Kalvītis: "Gazprom" saņem dividendes par dalību "Latvijas gāzē". Arī šogad sankcijas to neliedz darīt (1)

Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Mindscape studio/Shutterstock

Piektdien, 14. aprīlī, "Latvijas gāze" paziņoja, ka atradusi pircēju uzņēmumam 100% piederošajam stratēģiskajam dabasgāzes operatoram "Gaso". Par tās īpašnieku kļūs igauņu uzņēmums "Eesti Gaas". Visticamāk, Krievijas uzņēmums "Gazprom" kā "Latvijas gāzes" akcionārs arī varēs saņemt šajā darījumā iegūto naudu, norāda raidījums "Nekā personīga".

Sankcijas Kremļa kontrolētai kompānijai to neliedz. Tieši tāpat kā katru gadu joprojām saņemt dividendes no līdzdalības "Latvijas gāzē". Jau iepriekš politiķi diskutējuši, ka Latvija bijusi pārāk pielaidīga pret "Gazprom" biznesa interesēm Latvijā. Ņemot vērā "Gazprom" ciešo saikni ar Kremļa režīmu, var izteikt pieņēmumu, ka arī šī nauda ļaus Krievijai stiprināt ieroču ražošanu, lai turpinātu asiņaino karu Ukrainā.

"Gaso" ir Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgs uzņēmums un vienīgais nodrošina dabasgāzes sadali Latvijā. Kompānija izveidota 2017. gadā, kad tika sadalīta "Latvijas gāze", lai novērstu viena tirgus dalībnieka gadiem ilgušo monopolu. Radās "Conexus ", kas pārvalda Latvijas maģistrālo gāzesvadu sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un "Gaso".

"Gaso" līdz šim 100% piederēja "Latvijas gāzei", kurā savukārt starp lielākajiem akcionāriem ar 34% ir Krievijas režīma kontrolētā kompānija "Gazprom". 16% pieder Jura Savicka "Itera Latvija".

"Itera Latvija" īpašnieki ir divas ārvalstu kompānijas - "Inter Energia Holding" pieder Jurim Savickim. Savukārt "Itera Latvija" ar 66% kontrolē "Davonte Holding Limited". Tā pastarpināti pieder vēl vienam Putina režīma dabasresursu milzim - "Rosneft", kura izpilddirektors Igors Sečins pakļauts sankcijām, jo ir ciešs Putina sabiedrotais.

Sečina vadībā "Rosneft" bija iesaistīts Alekseja Navaļnija komandas atklātās Putina pils kompleksa vīna dārzu finansēšanā.

Savukārt meitaskompānija "Rosneft Aero" piegādā aviācijas degvielu Simferopoles lidostai, kas nodrošina gaisa pārvadājumus starp okupēto Krimu un Sevastopoli un Krieviju.

Pagājušā gada vasarā Saeima grozīja Nacionālās drošības likumu, kas aizliedza Krievijas un Baltkrievijas kompānijām iegādāties Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgus uzņēmumus. Turklāt Krievijai piederīgās personas zaudēja balsstiesības uzņēmumos, ar kuru starpniecību tām ir ietekme uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kompānijām, piemēram, "Gaso". Tas nozīmē, ka kopš pagājušā gada jūnija "Gazprom" un "Itera" cilvēki lemt par "Latvijas gāzes" vai "Gaso" darbību nevarēja. Atsevišķi politiķi gan toreiz kritizēja Latvijas pārāk maigo pieeju.

"Latvijas gāzes" padomē ir 11 locekļi. Vairākums jeb seši ir "Gazprom" un "Itera Latvija" lojāli cilvēki. Tas Krievijas interešu pārstāvjiem ļauj kontrolēt valdi un tās ievēlēšanu. Šie cilvēki līdz šim savu akcionāru vārdā kontrolēja arī Latvijai stratēģiski nozīmīgo "Gaso". 

""Latvijas gāze" ir viens no energoresursu tirgotājiem, tas nav stratēģisks uzņēmums. Mēs šeit varētu runāt par šo stratēģiskas nozīmes uzņēmumu "Gaso", kas attiecīgi ir šis pārvades tīkla operators. Un kas ir "Latvijas gāzes" meitas uzņēmums. 

