālo platformu dēvētajā organizācijā «Krievija - iespēju zeme». «Krievijas sapnis» jeb ideja, ka dzīve Krievijā, iepretim dzīvei Latvijā, ir īsts sapņa piepildījums, caurstrāvo visu četru apskatīto personāžu teikto. Tādā veidā tiek īstenotas Kremļa intereses: radīt spriedzi un nedrošības sajūtu Latvijas, kā arī citu valstu sabiedrībās. Paši piepildījuši šo sapni, propagandas izplatītāji rūpējas, lai Krievijas idejas sasniegtu pēc iespējas vairāk dzirdīgu ausu, tādējādi noturot tās ietekmes sfērā pēc iespējas lielāku krievvalodīgo iedzīvotāju daļu ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās valstīs.

Lai gan propaganda mērķēta uz visu vecumu un sociālo slāņu iedzīvotājiem, noprotams, ka īpaši svarīgi Kremlim ir sasniegt tieši jauniešu auditoriju. Kremlis tiecas atainot Krieviju kā drošo patvērumu un iespēju zemi visiem, kuri cieš no iedomātas rusofobijas vai nacisma, vai fašisma, piedāvājot tādas lietas kā bezmaksas mācības augstskolās, rīkojot tādus pasākumus kā «Krievijas līderi», kā arī izmantojot citus TVNET aplūkoto propagandistu popularizētos Kremļa maigās varas instrumentus.

Ņemot vērā, ka pēdējos gados gan Valsts drošības dienests, gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pievērš pastiprinātu uzmanību un pat slēdz Krievijas oficiālos propagandas kanālus, sociālajos tīklos aktīvi jaunieši ir iedarbīgs instruments Kremļa rokās. 

Tā tiek popularizēta ideja par Krieviju kā glābiņu visiem cietējiem. Tā, piemēram, Viktorija Matule, kas sevi pozicionē kā politisko bēgli un aktīvi izplata Latvijas valsti noniecinošas ziņas, vasarā pārcēlusies sākumā uz Baltkrieviju un tālāk devusies uz Krieviju, kur, iespējams, atrodas joprojām.

TVNET tiešsaistes žurnāla KLIK rakstu sērija "Latvijas pilsoņi - Kremļa draugi" sastāv no četriem rakstiem. Katrā no tiem tiks aplūkots cits Kremļa propagandas izplatītājs. Raksti tiks publicēti šādos datumos:

  1. Raksts par Alīnu Gerliņu - 02.02.2023;
  2. Raksts par Viktoriju Matuli - 03.02.2023;
  3. Raksts par Andreju Starikovu - 07.02.2023;
  4. Raksts par Tatjanu Andrijecu - 10.02.2023.
Komentāri (17)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu