Februāris iesākās negaidīti skaisti – Nacionālās apvienības valdes loceklis Egils Helmanis izrādīja mīlestības apliecinājumu Putina čomam un vienam no viņa tuvākajiem oligarhiem Pjotram Avenam. Kamēr pārējā Latvija un visa civilizētā pasaule no Krievijas novērsusies, izskatās, ka Ogres novada vadītājam viss nav tik viennozīmīgi.
Lūk, visā pasaulē tiek apķīlāti krievu miljardiera īpašumi un Eiropas Savienība vērsusi pret Pjotru sankcijas, bet Helmanis tikmēr nolēma, ka būtu pats labākais brīdis noorganizēt Avena īpašumā esošā porcelāna izstādi. Porcelānu apgleznojuši latviešu mākslinieki, tāpēc tam it kā kaut kādā maģiskā veidā vajadzētu izslēgt informāciju par to, kam darbi pieder un kā iegūta nauda to iegādei.
Pēc publiska nosodījuma un verbāla pēriena saņemšanas plānoto izstādi tomēr atcēla. Šeit bija visnotaļ labs mirklis, kurā tēmu noslēgt un atstāt aizmirstībai, bet Helmanis izlēma, ka labāk tomēr būtu ieslēgt “full retard” režīmu un pārliecināt pārējo Latviju, ka viņam ir visdaudzāk taisnības.
Kaut kādā mērā tas pat ir diezgan loģiski, jo Egils neizskatās pēc čaļa, kurš gatavs atzīt sakāvi un pieņemt, ka citi varētu būt par viņu gudrāki. Es pat drīzāk sagaidītu no viņa tekstu “palēkā, lai dzirdu, vai kabatās nav nauda” nekā “piedodiet, es kļūdījos, nebiju izvērtējis visus ar tēmu saistītos aspektus”.