Veselības ministrija mēģinās mazināt pārmērīgu un nepamatotu antibiotiku lietošanu

TVNET/LETA
Foto: Schutterstock.com

Veselības ministrija (VM) cer mainīt Latvijas iedzīvotāju antimikrobiālo līdzekļu jeb antibiotiku lietošanas paradumus, panākot atbildīgāku un piesardzīgāku šo medikamentu lietošanu sabiedrībā, veselības aprūpē un dzīvnieku veselībā.

Kā liecina informācija Zāļu valsts aģentūras mājaslapā, antibiotikas, kas tiek dēvētas arī par antimikrobiālajiem līdzekļiem, ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu, tādā veidā ārstējot infekcijas slimības cilvēkiem, dzīvniekiem un dažreiz arī augiem.

Ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai iesniegusi antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un piesardzīgas antibiotiku lietošanas plānu "Viena veselība" 2023.-2027.gadam. Tas paredz veicināt mērķtiecīgu un efektīvu antimikrobiālās rezistences attīstības un izplatības ierobežošanu un apkarošanu, nodrošināt koordinētas iesaistīto iestāžu un organizāciju darbības.

VM skaidro, ka pērn valdībā pieņemtās Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam iezīmē antimikrobiālās rezistences izplatības risku mazināšanu kā vienu no svarīgiem nosacījumiem definētā apakšmērķa "Mazināt infekcijas slimību izplatīšanās riskus un to ietekmi uz sabiedrības veselību" sasniegšanai. Līdz ar to paredzēts palielināt sabiedrības izpratni par antimikrobiālo rezistenci, organizējot informēšanas kampaņas, izglītot ārstniecības personas par atbildīgu un piesardzīgu antibiotiku lietošanu, veicināt pētniecību antimikrobiālās rezistences jomā, lai apzinātu efektīvākās intervences un uzraudzības metodes, kā arī izglītot praktizējošus veterinārārstus un dzīvnieku turētājus par antimikrobiālo līdzekļu atbildīgu un piesardzīgu lietošanu.

VM izstrādātais plāns paredz vairākus rīcības virzienus. Piemēram, ministrijas vērtējumā, būtu jāpaplašina antimikrobiālo līdzekļu monitorings ar to noteikšanu lauksaimniecības dzīvnieku sugām aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem un antimikrobiālo līdzekļu noteikšana lolojumdzīvnieku sugām aktuāliem infekcijas slimību ierosinātājiem.

VM norāda, ka joprojām ir salīdzinoši augts antibiotiku patēriņš stacionārajās ārstniecības iestādēs, kā arī konstatēti gadījumi, kad ārstniecības personas arī ambulatorajā praksē izraksta antibiotikas bez īpaša pamatojuma, tajā skaitā arī bērniem. Turklāt joprojām tiek lietotas antibiotikas ar augstu rezistences potenciālu. Līdz ar to VM vērtējumā nepieciešams pārskatīt antibiotiku kompensācijas principi, sagatavot rekomendācijas un izglītot ārstniecības personas par pareizu antibiotiku lietošanu, tajā skaitā pediatrijā, jāizveido kompetences centrs Latvijas sabiedrības veselībai.

VM arī skaidro, ka ārstniecības personām ne vienmēr ir izpratne, zināšanas un iemaņas infekcijas slimību kontroles pasākumu īstenošanā, tādēļ nepieciešama rekomendāciju ieviešana par infekciju kontroli dažādos ārstniecības posmos, kas īpaši būtiskas - veicot invazīvas manipulācijas, kā arī nodrošināt ārstniecības iestāžu darbinieku regulāru izglītošanu infekcijas slimību profilakses jautājumos.

Vienlaikus nepieciešams uzlabot mājas aprūpes efektivitāti, lai mazinātu nepieciešamību aktīvās tuberkulozes pacientiem ārstēties slimnīcā. Tādēļ nepieciešams efektīvākais risinājums mājas aprūpes nodrošināšanai gadījumos, ja cilvēks ir mazāk līdzestīgs ārstēšanai vai nevar nokļūt ārstniecības iestādē nepieciešamās ārstēšanas saņemšanai. Līdz ar to, lai nodrošinātu sekmīgu tuberkulozes ārstēšanu mājas apstākļos, jāievieš mūsdienu tehnoloģijas, kā, piemēram, video konsultācijas.

Tāpat nepieciešams sekmēt agrīnāku tuberkulozes ārstēšanu, veicinot jaunāko Pasaules Veselības organizācijas rekomendāciju ieviešanu tuberkulozes ārstēšanai, kā arī, lai veiktu efektīvāku rezistentās tuberkulozes ārstēšanu, nepieciešams nodrošināt jaunākās paaudzes zāļu pieejamību pacientiem.

Nepieciešams arī stiprināt veterinārmedicīnas zinātnes iestāžu kapacitāti, nodrošinot uz pētījumiem balstītu ieteikumu iztrādi par alternatīvām metodēm (vakcinācija u.c.) dzīvnieku slimību ārstēšanā un profilaksē un šo ieteikumu ieviešanu praksē, kā arī, lai apzinātu efektīvāko imunizācijas sistēmu lauksaimniecības dzīvniekiem, nepieciešams pētījumus par epidemioloģisko situāciju valstī.

Kopējais nepieciešamais finansējums plāna realizācijai 2023. un nākamajiem diviem gadiem ir 4 945 044 eiro.

Aktuālais šodien
Svarīgākais