/nginx/o/2023/05/03/15296776t1ha3f5.jpg)
Baltijas valstu redzējums par reģiona drošības izaicinājumiem ir līdzīgs, un kopīgā sadarbība stiprina reģionālo drošību, šodien Tallinā tiekoties ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
Smiltēns Tallinā tikās ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Lauri Husaru un Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu.
Baltijas valstu spīkeri bija vienisprātis, ka jāstrādā pie tā, lai tiktu īstenoti Madrides NATO samita lēmumi par aizsardzības un atturēšanas spēju nostiprināšanu NATO austrumu flangā, līdz brigādes līmenim palielinot sabiedroto klātbūtni. Tāpat gaidāmajā NATO Viļņas samitā alianses līderiem nepieciešams vienoties par skaidru vīziju Ukrainas integrācijai NATO, atzīmēja politiķi.
Baltijas valstis ir vienotas atbalstā Ukrainai, tai skaitā attiecībā uz rekonstrukcijas centieniem un Krievijas augstāko amatpersonu saukšanu pie atbildības par zvērīgajiem noziegumiem Ukrainā, akcentēja Smiltēns.
Tikšanās laikā pārrunāts ne tikai Baltijas valstu sniegtais atbalsts, bet arī pieredze, uzņemot no kara bēgošos ukraiņus. Parlamentu spīkeri arī apmeklēja Tallinas Brīvības skolu, lai uzzinātu vairāk par to, kā tur norit no kara bēgošo ukraiņu bērnu uzņemšana.
Piedaloties Baltijas Asamblejas rīkotajā konferencē par Baltijas valstu lomu Austrumu partnerības valstu stiprināšanā pašreizējos apstākļos, Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka, atbalstot Ukrainu karā pret Krieviju, eiropieši ir vienoti, - "mūsu atbalsts ir spēcīgs, un mūsu noturība nesatricināma".
"Mēs apzināmies augstās likmes un Krievijas agresijas eksistenciālo dabu attiecībā pret mieru, stabilitāti un labklājību Eiropā, un esam parādījuši, ka esam gatavi aizstāvēt savas intereses," uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.
Izlēmīgiem un drosmīgiem politiskajiem lēmumiem par Ukrainas un Moldovas eiroatlantisko kursu būs ne tikai pozitīva ietekme uz ilgtermiņa stabilitāti un izaugsmi Ukrainā, bet arī reģionā kopumā un visā Eiropā, pauda Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka gan Ukrainas, gan Moldovas gadījumā Austrumu partnerība ir labs instruments, kas var sniegt palīdzību, tiem, kas vēlas un ir gatavi veikt nepieciešamās reformas, lai pievienotos "Eiropas miera, labklājības un drošības telpai".