Valdība pieņem vairākus lēmumus Ukrainas atbalstam

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Čerņihivas apgabala pārstāvji kā prioritāros atjaunošanas virzienus nosauc sociālās infrastruktūras - bērnudārzu, izglītības iestāžu un veselības aprūpes iestāžu - atjaunošanu un mājokļu atjaunošanu. Šāda rakstura objektu atjaunošana veicinās iedzīvotāju atgriešanos apgabalā, kas secīgi veicinās ekonomisko aktivitāšu atjaunošanos. Tāpat svarīgi veicināt pakalpojumu pieejamību un uzņēmējdarbības atsākšanu.

Ņemot vērā situācijas attīstību Ukrainā un identificētās vajadzības, kā arī jaunizveidoto globālo Ukrainas rekonstrukcijas donoru platformu G7 valstu grupas paspārnē, Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā 2023.gadam likumā par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam budžeta resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" ir paredzēts finansējums 5,1 miljons eiro Ukrainas atbalstam.

Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus. Atbalsta mērķis ir pamatpakalpojumu nodrošināšana apgabala iedzīvotājiem, kara radīto traumu pārvarēšana un Čerņihivas apgabala sociālekonomiskā attīstība.

2023.gadā atbalsts tiks sniegts ciešā sadarbībā ar Ukrainas partneriem, atbilstoši Ukrainas amatpersonu identificētajām vajadzībām, turpinot un paplašinot Latvijas jau 2022.gadā iesākto. ĀM šī piedāvājuma izstrādē sadarbojās ar Ukrainas Kopienas attīstības, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministriju, Čerņihivas apgabala administrāciju. Tika izvērtēta līdzšinējā iesaiste Čerņihivas rekonstrukcijā un atbalsta sniegšanā Ukrainai, kā arī notika konsultācijas ar esošajiem sadarbības partneriem un citiem donoriem.

2023.gadā atbalsts tiks sniegts steidzamības kārtā, izmantojot atbilstošās procedūras kalendārā gada laikā. Šogad piešķirtā finansējuma ietvaros paredzēti šādi darbības virzieni: Latvijas 2022.gadā uzsāktā atbalsta paplašināšana, atbalsts Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas plānošanai un rekonstrukcijas procesu uzraudzībai, atbalsts Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošanai, kā arī Ārlietu ministrijas eksperta norīkošana darbam Eiropas Komisijā.

Lai efektīvi un elastīgi reaģētu uz mainīgo situāciju, finansējumam 3,103 300 eiro apmērā, no kuriem 3 000 000 pārdalāmi uz ĀM budžeta programmu "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" un 103 300 eiro pārdalāmi uz ĀM budžeta apakšprogrammu "Diplomātiskās misijas ārvalstīs", lai īstenotu vairākas aktivitātes.

Aptuveni 900 000 eiro plānots novirzīt, lai paplašinātu 2022.gadā uzsākto Latvijas atbalstu sadarbībā ar Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Ukrainas partneriem, tai skaitā, lai sadarbībā ar Latvijas biedrību "Centrs "Marta"" izveidotu sieviešu rehabilitācijas centru Čerņihivas apgabalā un sieviešu atbalsta centru Čerņihivas pilsētā, kā arī sadarbībā ar Latvijas nodibinājumu "Entrepreneurs for Peace" jeb "Uzņēmēji mieram" turpinātu mājokļu celtniecību, kā arī uzsāktu kopienu centra izveidi Čerņihivas apgabala Jahidnes ciemā. Sadarbības īstenošanai tiks slēgti līgumi ar biedrību "Centrs "Marta"" un nodibinājumu "Uzņēmēji mieram".

Aptuveni 100 000 eiro plānots novirzīt, lai atbalstītu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas plānošanu un nodrošinātu rekonstrukcijas procesu uzraudzību. Ņemot vērā esošās iestrādnes un pieredzi, Latvijas ekspertiem, piemēram, arhitektiem, pilsētplānotājiem, sabiedrības līdzdalības ekspertiem ir potenciāls sniegt atbalstu un ekspertīzi, ja Ukrainas puse izsaka šādu lūgumu.

Ekspertus ĀM lūgs nominēt atbilstošās nozares ministrijai, kā arī izvērtēs esošos ekspertus un organizācijas, kas iesaistīti attīstības sadarbības projektu īstenošanā vai atbalsta sniegšanā Ukrainai. Līgumu slēgšana notiks izmantojot esošās procedūras, ko ĀM ilglaicīgi izmanto. ĀM izplatīs informāciju Latvijas ieinteresētajām pusēm par iespējām iesaistīties atbalsta sniegšanā Čerņihivas apgabala rekonstrukcijā.

Aptuveni 2 000 000 eiro plānots novirzīt Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošanai sadarbībā ar Ukrainas publiskās pārvaldes iestādēm un ANO Attīstības programmu. Čerņihivas apgabala administrācija sadarbībā ar Ukrainas Kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministriju Latvijai ir iesniegusi piecu rekonstruējamu objektu sarakstu, balstoties uz apgabala steidzamajām prioritātēm un ņemot vērā Latvijas finanšu iespējas 2023.gada budžetā.

Paredzēts atjaunot piecus objektus - Čerņihivas apgabala Kijinkas pagasta bērnu dārzu "Maljatko", Čerņihivas pilsētas bērnu dārzu "Nr. 19", Čerņihivas apgabala centrālās slimnīcas poliklīniku, Čerņihivas reģionālo zinātņu bibliotēku, Čerņihivas apgabala Talalaivkas pagasta Talalaivkas liceju. Objekti atrodas gan Čerņihivas pilsētā, gan arī citviet apgabalā.

Projekta īstenošanas laikā objektu saraksts atbilstoši Latvijas iespējām un ekspertu tehniskajiem izvērtējumiem var tikt precizēts un papildināts. Lai 2023.gada budžeta gada ietvaros nodrošinātu nekavējošu Latvijas atbalstu Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras rekonstrukcijai, tiks uzsākta sadarbība ar ANO Attīstības programmu,

ĀM ieskatā, šis risinājums ir optimāls laika ziņā, jo ANO Attīstības programmai ir pārbaudītas un funkcionējošas procedūras, tai skaitā iepirkumu, turklāt ANO Attīstības programma jau īsteno rekonstrukcijas projektus Ukrainā. Tāpat ANO Attīstības programma nodrošinās arī caurspīdīgu procesa uzraudzību un sniegs regulārus pārskatus ĀM. Sadarbības īstenošanai ar ANO Attīstības programmu tiks slēgts līgums.

103 300 eiro tiks novirzīti Latvijas eksperta norīkošanai Eiropas Komisijā (EK) darbam ar Ukrainas rekonstrukcijas jautājumiem, lai veicinātu Latvijas iesaisti Eiropas Savienības līmeņa Ukrainas rekonstrukcijas centienos.

Ņemot vērā, ka Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā, jo īpaši Čerņihivas apgabalā, palīdzības sniegšanai ir jābūt operatīvai, nekavējoši reaģējot uz konstatētajām vai Ukrainas puses izteiktajām vajadzībām, kā arī izprotot augstos riskus, strādājot kara zonā, rīkojuma projekts piešķir ĀM tiesības atbilstoši Starptautiskā palīdzības likumam pieņemt lēmumu par neizlietoto finanšu līdzekļu pārdali citām attīstības sadarbības aktivitātēm.

Līgumi par konkrēto projektu izstrādi tiks slēgti, lai atbalsts tiku sniegts maksimāli efektīvi un ātri, vienlaikus ar minimāliem administratīviem izdevumiem un ievērojot labas pārvaldības un finansējuma caurspīdības principus.

Ekonomikas ministrija veicinās Latvijas uzņēmēju iesaisti rekonstrukcijas projektos

ĀM norāda, ka Ekonomikas ministrija (EM) plāno veicināt Latvijas uzņēmēju iesaisti rekonstrukcijas projektu īstenošanā Čerņihivas apgabalā. Atbalsta sniegšanā, tiks ņemtas vērā Ukrainas puses vajadzības. Īstermiņā plānots nodrošināt Ukrainas iedzīvotāju identificētās pamatvajadzības caur steidzamāko preču un pakalpojumu piegādi.

