Par kritērijiem skolu darbībai paredzēts spriest rūpīgi Saeimā trīs lasījumos, nevis budžeta ietvaros, šādu viedokli pirmdien, 6. martā, pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes pauda koalīcijas partiju politiķi.
''Apvienotā saraksta'' (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars uzsvēra, ka AS aicināja no budžeta paketes izslēgt konkrētos Izglītības likuma grozījumus, kas bija iecerēti kā sākums skolu tīkla reformai.
Politiķis pamatojis, ka šāda reforma nevarot tikt izskatīta divos lasījumos. Tavara ieskatā, par izglītības reformu jābūt kvalitatīvai diskusijai ne tikai Ministru kabinetā, bet arī parlamentā, un tie rūpīgi jāskata trīs lasījumos Saeimā.
Arī ''Nacionālās apvienības'' (NA) pārstāvis, Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons sacīja, ka skolu tīkla jautājumi Saeimā tiek nopietni diskutēti, un arī šie grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Līdzšinējā prakse komisijā pierāda, ka diskusijas rezultātā ir iespējams nonākt pie laba rezultāta, uzskata Jansons.
Savukārt Ministru kabineta prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka galvenais uzdevums ir gādāt par kvalitatīvu izglītību visiem Latvijas bērniem neatkarīgi no dzīvesvietas.
Lai varētu sniegt kvalitatīvu izglītību, esot nepieciešamas reformas. Patlaban koalīcijā ir dažādi viedokļi, kā izmaiņas var veikt, bet premjers ir pārliecināts, ka vienošanās tiks rasta.
Jau ziņots, Izglītības likuma grozījumi paredzēja pārskatīt skolu kritērijus, piemēram, par minimālo bērnu skaitu klasē. AS politiķu ieskatā, šie grozījumi būtu apdraudējuši mazo lauku skolu turpmāku pastāvēšanu un nozīmētu slēgšanas draudus vairāk nekā trešdaļai lauku skolu.
AS Saeimas frakcijas ieskatā, skolu tīkla reforma ir nepieciešama, bet grozījumi likumā jāvirza parastajā kārtībā caur Saeimas Izglītības komisiju ar pilnvērtīgām diskusijām parlamentā, nevis caur budžeta likumu paketi.
Izglītības ministre Anda Čakša (JV) atzinusi, ka grozījumi Izglītības likumā tika iekļauti budžeta paketē, lai darbs pie reformas virzītos raitāk.
"Tā kā ir bijis, turpināties nevar. Demogrāfiskā situācija ir mainījusies. Reģionos bērnu un jauniešu skaits ir samazinājies par 30%, pat 40%," grozījumu nepieciešamību pamatoja ministre.
Tāpat politiķe norādīja, ka šobrīd esot skolas, kur bērnu skaits ir mazāks par skolotāju un tehnisko darbinieku kopskaitu.
Pašlaik kritērijus un priekšlikumus skolu tīkla reformai izstrādā īpaša darba grupa Izglītības un zinātnes ministrijā. Ministre apstiprināja, ka tie uz Saeimu tiks virzīti parastajā kārtībā.