Gads kara. Noliedzēji, kurinātāji, slavinātāji - kas viņi ir? (10)

Vispirms viņa parādījās protestos pret karu pie Krievijas vēstniecības, kur uz ukraiņu atbalstītāju fona provokatīvi stāvēja ar plakātu “Krievija, es ar tevi!” Pēc tam nofotografēta veikalā ar Krievijas atbalstītājiem raksturīgo “Z” uz somas. Vēl pēc tam - leģionāru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa, kur viņu aizturēja policisti. Vēlme uz turieni doties bijusi tik liela, ka esot izkāpusi pa kaimiņu logu, jo pie viņas dežurējuši likumsargi.

Bira jautājumi - kas viņa ir un kāpēc to dara?

Tagad varam atbildēt - Jeļena Kreile (56), mājsaimniece. Dzimusi un augusi Latvijā, bet latviski zina pāris vārdu. Skolā valodu esot mācījusies, bet tikai formāli, arī vīrs krievs - neesot bijis īstas vajadzības. Algotu darbu esot strādājusi pāris gadu - mikroshēmu rūpnīcā. Pēc tam audzinājusi dēlu un rūpējusies par labsajūtu mājās. Parasta cilvēka dzīve.

Protestētāja viņā esot pamodusies Covid-19 pandēmijas laikā, kad ieejai veikalā vajadzēja vakcinācijas sertifikātu. Tad arī sākušās pirmās saķeršanās ar likumsargiem, kas kulminēja pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Šobrīd par viņas rīcību ir ierosināts viens kriminālprocess par kara noziegumu attaisnošanu un 15 administratīvie par aizliegto simbolu izmantošanu publiskās vietās. Sakrājušies, jo katrā policijas apmeklējumā viņai ir līdzi kāds priekšmets Krievijas karoga krāsās - ūdens pudele, piespraude. Tās viņa izmanīgi sauc par rotaslietām, jo par rotāšanos cilvēku sodīt nevar.

Uz sarunu ar Re:Baltica sieviete ieradusies ar piespraustu nozīmīti Latvijas karoga krāsās. To var ieraudzīt tikai tad, kad viņa novelk virsjaku ar piespraudi, kur Krievijas trikoloru attēlo krāsainie zīmuļi. “Dvēsele tā gribēja un es tā darīju,” viņa pamato savas aktivitātes pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šādas un līdzīgas atbildes gluži kā iekalts pantiņš, ilgi neaizdomājoties, ir uz jebkuru jautājumu, kurā Re:Baltica viņai lūdz skaidrot savu rīcību. Jautāta, ko Kreile ar savu rīcību grib pierādīt, sieviete atbild: “To, ka es esmu brīvs cilvēks.”

Sieviete nemitīgi atkārto, ka neiestājas ne par karu, ne par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, bet no viņas nav iespējams iegūt atbildi, kas notiek Ukrainā. Tas nekādi neesot saistīts ar pret viņu uzsāktajām lietām. Par šādiem tematiem viņa ārpus ģimenes nerunāšot. Vainu nevienā no lietām Kreile neatzīst. Vēršanās pret viņu notiekot, jo “ļaunie spēki vēršas pret labajiem, tie ir dēmoni”.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Valsts drošības dienests (VDD) saistībā ar karu sācis 36 kriminālprocesus un vēl četrus pārņēmis no Valsts policijas - par kara noziegumu noliegšanu, armijas slavināšanu, naida kurināšanu, palīdzību ārvalstij, vēršoties pret Latvijas neatkarību, sankciju pārkāpšanu. Vairāki simti lielāku vai mazāku lietu - par uzbrukumiem ukraiņiem vai auto bojāšanu, kara simboliem publiskās vietās utml. - ierosinātas arī Valsts policijā un Rīgas pašvaldības policijā.

