Satversmes tiesa (ST) otrdien, 9. maijā, ir ierosinājusi trešo lietu par likuma normām, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei, informēja tiesā.
ST ierosināta trešā lieta par kažokzvēru audzēšanas ierobežošanu (2)
Lieta ierosināta pēc SIA "Gauja ab." pieteikuma. Uzņēmuma saimnieciskā darbība ir saistīta ar ūdeļu un lapsu turēšanu un audzēšanu kažokādu ieguvei.
2022. gada septembrī Saeima pēc vairāku gadu diskusijām pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka no 2028. gada 1. janvāra tiks aizliegta kažokzvēru audzēšana Latvijā kažokādu ieguves dēļ. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.
Likuma pieņemšanas brīdī Latvijā bija četras kažokzvēru audzētavas, kuras audzēja un turēja lauksaimniecības dzīvniekus vienīgi kažokādas ieguvei. Visas četras audzētavas ieguva ūdeļu kažokādas.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra (LDC) sniegto informāciju, 2020. gada 1. jūlijā zvēraudzētavās kopā bija teju 580 000 dzīvnieku un faktiski visas bija ūdeles. Ūdeļu kopskaits veidoja ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.
Tagad uzņēmums lūdz tiesu izvērtēt "Dzīvnieku aizsardzības likuma" 2. un 3. panta atbilstību Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam. Minētā likuma panti paredz liegumu no 2028. gada Latvijā audzēt dzīvniekus vienīgi kažokādas ieguvei.
Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 105. panta pirmais un trešais teikums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 9. oktobris.
"Firmas.lv" dati liecina, ka uzņēmums reģistrēts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 700 000 eiro. Vairāk nekā puse jeb 52% uzņēmuma daļu pieder Svetlanai Druvai, bet pa 24% pieder Tamārai Klimenko un Agrim Nagliņam.