Berlīnē svētdien referendumā par iniciatīvu, kuras nolūks bija grozīt Vācijas galvaspilsētas klimatneitralitātes mērķi no 2045.gada uz 2030.gadu, piedalījies pārāk mazs skaits vēlētāju, lai to varētu atzīt par notikušu.
Pēc visu balsu un pa pastu iesūtīto biļetenu saskaitīšanas noskaidrojās, ka aptuveni 442 000 cilvēku jeb 50,9% atbalstījuši iniciatīvu, bet 423 000 jeb 48,7% balsojušo pret to.
Lai iniciatīva tiktu pieņemta, par to bija jānobalso vairākumam vēlētāju un tiem jāsastāda vismaz 25% no 2,4 miljonus lielā balsstiesīgo vēlētāju kopskaita, kas nozīmē vismaz 608 000 balsis "par".
Taču vēlētāju aktivitāte sasniedza tikai 35%, ziņo vēlēšanu komisija.
Pašreizējais Berlīnes federālās zemes enerģētikas pārejas likums paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 70% līdz 2030.gadam salīdzinājumā ar 1990.gada bāzes līmeni un līdz nullei līdz 2045.gadam.
Grupa "Klimaneustart" ("Klimata restarts") savāca 260 000 parakstu par iniciatīvu, kas pieprasa siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu par 70% līdz 2025.gadam un vismaz par 95% līdz 2030.gadam. Tāpēc par šo iniciatīvu tika rīkots referendums.
"Klimaneustart" preses pārstāve paziņoja, ka aktīvisti turpinās izdarīt spiedienu uz Berlīnes valdību, lai tā aktīvāk cīnītos pret klimata pārmaiņām.
Pēc februārī notikušajām atkārtotajām Berlīnes landtāga vēlēšanām Vācijas galvaspilsētā norit koalīcijas sarunas starp kristīgajiem demokrātiem (CDU) un sociāldemokrātiem (SPD).
Līdz šim Berlīnē pie varas atrodas tā dēvētā sarkani-zaļi-sarkanā koalīcija, kuras sastāvā SPD vadībā darbojas arī zaļie un kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie").
Gan līdzšinējā Vācijas galvaspilsētas galva Franciska Gifeja, gan CDU mēra amata kandidāts Kajs Vēgners, kurš sarunu veiksmīga iznākuma gadījumā nomainīs Gifeju, pirms referenduma aicināja balsot pret "Klimaneustart" iniciatīvu, jo tā nav reālistiska.