Daļu neatrisinās nekad, jo tās ir ierosinātas ierosināšanas pēc. Piemēram, uz vairākām mājām vienādā manierē uzvilkti burti “Z”. Daļa līdz tiesai nenonāks - piemēram, pie Uzvaras pieminekļa 10.maijā aizturētā jaunieša Aleksandra Dubjago rīcībā prokuratūra beigās nesaskatīja kara noziegumu slavināšanu, bet viņš vairāk nekā mēnesi nosēdēja izolatorā. Daļa balansē uz vārda brīvības robežas un tiesai nāksies radīt precedentus - kad beidzas viedoklis un sākas kara slavināšana vai naida kurināšana? Kad karogs ir karogs un dziesma ir dziesma, bet kad - atbalsts Krievijas iebrukumam?

Likumsargi informāciju par konkrētajiem cilvēkiem, kurus uzskata par Krievijas agresijas atbalstītājiem, nesniedz - publicē tikai nodarījumu. No dažādiem avotiem - tiesu spriedumiem, sēdēm, publiskām ziņām, intervijām - Re:Baltica noskaidroja, kas viņi ir.

Viņus var iedalīt piecās grupās - bijušie politiķi no dažādām krievu partijām, profesionāli provokatori, propagandisti, sociālo tīklu “varoņi”, kā arī parasti cilvēki, daudzi no kuriem bijuši reibumā.

1. daļa: Politiķi no “krievu partijām”

Starp cilvēkiem, ko apsūdz par Krievijas kara atbalstīšanu dažādos veidos, ir vairāki bijušie Saskaņas un marginālāku prokrievisku partiju politiķi.

Kuzmuks un Telegram

Decembrī tiesas priekšā stājās Igors Kuzmuks, kurš vairākus sasaukumus bija Saskaņas Rīgas domes deputāts, slavens pamatā ar piedalīšanos Rīgas satiksmes slaukšanā konsultanta statusā (vairāk lasi šeit). Viņa un partijas ceļi šķīrās 2021.gadā, kad Kuzmuku izslēdza par tai neglaimojošiem ierakstiem sociālajos tīklos.

Tagad Kuzmuku, kurš strādā par sporta treneri, tiesā par atbalstu naudas un citas mantas vākšanai Krievijas bruņotajiem spēkiem. Uz tiesu Kuzmuks ierodas ar tulku. Neraugoties uz to, ka bijis domes deputāts, viņš latviski runā ar grūtībām. No komentāriem Re:Baltica atsakās.

Šādas lietas Latvijā vēl nav bijis.

Igaunijā jau vasarā trīs cilvēkus notiesāja par to, ka vākuši naudu un pirkuši dronus Krievijas armijai.

Kuzmuka gadījums ir citāds. Viņu tiesā par viena ieraksta pārpublicēšanu savā Telegram kanālā, kur viņš dalījies ar okupētā Zaporižjas apgabala administrācijas darbinieka uzsaukumu ziedot naudu un citas lietas Krievijas armijai.

“Viņš atzīst, ka ir to darījis, bet [Satversmes] 100. pants viņam atļauj jebko izplatīt. Neuzskata, ka tas būtu kaut kas noziedzīgs,” Re:Baltica teica lietas prokurors Kaspars Zgirskis. “Domāju, ka 100. pants viņam nepalīdzēs. (..) 100. pants ir vērtība, bet to nevar attiecināt uz jebko.”

Pankratovs - “tas neesmu es”

Otrs ir bijušais Saskaņas politiķis Ruslans Pankratovs, kurš pēc izslēgšanas no tās kļuva par marginālās Rīcības partijas vadītāju.

Latvijā viņu zina retais, toties Krievijas propagandas kanālos Pankratovs regulāri uzstājās kā “runājošā galva”.

TV tūres ir viņa apsūdzību pamatā par naida kurināšanu un ES sankciju pārkāpšanu, piedaloties dažādu Krievijas propagandas kanālu intervijās, paskaidroja prokurors Zgirskis.

