Fotoreportāža ⟩ Kas ikdienā gaida Valsts aizsardzības dienesta kareivjus? (6)

Pirmais iesaukums – uz Ādažiem

Ādažu militārā bāze būs vienīgā vieta, kur šovasar, uzsākot Valsts aizsardzības dienestu, ieradīsies jauniesaucamie. Tieši šeit jaunieši iegūs pirmās iemaņas militārajā apmācībā. Bāze šogad gatava uzņemt 300 - 400 jauniesaucamo – visus būs iespējams gan izguldīt, gan apmācīt un pabarot, sola Mehanizētās brigādes komandieris Sandris Gaugers.

“Savā ziņā mēs būsim tāds kā eksperimentālais trusītis, lai saprastu – kas, kā un kāpēc, “ saka Gaugers.

Kāpēc Ādaži? Jo infrastruktūras ziņā šī ir lielākā bruņoto spēku profesionālā dienesta vienība. Ādaži jauniesaucamo pieplūdumam ir pilnībā sagatavojušies un gatavi tos uzņemt jau kaut rīt.

Iemesli, kāpēc jaunieši jau tagad izvēlas savu dzīvi saistīt ar armiju, ir dažādi – kāds vēlas uzlabot savu fizisko formu, kāds disciplinēt savu ikdienu, viens no pamatiemesliem daudziem ir Krievijas iebrukums Ukrainā, bet visiem kopā – vēlme būt gataviem aizstāvēt savu zemi.

 “Mans mērķis nav sēdēt mājās un audzināt bērnus”

Pirms iestāšanās  NBS profesionālajā dienestā Aija Igaune strādāja veterinārajā klīnikā. Doma iestāties NBS Aijai radās jau pirms pieciem gadiem. Sākotnēji bija nedaudz bail, jo daudz dzirdēts par dažādiem stereotipiem, kas saistīti ar armiju. Tomēr Aijai dzīvē bija nepieciešama stabilitāte un viņa izlēma par labu NBS. Tagad jau pusotru mēnesi viņa ir NBS kursante. Aija atzīst, ka, iestājoties armijā, viņas fiziskā sagatavotība nav bijusi diez ko spīdoša. Sākums bijis ļoti grūts arī emocionāli.

Taču mērķis un motivācija spēj izdarīt brīnuma lietas. “Tas ir ļoti, ļoti grūti – raut līdzi vīriešiem, kas ir jaunāki un daudz stiprāki, taču jau pēc pusotra mēneša jūtu, ka man nācis klāt spēks."

Sākot no piektdienas pēcpusdienās līdz svētdienas vakaram kareivjiem ir brīvdienas, tāpat kā jebkurā darbā. To laikā kareivji dodas pie savām ģimenēm. Aija atzīst, ka visi radi nemaz nezina, ka viņa iestājusies bruņotajos spēkos.

Kas līdz šim bijis grūtākais? Laikam jau maršs – kad ar noteiktu smagumu plecos jānoiet noteikta distance noteiktā laikā. Fiziskā slodze, viņasprāt, ir grūtāka nekā psiholoģiskā, jo fiziskās spējas ietekmē psiholoģisko stāvokli. “Ja netiec līdzi fiziski, sāc sevi apšaubīt, vai te ir tava īstā vieta,” saka Aija. Ko Aija ieteiktu jauniešiem, kurus gaida iesaukšana dienestā? Izmēģināt, jo kamēr to neizdarīsi, nekad nesapratīsi, vai tas domāts tev”.

Armija – ne tikai atlētiskajiem

Savukārt kursantu Madaru Viekali  iestāties NBS profesionālajā dienestā pamudinājuši gan notikumi Ukrainā, gan stabilitāte, ko sola armija, gan iespēja sargāt savu valsti. Pirms tam viņš strādājis būvniecībā. Savu lomu nospēlējušas arī sociālās garantijas un vēlme uzlabot savu fizisko sagatavotību. Visgrūtāk Madaram bija pierast pie disciplīnas, kas patiesībā ļoti noder, jo tā visu var izdarīt ātrāk.

