Krievijā ierosināta krimināllieta pret "Memoriāla" līdzpriekšsēdētāju Orlovu

Iepriekš otrdien drošības dienesti veica kratīšanas vairāku organizācijas amatpersonu, tostarp Orlova un "Memoriāla" līdzdibinātāja Jana Račinska dzīvesvietās.

Ar Krievijas tiesas lēmumu likvidētais "Memoriāls", kas sākotnēji tika izveidots, lai saglabātu komunistiskā režīma noziegumu upuru piemiņu, vēlāk kļuva arī par cīnītāju pret cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pieļauj Vladimira Putina diktatoriskais režīms.

Kratīšanas veiktas, pamatojoties uz apsūdzībām par Otrā pasaules kara laika nacistu kolaborantu iekļaušanu komunistu terora upuru sarakstos.

"Memoriāls" tika likvidēts 2021.gada nogalē, tikai divus mēnešus, pirms Krievija uzsāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā.

Man "pastāvīgi sāp un ir kauns par šausmām, ko mūsu armija rada suverēnajā kaimiņvalstī," pērn intervijā aģentūrai AFP atzina Orlovs.

2022.gadā "Memoriālam" tika piešķirta Nobela Miera prēmija, ko tas dalīja ar cietumā esošo baltkrievu cilvēktiesību aktīvistu Aļesu Beļacki un Ukrainas Pilsonisko brīvību centru (CCL).

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".