2022. gada jūnijā Pankratovs uzstājās raidījumā kanālā TV Zvezda. Prokurors ir pārliecināts, ka tā ekspolitiķis pārkāpis ES sankcijas. “Piedalījās raidījumā kanālā, ko kontrolē persona, kas ir ES sankciju sarakstā,” saka Zgirskis (sankciju sarakstā ir mediju holdinga Krasnaja Zvezda prezidents Aleksejs Pimanovs - red.). Jautāts, vai tiešām dalība raidījumā skaitās sankciju pārkāpums, prokurors atbild: “Es uzskatu, ka nedrīkstētu tā darīt, bet tiesai jālemj. Tas būs smagākais jautājums tiesā."

Naida kurināšanu prokuratūra saskata ne tikai TV Zvezda intervijā, bet arī sarunā interneta izdevuma OSN studijā. Tajā Pankratovs karu sauc par specoperāciju un stāsta, ka Ukrainas bēgļi visiem jau esot apnikuši (zadolbaļi - krievu.val.): “Visa Rīga tajos karogos, viņi uzvedas rupji.” Stāsta, cik slikti Latvijā klājas krievvalodīgajiem, un kritizē Krieviju, kas nepietiekami pret to vēršas.

Pankratova telezvaigznes karjera aprāvās, kad viņu jūlija beigās esot arestējuši tieši pie lidmašīnas trapa, atgriežoties no Helsinkiem. Pankratovs par apsūdzībām ir neizpratnē un sauc tās par politisku pasūtījumu: “Ja jūs esat korespondents, jūs saņemat algu pēc līguma, jūs tad noteikti varētu saukt pie atbildības. Bet, ja jūs ņemat man interviju, kā es pārkāpju ES sankcijas?”

Viņš pieļauj, ka VDD šādi grib parādīt rīcībspēju - “ar kaut ko cīnās”. “Es skatos uz šo VDD muļķību un man ir ļoti bail, jo viņi reāli vienkārši aizbāž cilvēkiem mutes,” rezumē Pankratovs. Abos raidījumos neko likumu pārkāpjošu viņš neesot teicis.

Uz jautājumu, vai Krievija uzsāka karu Ukrainā, Pankratovs atbildēt atsakās: “Tāds provokatīvs jautājums, es uz to neatbildēšu. Notika tas, kas notika, tas arī ir viss, ko es varu pateikt. Mums ar jums nav objektīvu datu par iemesliem.”

2. daļa: Provokatori

Virkne aizturēto mierīgi varētu startēt vairākās kategorijās: gan pie politaktīvistiem, gan propagandistiem, gan provokatoriem.

Piemēram, Vladimirs Lindermans, kurš ar prokrieviskām aktivitātēm nodarbojas jau sen. Pēc kādreizējā nacionālboļševika teiktā, pret viņu bijušas ierosinātas 11 krimināllietas, bet līdz šim viņš nav zaudējis nevienu tiesu.

Šobrīd aktīvi ir divi kriminālprocesi. Pirmo sāka vēl pirms kara par sadarbošanos ar sankcijām pakļautās Krievijas propagandas mašīnas Rossiya Segodnya finansētajām propagandas vietnēm Baltnews un Sputnik, kur Lindermans ir viens no autoriem (šajā procesā ir apsūdzēti 14 cilvēki, kuru vārdus prokuratūra neatklāj, bet lieta pēc trīs gadu izmeklēšanas vēl nav nonākusi tiesā).

Otrajā Lindermans ir apsūdzēts par naida kurināšanu, kā arī kara noziegumu attaisnošanu. Lieta saistīta ar viņa izpausmēm internetā. Tajā uzskaitītas pārdesmit publikācijas gan Sputnik, gan viņa profilā FB, piemēram, metot atkritumos Ukrainas atbalsta plakātus, lai “attīrītu Rīgu no šīs pretkrieviskās miskastes”.

