Kolagēns palīdz uzturēt jaunību gan sejā, gan kaulos. Modes lieta vai patiesība?

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: shutterstock.com

Vārds "kolagēns" mūsdienās vairs nešķiet svešvārds, jo termins nudien iet roku rokā ar skaistumkopšanas industriju, kas aizvien atklāj jaunus noslēpumus pretnovecošanas lauciņā. Tomēr paradoksāli -  jo vairāk mēs dzirdam par šo pretnovecošanas metodi, jo vairāk sabiedrībā rodas mītu. Kā tad ir patiesībā? 

Fakti, kas tev jāzina

  • Kolagēna nosaukums cēlies no grieķu vārda “kólla”, kas nozīmē līme.
  • Kolagēns ir mūsu organismā visvairāk pārstāvētais proteīns, kas atbild par ādas elastību, tvirtumu un mitruma līmeņa uzturēšanu.
  • Kolagēnam ir liela nozīme matu, zobu, kaulu, muskuļu un īpaši veselu locītavu uzturēšanā. Tas darbojas kā balsts.
  • Ir dažādu tipu kolagēni, bet galvenie un biežāk sastopamie ir I, II, III un IV tipa kolagēns. Kopumā orgānos ir vismaz 28 dažādi kolagēna tipi.
  • No 25 gadu vecuma kolagēna sintēze organismā pavājinās.
  • Uzņemtais kolagēns cilvēka organismā saglabājas apmēram divas nedēļas.
  • Kolagēnu, tieši tāpat kā jebkuru citu vielu, ir iespējams pārdozēt, tāpēc uzmanīgi jāseko tā lietošanas norādījumiem.

"Kolagēns palīdz ādai justies un izskatīties jaunākai, uztur stiprākus kaulus, nodrošina cīpslu un saišu elastību, stiprina dažādus audus ķermenī. Dažos pētījumos minēta arī kolagēna labvēlīgā ietekme uz deģeneratīvu pārmaiņu skartām locītavām," stāsta "Apotheka" farmaceite Laila Zālīte.

Kad sākt lietot? 

Ādas novecošanās ir normāls fizioloģisks process, ko pieredzam ar gadiem, taču to ietekmē ģenētika un, protams, arī ultravioletais starojums, dzīvesveids, stress un citi apkārtējās vides faktori. Cilvēkam novecojot, kolagēns noārdās straujāk, nekā organisms to spēj atjaunot. Kolagēna šķiedras kļūst biezākas un īsākas, tādējādi āda kļūst plānāka un mazāk elastīga. "Jau no 25 gadu vecuma kolagēna daudzums organismā samazinās par apmēram 1 % gadā. Tā samazināšanos provocē arī ultravioletais starojums, gaisa piesārņojums, smēķēšana – tas viss noārda enzīmus, kas palīdz veidot kolagēnu. Pastiprināti kolagēna daudzums samazinās arī menopauzes laikā, mainoties hormonu līmenim sievietes organismā," stāsta farmaceite.

Pētījumi rāda, ka uzņemtais kolagēns sadalās - 80–95% hidrolizēta kolagēna nokļūst ādā, bet 5–10% tiek sadalīti pa lielākajām organisma locītavām.

Kolagēns kosmētikā

Pateicoties kolagēna lieliskajām īpašībām, tas tiek plaši lietots arī kā kopjošās kosmētikas sastāvdaļa. Lokāli lietots, kolagēns veido aizsargplēvīti, kas piesaista un uztur ādā nepieciešamo mitruma līmeni, bet tajā pašā laikā ļauj tai brīvi elpot, izlīdzinot grumbiņas, padara to gludu. Tā kā kolagēns veidojas dermā, ādas dziļākajā slānī (aiz epidermas), ārīgi lietotam kolagēnam (piemēram, krēmu sastāvā) ir ļoti sarežģīti nokļūt tik dziļi, tāpēc jāatceras, ka kolagēnu saturošie kosmētiskie līdzekļi iedarbojas tikai ādas virsējā slānī.

IEVĒRO!

Kolagēnu iegūst no dzīvnieku vai augu valsts produktiem, visbiežāk – no liellopa vai cūkas kauliem, skrimšļiem. Pēdējā laikā iecienīts kļuvis arī kolagēns no zivīm un vēžveidīgajiem – tādēļ, ja ir bažas par alerģisku reakciju, vienmēr jānoskaidro tā izcelsme.

Tā kā kolagēns ir proteīns, pēc tā iekšķīgas lietošanas var būt diskomforts kuņģa-zarnu traktā, pilnuma sajūta.

Labākam efektam

Lai uzturētu ādu labākā stāvoklī, iekšķīgi kolagēnu ieteicams lietot kursa veidā – 12 nedēļas vienu vai divas reizes gadā. Vēl labākam efektam to ieteicams papildināt ar dažādām ādu atjaunojošām procedūrām, piemēram, lāzerprocedūrām vai pīlingu. Kolagēna sintēzi stimulē arī C vitamīns.

Produkti, kas stimulē kolagēna izstrādi

Ar pārtiku uzņemtie produkti var tieši vai netieši stimulēt kolagēna izstrādi organismā. To paveic, piemēram, šādi produkti:

  • C vitamīnu saturošie – citrusaugļi, ogas, saldie pipari;
  • Vērtīgās taukskābes Omega-3, 6 un 9, kas atrodamas, piemēram, zivīs, riekstos, linsēklās, olīveļļā un avokado;
  • Zaļā tēja.

Savukārt produkti, kuriem ir nozīmīga loma paša kolagēna veidošanā, ir:

  • Sēru saturošie – sīpoli, selerijas un olīvas;
  • Soja – tā ne tikai veicina kolagēna izstrādi, bet arī aizsargā esošās proteīna rezerves;
  • Aminoskābe glicīns – atrodama cūkas un vistas ādā, kā arī želatīnā;
  • Citi gaļas subprodukti, sezama sēklas, kakao un lēcas.

“Kolagēnu iespējams uzņemt papildus arī ar uztura bagātinātājiem. Atkarībā no mērķa – veselīgas ādas uzturēšanai un balstīšanai vai locītavu veselībai – atšķirsies arī to sastāvs. Tāpat pieejami arī sejas, ķermeņa un matu kopšanas līdzekļi ar kolagēnu, taču jāņem vērā, ka tie iedarbojas tikai uz ādas virsējo slāni, lai uzturētu to mitru un gludāku,” papildina Laila Zālīte.

Foto: Shutterstock

Izplatītākie mīti par kolagēnu

Kolagēns ir jālieto 1–3 mēnešus.

Ķermenim kolagēns ir nepieciešams nepārtraukti, ne tikai 1–3 mēnešus. Palietojot šo produktu aptuveni 2 mēnešus, jūs tikai sāksiet ievērot tā ietekmi uz jūsu ādu, nagiem un matiem. Ja pārtrauksiet to lietot, tad efekts būs tikai uz īsu brīdi.

Karsts dzēriens - kafija vai tēja - samazina kolagēna iedarbību.

Tā kā ražošanas procesā kolagēns tiek karsēts ļoti augstā temperatūrā, to var karsēt līdz pat +200 grādiem.

Augu kolagēns noteikti ir labāks par dzīvnieku izcelsmes kolagēnu.

Atbilde ir vienkārša – augos kolagēna nav!

Šķidrajam kolagēnam ir labāka ietekme!

Nē. Vienīgā atšķirība kolagēnam pulvera veidā / kapsulu veidā / šķidrā veidā ir cena. 

Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu