Strauji attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem būs vajadzīgas jaunas pieejas cīņai ar dezinformāciju, 1. jūnija Eiropas Parlamenta (EP) plenārsēdē norādīja deputāte Sandra Kalniete (JV).
Kā informēja politiķes palīdze Elīna Bīviņa, EP šodien izskatīja Kalnietes sagatavoto otro ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos Eiropas Savienības (ES) demokrātiskajos procesos, tai skaitā plaši izmantojot dezinformāciju.
EP deputāte atzīmēja, ka nav brīnumlīdzekļa, kas novērstu manipulācijas ar informāciju uzreiz, tomēr efektīvāka un ātrāka lēmumu pieņemšana un īstenošana ES un dalībvalstīs ir izšķirīga, lai sasniegtu mērķi pasargāt cilvēku prātus no informācijas kara ietekmes un sekām. Ja līdz šim relatīvi viegli bija atšķirt viltotu saturu no īsta, tad tuvākajā nākotnē šis uzdevums kļūs daudzkārt grūtāks, ņemot vērā mākslīgā intelekta rīku straujo attīstību.
Ārvalstu centieni destabilizēt situāciju rada pieaugošus draudus, īpaši ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību un Krievijas sākto brutālo karu Ukrainā. Ziņojums ietver rekomendācijas ES dalībvalstu vienotai un neatliekamai rīcībai, lai pasargātu valstis no tieša apdraudējuma, kuru rada ļaunprātīgas manipulācijas ar informāciju. Dokuments EP tika atbalstīts pārliecinošā balsojumā - "par" balsoja 469 deputāti, "pret" tikai 71 un 75 atturējās.
Kalniete akcentēja, ka viņas pirmo ziņojumu par dezinformācijas apkarošanu EP pieņēma 2022.gadā dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, savukārt otro ziņojumu politiķe izstrādāju kara apstākļos, apzinoties, ka ciešā saikne starp naidīgu informācijas karu, šantāžu ar energoresursu piegādes bloķēšanu un uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai, rada tiešus draudus pasaules drošībai un stabilitātei.
"Realitāte ir skaudra - teorētiskās diskusijas par riskiem un iespējamiem nākotnes konfliktiem, potenciāliem draudiem vai tehnoloģijām ir kļuvušas par realitāti - tūkstošiem ukraiņu katru mēnesi atdod savas dzīvības, cīnoties par savu un mūsu brīvību," pauda Kalniete.
Ziņojumā norādīts, ka ES dalībvalstīm būtu jāmācās no Ukrainas, kā kara apstākļos stiprināt sabiedrības noturību pret manipulāciju ar informāciju, kā ierobežot dezinformācijas izplatību un cīnītos pret hibrīduzbrukumiem. Tāpat ES līmenī jāveido speciāla finansējuma programma nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas nodarbojas ar dezinformācijas pētniecību un sabiedrības medijpratības veidošanu. Ziņojumā atzīts, ka pašlaik ES finansējums šādu NVO atbalstam ir nepietiekams, fragmentārs un netiek plānots ilgtermiņā.
Kalnietes sagatavotajā ziņojumā uzsvērts, ka ES valstu vadītājiem ir nekavējoties jāvienojas par īpašu sankciju režīmu pret valstīm, organizācijām un indivīdiem, kas nodarbojas ar apzinātu dezinformāciju nolūkā destabilizēt demokrātiskos procesus, īpaši vēlēšanas ES, bet Eiropas Komisijai (EK) jāveido labāk koordinēta vienota sistēma cīņai pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju - patlaban tam trūkst stratēģiskas koordinācijas un politiskas pārraudzības.
EP deputāti atbalsta ziņojumā iekļauto iniciatīvu noteikt tiešsaistes platformu atbildību par kaitnieciska satura izplatīšanu, jo esošā kārtība, kurā tiešsaistes platformu īpašnieki var brīvprātīgi lemt par saistību uzņemšanos, ir izrādījusies neefektīva.
Ziņojuma autori aicina ES dalībvalstis novērst ārvalstu iejaukšanās mēģinājumus, izmantojot kritisko infrastruktūru un stratēģiskās nozares, tā, piemēram, aicina nepieļaut augsta riska valstu ražotāju, piemēram, "Huawei", "ZTE", "Kaspersky", "Nuctech" un citu iekārtu izmantošanu, aicina nepieļaut ES valstu ostu nonākšanu autoritāru trešo valstu īpašumā vai vadošā ietekmē, un mudina stingri uzraudzīt jebkurus mēģinājumus slēptā veidā ietekmēt izglītības iestādes. Tāpat ES jāstiprina enerģētikas nozare, pilnībā likvidējot atkarību no Krievijas energoresursiem - ziņojumā secināts, ka gadu desmitiem Eiropas politiskā elite, piemēram, Vācijā, ir darbojusies roku rokā ar Gazprom un citām Krievijas energokompānijām, lobējot pastāvīgas gāzes piegādes no Krievijas.
Kalniete aicināja apzināties, ka ārvalstu iejaukšanās tiek īstenota ar vismodernākajiem tehnoloģiskajiem līdzekļiem, koruptīvām metodēm un izdarot kiberuzbrukumus. Šīs mērķtiecīgās un ļaunprātīgās darbības nedrīkst palikt nesodītas, tāpēc politiķe aicina EK izveidot speciālu sankciju režīmu par ļaunprātīgu informācijas manipulāciju, kas tiktu piemērots trešo valstu darboņiem, kuri spēlē šajā pelēkajā zonā.
"Viņiem ir jāzina, ka viņu centieni var izmaksāt ļoti dārgi. Tikpat izšķirīgi svarīgi ir dalībvalstīm pastāvīgi gādāt par mediju finansiālo un redakcionālo neatkarību. Es atzinīgi vērtēju EK direktīvas priekšlikumu, kas uzlabos žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesvedību un draudiem," norādīja EP deputāte.
Viņas ieskatā, NVO, kas veicina sabiedrībā medijpratību un nodrošina faktu pārbaudi, ES līmenī jāizveido pienācīga un stabila finansējuma bāze darbības nepārtrauktībai. Tas viss kopā veidos sabiedrības noturību pret naidīgu dezinformāciju un spēju stāvēt pretī hibrīdkara izaicinājumiem.