Lindermans vainu noliedz un apsūdzību sauc par “pilnīgiem murgiem”. “Uz šo brīdi nav juridiska fakta - juridiska, ne mediju vai politisku deklarāciju līmenī - par kara noziegumiem, kurus izdarījuši vieni vai otri Krievijas militāra dienesta darbinieki. (..) Tiesa nav bijusi," viņš skaidro. Pēc Lindermana loģikas, kamēr tiesa nav pierādījusi Krievijas kara noziegumus, neviens tos nevar noliegt, jo juridiski tie neeksistē.

Jautāts, vai Krievija sāka karu Ukrainā, Lindermans atbild: “Par šo neizteikšos, man nevajag vēl vienu krimināllietu”.

3.daļa: Propagandisti

Teorija, ka sadarbība kā autoram ar ES sankcionētiem Krievijas uzņēmumiem traktējama kā sankciju pārkāpšana, tiesā vēl nav testēta, proti, nav neviena sprieduma. Tikpat juridiski nezināma teritorija ir apsūdzības par palīdzību ārvalstij pret Latvijas Republiku vērstā darbībā, izveidojot interneta vietni, ko finansē Krievija.

Šogad janvārī par to sāka tiesāt trīs portāla imhoclub darbiniekus - tā izveidotāju, pazīstamo prokrievisko aktīvistu un publicistu Juriju Aleksejevu, kā arī Krievijas pilsoņus Dmitriju Sustretovu un Pjotru Pogorodniju, kuri bijuši administratori.

Imhoclub lieta aizsākās jau sen - 2018. gada oktobrī, bet tikai divus gadus vēlāk cēla apsūdzības un šogad sāka tiesāt. Sēdi nācās atlikt, jo viens no apsūdzētajiem atrodoties Krievijā un ir slims. Kopā ar Aleksejevu uz sēdi ierodas arī atbalsta komanda, tostarp pazīstamais prokremliskais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, kas procesu - un Re:Baltica korespondenti - iemūžina ar mobilo telefonu.

Apsūdzības loģika Re:Baltica nav zināma, jo prokurore Maija Broka no komentāriem atteicās - likuma pants esot jauns un tāpēc nav skaidrs, kā tiesa varētu to traktēt.

Lietas būtību Re:Baltica izlobīja no agrākiem likumsargu paziņojumiem un Aleksejeva teiktā. Proti, Krievijas interešu aizstāvība izpaudās tā, ka Krievijas ĀM pakļautībā esošs nodibinājums finansēja portālu (to likums neaizliedz - red.). Tā darbības mērķis bijis stiprināt Krievijas ietekmi Latvijā. Saturu apsūdzētie esot veidojuši atbilstoši finansētāja noteiktām vadlīnijām, teikts prokuratūras paziņojumā presei.

“Kādu kaitējumu var nodarīt diskusiju lapiņa internetā?” retoriski vaicā Aleksejevs. Viņš, sastapts tiesas gaitenī, Re:Baltica apstiprināja, ka Ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta un tiesību aizstāvības fonds portālu tiešām finansēja. “2012. gadā bija neliels grants. 120 tūkstoši eiro uz diviem gadiem (..) Naudu mēs saņēmām oficiāli un maksājām nodokļus,” viņš saka. Fonds apmaksā arī Aleksejeva advokātu.

Aleksejevs noliedz, ka saņēmis vadlīnijas, kas portālā jāraksta. To izveidojis, lai “gudriem cilvēkiem būtu platforma, kurā patērzēt”. Viņš pats esot caurskatījis visas publikācijas un neesot bijusi neviena, kas pārkāptu likuma robežas. Arī Sustretovs un Pogorodnijs vainu neatzīst.

4.daļa: Sociālo tīklu varoņi

Kara blogeris Kirils Fjodorovs iepriekš skaidrojis, ka esot neitrāls komentētājs, kam svarīga patiesība, vienalga, kurai pusei jūt līdzi. Taču pēc viņa aizturēšanas viņa komanda lūdza Krieviju iestāties par viņa atbrīvošanu, jo “kopš militārās operācijas Ukrainā sākuma mūsu projekts aktīvi cīnījies par Krievijas interesēm, bezkaislīgi skaidrojot situāciju un atmaskojot Rietumu viltības.” 

