Rezolūcija "Sadarbība starp ANO un Eiropas Padomi", kuras autoru vidū ir arī Latvija, tika pieņemta ar 122 balsīm par, piecām pret un 18 valstīm atturoties. 48 valstis nebalsoja.
Rezolūcijas tekstā uzsvērti "nepieredzētie izaicinājumi, ar ko Eiropa saskaras pēc Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu un pirms tam pret Gruziju, un Krievijas Federācijas dalības pārtraukšanas Eiropas Padomē". Rezolūcija iestājas par ciešāku sadarbību ANO un Eiropas Padomes starpā, "īpaši lai drīz atjaunotu un uzturētu mieru un drošību, kas balstīti ikvienas valsts suverenitātes, teritoriālās nedalāmības un politiskās neatkarības cienīšanā, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro normu ievērošanas nodrošināšanā konflikta laikā, atlīdzinot ciešanas upuriem un saucot pie atbildības starptautisko normu pārkāpējus".
Balsojumam uzmanību sociālajos tīklos pievērsa Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Serhijs Kisļica. "Pret rezolūciju balsoja pieci labi pazīstami cilvēktiesību aktīvisti: Krievija, Baltkrievija, Nikaragva, Sīrija un Ziemeļkoreja," ironizēja Kisļica.
Jāņem vērā, ka Krievijas agresija nebija galvenais rezolūcijas temats, tāpēc par agru izteikt minējumus, vai Ķīna mainījusi savu līdzšinējo nostāju pret Krieviju.
Šī gada 24.februārī, apritot gadam kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, kurā pārliecinošs valstu vairākums pieprasīja Krievijai nekavējoties un bez ierunām izvest savu karaspēku no Ukrainas, kā arī aicināja uz "taisnīgu un ilgstošu" mieru.
Nesaistošajā balsojumā no 193 ANO loceklēm Ukrainu atbalstīja 141, septiņas balsoja pret, bet 32 dalībvalstis atturējās. Ķīna šajā balsojumā atturējās.