“Noteikti nebaidīties,” jautāts par to, ko Madars teiktu jaunajiem puišiem, kam priekšā VAD “Es zinu, ka sabiedrībā valda maldīgs uzskats, ka armijā ir fiziska ietekmēšana. Tās ir absolūtas muļķības – instruktori ir profesionāļi, slodzes ir sadalītas katram individuāli, pēc katra spējām”. Armija noteikti nav tikai atlētiskajiem. Un pavisam maldīgs ir priekšstats, ka armija nav priekš sievietēm. Madars atzīst, ka dažas no kursantēm ir pat spēcīgākas nekā vīrieši. “Sievietes mazāk čīkst un dara to, ko liek,” piebilst Madars, uzskaitot sieviešu stiprās puses.

Pēc pamatapmācības beigšanas Madars dosies uz Jūras spēkiem.

Vai es deru VAD?

Galvenais kritērijs, vai jauniesaucamais der VAD, būs veselības pārbaudes. Fiziskie dotumi atlases procesā netiks ņemti vērā vispār. “Mēs [profesionālu treneru vadībā] strādāsim ar tādiem [jauniesaucamajiem], kādi būs atnākuši. Ja vajadzēs viņi tiks sadalīti kaut desmit dažādās grupās, lai paceltu viņu fiziskās spējas atbilstoši esošajai sagatavotībai,” teic Gaugers.

Kāda izskatās kareivja ikdiena?

Militārās apmācības nav sēdēšana pie datora – tā kā Latvijas laikapstākļi nelutina, var nākties arī vārtīties dubļos, tāpēc, ienākot kazarmās, kareivji vispirms notīra netīro ekipējumu.

Ādažu militārās bāzes sporta centrā ikviens karavīrs var atrast sev tīkamāko sporta nodarbi, apmācības notiek gan individuāli, gan grupās. Pēc augstiem standartiem 2020. gadā būvētais sporta centrs kareivjiem pieejams septiņas dienas nedēļā - no 6 rītā līdz 23 vakarā, dienā sporta centru apmeklē no 1000 līdz 1300 karavīru.

 Karavīriem visertākais laiks sportošanai esot no 6 līdz 9 rītā, jo pa dienu ir savi uzdevumi. Centrā karavīru rīcībā ir astoņas sporta zāles, lai karavīri varētu uzturēt fizisko formu.Te notiek arī visi lielie NBS čempionāti.

Kazarmās kareivji istabiņās dzīvo, nedalot atsevišķi vīriešus un sievietes. Šeit visiem ir vieni pienākumi un viens uzdevums - būt gataviem aizsargāt savu valsti.

Taču viena no iemīļotākajām telpām karavīriem ir plašā ēdnīca, kurā Latvijas un sabiedroto karavīri ar gardām un sātīgām maltītēm (par to pārliecinājās arī mediju pārstāvji) tiek baroti kopš 1993. gada.

Trīs ēdienreizēm dienā atvēlēti 14 eiro. Kopumā vienā ēdienreizē šeit pabaroti tiek 2000 cilvēku. Tā kā fiziskā slodze karavīra ikdienā ir ievērojama, tad ar šīm maltītēm dienā jāuzņem 3300 kaloriju. Kā tad izskatās šādas ēdienreizes? Brokastīs parasti mēdz būt omlete, cīsiņi, bekons, bulciņas, putra, džemi kafija, tēja, jogurti, kūciņas.

Pusdienās - viena veida zupa, divu veidu gaļas pamatēdieni, bulciņas, kafija, septiņi līdz desmit veidu salāti, augļi, piens, kefīrs. Vakariņās tiek pasniegts tas pats, kas pusdienās, taču bez zupas. Vegāniem tiek izdalītas speciālas kartiņas pēc kuru uzrādīšanas viņi saņem speciāli gatavotu ēdienu. Tiem, kam ar piedāvāto ēdienu vēl nepietiek un ir vēlme panaškoties, var izmantot kafejnīcu vai veikalu par savu naudu. Visēdelīgākie esot sabiedroto karavīri - spāņi.

Par to, kas VAD karavīrus sagaida ikdienā, vairāk skaties galerijā!