Valdība otrdien atbalstīja vairākus likumu grozījumu projektus, kuri paredz samazināt bāriņtiesu kompetenci, tādējādi atslogojot bāriņtiesas no tām netipisku uzdevumu veikšanas.
Patlaban paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2024.gada 1.janvārī, bet pirms tam tas vēl būs jāpieņem Saeimai.
Tieslietu ministrijā (TM) norāda, ka likumdevējs iepriekš ir uzdevis bāriņtiesām veikt arī tām netipisku funkciju - sniegt palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādāt par mantojuma apsardzību, izdarīt apliecinājumus un pildīt citus likumā norādītos uzdevumus.
Proti, saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 2.panta otro daļu novadu teritoriālajās vienībās, kurās nav notāra, bāriņtiesa Civillikumā noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus norādītos uzdevumus.
Likumdevējs, ņemot vērā funkciju apjomu, kas bāriņtiesām jāveic prioritārā kārtībā, bāriņtiesu kompetencē nodevis tikai atsevišķus un ierobežota apjoma apliecinājumus, kas noteiktos gadījumos bāriņtiesām būtu izpildāmi attiecībā uz bāriņtiesas darbības teritorijas iedzīvotājiem.
Saskaņā ar bāriņtiesu sniegto informāciju, 2019.gadā bāriņtiesās izdarīto apliecinājumu skaits svārstās no neviena līdz 1183 apliecinājumiem gadā, kas ir vienā bāriņtiesā. Tomēr lielākajā daļā bāriņtiesu šo uzdevumu skaits gadā ir robežās no 100 līdz 200 apliecinājumiem gadā.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka mūsdienās ir pieaugusi tiesiskās vides un juridisko jautājumu komplicētība, likumprojekts paredz svītrot no bāriņtiesu kompetences tādas notariālās darbības, kuru izpildei ir nepieciešamas padziļinātas juridiskas zināšanas un prasmes, saglabājot tādas notariālās darbības, kurām, citastarp, ir sociāls raksturs, piemēram, pilnvaru sagatavošana pensiju, uzturlīdzekļu saņemšanai, paraksta īstuma apliecināšana uz dokumentiem, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzību un tamlīdzīgi.
Diskutējot par iesniegtajiem likuma grozījumu projektiem un notariālo funkciju noņemšanu no bāriņtiesām, ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) norādīja, ka notariālo pakalpojumu pieejamības jautājums ir vienlīdzības jautājums.
"Ja ejam prom no tā, ka bāriņtiesa veic paraksta apliecinājuma funkciju, uzreiz ir nepieciešams risinājums par to, kas veiks šos paraksta apliecinājumus", sacīja ministre, vienlaikus norādot, ka "eParaksta" funkcija ir mazai iedzīvotāju daļai lauku reģionos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) valdības sēdē norādīja, ka vēl kādai iedzīvotāju grupai būtu nepieciešams piešķirt tiesības apliecināt parakstus, ne tikai notāriem, bet arī kādiem pašvaldību darbiniekiem, advokātiem, kas ļautu bāriņtiesām atbrīvoties no šīs funkcijas un koncentrēties uz bērnu aizsardzību.
"Valstij būtu jāskatās kā demonopolizēt notāra parakstu apliecināšanas funkciju. Vajadzētu paplašināt iespējas, lai kāds varētu veikt šo vienkāršoto pakalpojumu. Jāatbrīvojas no tā, ka dzenam visus iedzīvotājus izmantot notāra pakalpojumus," norādīja premjers.
Savukārt tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) norādīja, ka vienkāršā parakstu apliecināšanas funkcija netiek noņemta bāriņtiesām, tomēr šāda funkcija tiek noņemta darījumiem ar nekustamo īpašumu, kur darījumu summas mēdz būt ļoti lielas.
"Visas parastās parakstu apliecināšanas, īpaši tās kas attiecas uz bērniem, vecākiem un pensiju saņemšanām paliek bāriņtiesas kompetencē," norādīja tieslietu ministre.
Vienlaikus atbildīgajām ministrijām būs jāizstrādā priekšlikumi, lai nodrošinātu notariālo pakalpojumu pieejamību reģionos.
Attiecīgi pēc likumprojektā noteiktā regulējuma spēkā stāšanās bāriņtiesu kompetencē būs apliecināt to iedzīvotāju pilnvaras, izņemot universālpilnvaras, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņemt šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus;. Tāpat Bāriņtiesu kompetencē būs apliecināt uz dokumentiem, izņemot uz nostiprinājuma lūgumiem, zemesgrāmatai to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, kā arī apliecināt tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu.
Tāpat likumprojekts paredz precizēt vai papildināt normas par bāriņtiesās saglabājamo apliecinājumu izdarīšanu, pēc būtības spēkā esošo regulējumu nemainot. Šāds risinājums saskan arī ar Lietuvas pieredzi notariālo darbību izpildē, norāda TM.