Kuldīga izpildījusi visas prasības UNESCO nominācijai un gaida komitejas lēmumu, informē pašvaldības mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilze Meirupska-Eglīte.
Noslēgumam tuvojas vairāk nekā 20 gadus garais posms, kad Kuldīga mērķtiecīgi virzījusies pretim UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam - visi dokumenti Latvijas nominācijas "Kuldīga/ Goldingena Kurzemē" vērtēšanai iesniegti, prasības izpildītas - tagad jāgaida Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu padomes (ICOMOS) ekspertu lēmums, kas ir rekomendācija UNESCO komitejas dalībvalstīm un komitejas dalībvalstu balsojumam.
Plānots, ka par Kuldīgas uzņemšanu tiks lemts UNESCO pasaules komitejas sanāksmē, kas notiks šī gada septembrī Saūda Arābijā.
Meirupska-Eglīte atgādina, ka ceļš uz UNESCO Kuldīgai bijis ļoti nozīmīgs process, kas ietver sevī augstu pievienoto vērtību, proti, izstrādāta mantojuma pārvaldības sistēma, sakārtotas kultūras mantojuma vietas un veikta to zinātniskā izpēte, kā arī izglītota sabiedrība par kultūras mantojumu. Tāpat ir sakārtoti arī apbūves noteikumi, īstenotas restaurācijas atbalsta programmas, kas sargā vēsturisko apbūvi. Viss paveiktais ir devis būtisku ieguldījumu Kuldīgas pilsētvides sakārtošanā un attīstībā.
Kuldīgas novada Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone akcentē, ka svarīgi ir tas, ka kultūrvēsturisko mantojumu un Kuldīgas vecpilsētas īpašo vērtību atzīst un saglabā vietējie ļaudis - katru gadu tiek atjaunoti arvien vairāk vēsturiskie logi, iedzīvotāji novērtē un mācās, kā uzturēt vēsturiskās ēkas un pieņem to par savas unikālas vides daļu, lepojas ar to. Vēsturiskā mantojama vērtība iegūst milzu nozīmi, ja to iekļauj ikdienas dzīvē.
Paveikto ceļā uz UNESCO reģionālās vizītes laikā Kuldīgā atzinīgi novērtēja arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), atzīstot, ka UNESCO ir unikāls projekts, jo tā ir iespēja tūristiem parādīt Latviju un Kuldīgu, atbalstīt vietējos uzņēmējus. "Pirms vairākiem gadiem, kad sākāt šo ceļu, pat nevarējāt iedomāties, ko tas patiesībā nozīmēs. Jūs esat ieguldījuši milzīgu darbu augstā kvalitātē - iegūtā pieredze, zināšanas ir kā vērtīgs piemērs citiem. Liels gandarījums, ka kuldīdznieki ir atbalstoši un kopā ar mums gaida UNESCO lēmumu," norāda Rinkevičs.
Ministrs uz Kuldīgas vecpilsētas izredzēm tikt iekļautai Pasaules mantojuma sarakstā raugās ar piesardzīgu optimismu - ja nebūtu kara Ukrainā, balsojums būtu noticis jau pagājušajā gadā. Ministrs pauda apņēmību izmantot jebkuru izdevību, lai ar komitejas ekspertiem, kā arī UNESCO ģenerāldirektori, kura jūlijā ieradīsies vizītē Latvijā, vēlreiz pārrunātu Latvijas nominācijas virzību.
Kā vēstīts, 1997.gadā Latvija ratificē UNESCO Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Tolaik arī rodas ideja par Kuldīgas nomināciju UNESCO pasaules mantojuma sarakstam.
2001.gadā Kuldīgas pašvaldība UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai iesniedz ziņojumu par vēlmi sākt darbu pie Kuldīgas nominācijas sagatavošanas kopā ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.
2004.gadā tika iesniegta un apstiprināta Kuldīgas nominācija UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā, savukārt 2011.gadā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) Asambleja pārapstiprina Kuldīgas nominācijas vietu UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un izvirza nosacījumu iesniegt UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam.
2021.gadā Latvija UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominē Kuldīgu, iesniedzot UNESCO Pasaules mantojuma centram sagatavoto nominācijas "Kuldīga/Goldingena Kurzemē" pieteikumu.