Plānots, ka EM līdz 30.jūnijam sagatavos un ekonomikas ministrs iesniegs Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar detalizētu informāciju par divu miljonu eiro apmērā plānotā atbalsta izlietojumu un atbilstošajām procedūrām, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu par apropriācijas pārdali uz ministrijas budžetu.

ĀM skaidro, ka Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā 2023.gadam ar likumu paredzēts finansējums 5 110 877 eiro. Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai un sociālajai infrastruktūrai. Vienlaikus, kopš Čerņihivas apgabala okupācijas beigām, apgabalā ir atgriezušies aptuveni 80% iedzīvotāju un turpina strādāt ap 90% uzņēmumu.

Atsācies ir Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas process. Pašvaldība aktīvi strādā, lai dzīve apgabalā atgrieztos pirmskara apstākļos, cik tas patlaban ir iespējams. Čerņihivas apgabala pārstāvji kā prioritāros rekonstrukcijas virzienus uzsver kritiskās un sociālās infrastruktūras atjaunošanu, kā arī mājokļu atjaunošanu. Tas veicina iedzīvotāju atgriešanos apgabalā, savukārt pieaugušajiem un darbspējīgajiem sniedz iespēju atsākt darba gaitas, kā arī sniedz akūti nepieciešamo atbalstu kara traumu - kā fizisko, tā garīgo - pārvarēšanā.

ĀM atzīmē, ka 2023.gadā atbalsts tiks sniegts steidzamības kārtā, izmantojot atbilstošās procedūras kalendārā gada laikā. Līgumi par konkrēto projektu izstrādi tiks slēgti, lai atbalsts tiku sniegts maksimāli efektīvi un ātri, vienlaikus ar minimāliem administratīviem izdevumiem un ievērojot labas pārvaldības un finansējuma caurspīdības principus. ĀM atbalsta sniegšanā balstīsies esošajos attīstības sadarbības politikas instrumentos, kas veiksmīgi izmantoti līdz šim, īstenojot attīstības sadarbības politiku Latvijas prioritārajās partnervalstīs.

Vidējā termiņā ĀM redz potenciālu un izvērtēs nepieciešamību noslēgt divpusēju starpvaldību līgumu, kas kalpotu kā pamats Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā turpmākajos gados. Tāpat ĀM turpinās attīstīt sadarbību ar citiem donoriem, kas sniedz atbalstu Čerņihivas apgabalam vai Ukrainā strādā līdzīgos prioritāros rekonstrukcijas sektoros.

Pēc ĀM paustā, ilgtermiņa iesaistes plānošana balstītās Ukrainas vajadzībās, būvniecības un rekonstrukcijas laikā un Latvijas īstenotāju iespējās. Ņemot vērā, ka atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai ir Latvijas valdības horizontālā prioritāte, svarīgi būs izveidot visaptverošu nacionālu sistēmu, iesaistot atbilstošās institūcijas, organizācijas un privātā sektora pārstāvjus.

ĀM norādīja, ka šogad būtu turpināms atbalsts sieviešu rehabilitācijas centra izveidei Čerņihivas apgabalā un sieviešu atbalsta centra izveidei Čerņihivas pilsētā sadarbībā ar Latvijas biedrību "Centrs "Marta"" un Ukrainas biedrībām "Eleos-Ukraine" un "100% Life". Aptuvenās izmaksas varētu būt 350 000 euro.

Pērn izveidotajā sieviešu rehabilitācijas centrā Ivanofrankivskā, šāda centra atvēršanai Čerņihivas apgabalā būs nepieciešams ēkas kosmētiskais remonts un labiekārtošana. Centru Čerņihivas apgabalā paredzēts izveidot kādā no Krievijas pareizticīgo baznīcai konfiscētajiem klosteriem, kas ir Ukrainas valsts īpašumā.

