Finansējuma trūkuma dēļ Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.-2025.gadam varētu netikt īstenots, komentējot valdībā atbalstīto papildu finansējumu veselības nozarei 85,8 miljonu apmērā, vērtēja Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube.
Plāns paredz gan jaunus virzienus, gan pēdējos gados iesāktā turpināšanu psihiskās veselības aprūpē bērniem un pieaugušajiem. Kopumā psihiskās veselības aprūpes organizēšanai turpmākajos trīs gados plānots koncentrēties uz ambulatorās aprūpes un sabiedrībā balstītu pakalpojumu stiprināšanu un attīstību, kā arī vienotu kvalitātes kritēriju ieviešanu, lai iedzīvotāji saņemtu līdzvērtīgu aprūpi neatkarīgi no to sniegšanas vietas.
Taube uzskata, ka plāns netiks īstenots, jo tam nemaz nav piešķirta nauda šī gada budžetā un bez tā to nemaz nav iespējams realizēt. Viņš vērsa uzmanību, ka onkoloģijas jomā ir piešķirts papildu finansējums 30 miljonu eiro apmērā, tostarp arī Onkoloģijas plāna realizācijai, tomēr psihiatrijas jomā tāda nav vispār, kas var novest pie stagnācijas.
"Arī pamatbudžets veselības aprūpes nozarē nav palicis finansiālā ziņā lielāks, bet visas izmaksas ir būtiski pieaugušas. Tas rada bažas, ka pienāks kaut kāds brīdis, kad slimnīcas būs spiestas ekonomēt uz speciālistu, ārstu rēķina, un tā būs bēdīga situācija gan dakteriem, gan pacientiem.Jaunie psihiatri, redzot situāciju, iet strādāt uz privātām struktūrām, un mums valstī šobrīd trūkst 25 psihiatri," uzsvēra Taube.
Viņš norādīja, ka psihiatrija ir nozare, kurā nav instrumentālo tehnoloģiju, tajā ir svarīgas smadzenes. Ārsti nav piesaistīti aprīkojumam, taču viņi strādā ar kaut kādu konkrētu motivāciju, līdz ar to bez kaut kādiem papildu attīstības plāniem un jauno darbinieku bēgšanu situācija beigsies bēdīgi.
Psihiatru asociācija bija tikusies arī ar veselības ministri Līgu Meņģelsoni, lai pārrunātu psihiskās veselības aprūpes attīstību. Pēc Taubes paustā, ministre it kā izprot situāciju, taču tas nemaina to, ka finansējuma psihiatrijas jomai nav nemaz.
"Es vairāk baidos, ka tas atsauksies uz pacientiem, viņu ēdināšanu. Mēs nevaram psihiatrijas pacientiem prasīt, lai viņi paši pērk ēdienu, jo mūsu pacienti ir cilvēki ar invaliditāti ar ļoti mazie ienākumiem, bez pacientu iemaksām. Rezultātā būs kaut kādas dakteru atlaišanas, personāla samazināšana - tas viss ir diezgan satraucoši," atzina Taube.
Kā vēstīts, valdības atbalstītajā šī gada budžeta projektā veselības nozarei plānoti 1,6 miljardi eiro un prioritārajiem pasākumiem jeb papildus nozarei plānoti 85,8 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
VM norāda, ka ar veselības aprūpes nozarei 2023.gadā plānotajiem papildus 85,8 miljonus eiro būs iespējams vien daļēji risināt nozares problēmas un uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Finansējums tiks novirzīts tādu prioritāšu īstenošanai kā onkoloģijai, bērniem un atalgojumam.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) gan ir pārliecinātas, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023.gadam paredz pasliktināt veselības aprūpe kvalitāti.
LVSADA atgādina, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. - 2027.gadam. Lai sasniegtu plānā izvirzītos mērķus sabiedrības veselībā, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. - 2027.gadam, valsts budžetā 2023.gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 miljoni eiro, uzsver arodbiedrība.
LVSADA norāda, ka valdības izdevumi 2023.gadā būšot par aptuveni diviem miljardiem eiro lielāki nekā pērn, un no šiem "diviem miljardiem 306 miljoni ir mazāk par sesto daļu". Tomēr valdība gan plāno piešķirt veselības aprūpei tikai 86 miljonus eiro. Arodbiedrība atzīst, ka šāds scenārijs pamatnostādnēs ir paredzēts un novērtēts, dokumentā skaidrojot, ka to neievērošanas gadījumā veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte pasliktināsies.
Arī LĀB prezidente Ilze Aizsilniece atzīmēja, ka ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma - slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu - pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Viņas vērtējumā šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pāreju uz maksas medicīnu.
Līdzīgu vērtējumu aģentūrai LETA paudusi arī Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācija.