"Latvijas gāze" ir privāts uzņēmums, attiecīgi akcionāru struktūrā nav tikai Krievijas uzņēmumi. Tur ir arī vācu "Margaritas fonds" un vācu "Uniper". Līdz ar to tas ir akcionāru lēmums, kas atrodas, bet, kā jau es teicu, šo personu tiesības pieņemt lēmumus rīkoties ir ierobežotas," norāda Satversmes aizsardzības biroja (SAB) priekšnieks Egils Zviedris.

Brīdī, kad stratēģiskā "Gaso" pārdošana noslēdzas, "Latvijas gāzei" vairs nav saistoši Nacionālās drošības likuma ierobežojumi par Krievijas un Baltkrievijas personu dalību. "Gazprom" cilvēki atkal varēs piedalīties akcionāru sanāksmēs un lemt par gāzes tirgošanu Latvijā.

Kā piektdien paziņoja "Latvijas gāze" - tā saņems 120 miljonus eiro un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai.

Paredzams, ka pārdošana noslēgsies līdz šī gada beigām. Atbildīgā ekonomikas ministre uzskata, ka "Latvijas gāzes" akcionāram "Gazprom" par šo darījumu naudu saņemt nevajadzētu.

"Tā noteikti ir katra atbildīgā, gan darbinieka, gan arī uzņēmuma vadītāja atbildība, lai šis finansējums vai ienākumi, kas rastos pārdošanas rezultātā, nenonāktu sankcionētu personu rīcībā. Tur mums ir likumdošana, kura ir jāievēro visiem, neatkarīgi no valstspiederības vai, kā saka, kaut kādas savas pārliecības. Likums ir vienāds visiem.

Noteikti tur ir darbs visām finanšu nozares uzraugošajām institūcijām. Mums ir ierobežots veids, kā drīkst veikt kaut kādus pārskaitījumus, un visam tiek rūpīgi sekots.

Es domāju, ka uzraudzībai jābūt tikpat stingrai, kā arī atbildībai noteikti," norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

"Tīri raugoties no Eiropas Savienības sankciju mehānisma, ir iespēja, protams, piemērot tādu sankciju sistēmu. Piemēram, tiek iegūta kontrole pār kādu uzņēmumu, bet nauda nenonāk sankcionētajā uzņēmumā vai pie sankcionētās fiziskas personas.

Ar "Gazprom" tur ir vēl sarežģītāk, jo sankcijas ir piemērotas ļoti daudzām un dažādām "Gazprom" kompānijām, meitas kompānijām, un ir arī kaut kādas kompānijas, kas nav sankcionētas. Tas ir viens - tīri no tāda sankciju viedokļa raugoties. No nacionālās drošības viedokļa raugoties, es domāju, mums ir jāvērtē, ka viss, kas saistās ar enerģētiku, kritisko infrastruktūru, ir nacionālajai drošībai svarīga infrastruktūra, un tas ir vērtējams arī šajā kontekstā," vērtē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs

Kā raidījumam apstiprina vairāki finanšu un sankciju jomas pārzinātāji, "Gazprom" ir iekļauta divos ASV Valsts kases departamenta sarakstos. Viens ierobežo sadarbību Arktiskā reģiona naftas ieguves projektos. Otrs aizliedz "Gazprom" izsniegt kredītus, kā arī iesaistīties darījumos, kur piedalās Krievijas Centrālā banka, Krievijas Federācijas labklājības fonds, kā arī Finanšu ministrija. Raugoties uz Eiropas Savienības sankcijām, šobrīd attiecībā uz "Gazprom" nav noteikti tieši piemērojami ierobežojošie pasākumi.

Kā sarunā ar raidījumu saka "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, šobrīd nav nekādu ierobežojumu, kas liegtu viņa vadītā uzņēmuma akcionāram "Gazprom" saņemt naudu no "Gaso" pārdošanas. Par "Itera Latvija" gan skaidrības vēl neesot.

"Izmaksāt naudu nu šobrīd sankciju režīms neaizliedz "Gazprom" saņemt. Arī dividendes. 

Šobrīd vēl akcionāri par 2022. gadu vēl lēmuši nav. Tie lēmumi sekos, visdrīzāk, maija jūnija mēnešos, bet par 2021. gadu, protams, ir "Gazprom" saņēmis dividendes," norāda Kalvītis.

Aigars Kalvītis arī apstiprināja, ka Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā atteicies noslēgt līgumu ar "Latvijas gāzi". Iemesls tam ir Kremļa kontrolētās kompānijas līdzdalība uzņēmumā.

Aktuālais šodien
Svarīgākais