Ievērojama daļa naida kurināšanas lietu nāk no ierakstiem sociālajos tīklos. Tās ir dažādas - sākot no kara blogera, kurš Latvijas medijos pirms kara portretēts kā tik sekmīgs, ka nopircis Ferrari, beidzot ar “viss ir slikti” Facebook grupas uzturētāju un tiktokeriem. Neviens no šajās lietās iesaistītajiem uz Re:Baltica saziņas mēģinājumiem neatsaucās, līdz ar to lietu būtību varam izklāstīt tikai kartītēs. Viņu motivācija mums nav zināma.

5.daļa: Parastie cilvēki

Vilcienā uz Saulkrastiem ukrainietei, kas runājusi pa telefonu, piesējies krieviski runājošs vīrs, vecumā drusku virs 50. “Izdzirdēja valodu, piesēdās blakus un sāka krieviski aizskart, sakot “nu ko, hahluška”. Viņa aizgāja. Viņš sekoja. Teica - jūs visus haholus ir jānogalina -, meta ar ūdens pudeli, trāpīja pa kāju. Pēc tam teica - jūs hahli esat izdzimteņi un jūs visus jānošauj,” notikušo izklāsta prokurore Evita Šiba. Izmeklēšanā Krievijā dzimušais Latvijas nepilsonis stāstījis, ka strādā fizisku darbu, pēc darba iedzēris un, lūk, rezultāts. “Vainu atzina, solījās tā vairs nedarīt. Pašam esot daļēji ukraiņu asinis, naida nav,” saka prokurore. Tā kā vaina nožēlota, lietu pabeidza bez tiesas - kā sodu noteica 200 stundas sabiedriskā darba.

“Ārā no Latvijas banderoviešu izdzimteņi, jūs visus vajag nošaut,” šādu vēstuli īsi pirms kara saņēma Ukrainas vēstniecība Latvijā. Nezinādams, ka jau nokļuvis VDD redzeslokā, sūtītājs marta vidū nolēma vēstniecībai no sava privātā e-pasta rakstīt vēlreiz: “Ārā no valsts kopā ar bēgļiem par vairāk nekā 20 mierīgo iedzīvotāju nogalināšanu Donbasā.” Nevienas personas vārdu prokuratūra neatklāj, tāpēc Re:Baltica nevarēja uzmeklēt šo vīrieti no Latgales, lai noskaidrotu, kas pamudināja viņu tā rīkoties. Cilvēks esot bezdarbnieks, precējies, apgādībā bērns. “Atzina vainu, nožēloja, bija dzērumā,” saka prokurors Zgirskis. Par nodarīto sodīts ar 140 stundām sabiedriskā darba.

Kāds cits vīrietis pie LTV ziņas FB pierakstījis: “Esmu krievs un esmu par Putinu, slava Krievijai un krievu tautai. Es te piedzimu un uzaugu, šī ir mana valsts. Mēs krievi da celsimies un jūs latviešus apšausim”. Prokurore Margarita Dolgova Re:Baltica teica, ka apsūdzētais esot ģimenes cilvēks ar trim bērniem, kurš pat neesot krievu tautības. “Izdarīja muļķību, viņam gribējies redzēt cilvēku reakciju uz šādiem komentāriem,” viņa sacīja.

Prokurori Re:Baltica raksturoja, ka lielākoties bravūrīgie internetā, nonākot līdz izmeklēšanai, vairs tik drosmīgi nav, vainu nožēlo un lietas beidzas ar vienošanos un sabiedriskajiem darbiem.

Taču tas nebūs Kreiles gadījums. Runājot par izolatorā pavadītajām divām diennaktīm, viņas acis gluži vai iedegas: “Dvēseles pieredze. Pirmo diennakti izgulējos, domāju. Bet otrajā bija enerģijas pieplūdums, prieks, laime.” Neviena no ierosinātājām lietām viņai nelikšot apstāties: “Man viss, ko es daru, patīk”.

ĀRPUS KADRA