Klosteris arī kara apstākļos kalpotu kā patvertne, ņemot vērā spēcīgos pagrabus, biezās sienas un jau gatavo infrastruktūru. Ivanofrankivskas centra mērķis ir atbalsta sniegšana sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas karavīru seksuālās vardarbības, bet Čerņihivas apgabalā plānotajā centrā identificētās vajadzības ir daudz plašākas. Atbalsts nepieciešams arī sievietēm, kas bijušas gūstā, kareivēm, sievietēm, kas cietušas no vardarbības ģimenē, seksuālajām minoritātēm. Ilgtspējības kontekstā jāatzīmē, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas centrus veido, paredzot, ka tie kļūs par daļu no vienotas valsts atbalsta sistēmas.

Atbalsta centra sievietēm, tai skaitā jaunajām māmiņām, izveide Čerņihivas pilsētas centrā ir nepieciešama, jo ievērojams skaits vīriešu patlaban ir iesaukti armijā, līdz ar to mātes bērnus audzina vienas. Daudzas kļuvušas arī par atraitnēm. Šis centrs būtu vieta, kur saņemt pakalpojumus un apmācības, piemēram, uzņēmējdarbībā, kā arī psiholoģisko atbalstu.

Tas būtu arī kā dienas centrs, kur iespējams uz laiku atstāt bērnus, lai dotos savās gaitās, piemēram, uz tirgu. Jāatzīmē, ka šo centru paredzēts veidot brīvprātīgo kustības ēkā, ko kopīgi veido sešas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ir pierādījums kara radītajam aktīvismam vietējā jauniešu kopienā. Pēc ĀM paustā, Latvijas iesaiste šādas iniciatīvas - ar jauniešu spēkiem veidota brīvā laika pavadīšanas un attīstības centra izveide - būtu atbalstāma, potenciāli piesaistot arī privāto sektoru, lai stiprinātu Čerņihivas brīvprātīgo kustību un pilsoniskās sabiedrības attīstību ilgtermiņā. 2023.gadā abu minēto centru Čerņihivas apgabalā izveidei tiks slēgts līgums ar biedrību "Centrs "Marta"".

Savukārt Čerņihivas apgabala Jahidnes ciema mājokļu celtniecība un kopienas centra izveides uzsākšanai Latvija plāno atvēlēt aptuveni 550 000 eiro. Turpinot pērn uzsākto sadarbību starp Čerņihivas apgabala Ivanivkas pašvaldību un Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, nepieciešams turpināt mājokļu rekonstrukciju arī 2023.gadā.

Līdz ar septiņām ēkām, kam Latvija piegādāja būvmateriālus, atbalsts atjaunošanai nepieciešams vēl vismaz deviņām ēkām. Turklāt 2023.gadā nepieciešams nodrošināt atbalstu arī būvniecības procesam, jo Ukrainas brīvprātīgo būvnieku kustības darbība ir ierobežota, ņemot vērā brīvprātīgo darbinieku noslodzi oficiālajās darba vietās. Tā kā Krievijas agresijas rezultātā tika nodedzināts Jahidnes kultūras nams, ciemā patlaban trūkst kopienas centra un vienota pašvaldības atbalsta punkta, līdz ar to pašvaldības pārstāvji ir lūguši atbalstu šāda centra izveidē.

Projekta īstenošanai tiks noslēgts līgums ar Latvijas nodibinājumu "Entrepreneurs for Peace" jeb Uzņēmēji mieram. Nodibinājums jau no pirmās kara dienas apvieno daudzus Latvijas uzņēmējus, lai sniegtu atbalstu Ukrainai. Nodibinājuma pārstāvjiem par nesavtīgo atbalstu Ukrainai ir piešķirti arī valsts augstākie apbalvojumi.

Tāpat plānots 100 000 eiro atbalsts Čerņihivas apgabala rekonstrukcijas plānošanai un rekonstrukcijas procesu uzraudzībai. ĀM norāda, ka visi 2023.gadā īstenotie projekti tiek veidoti ciešā sadarbībā ar Ukrainas pusi, maksimāli veicinot Ukrainas iesaisti un virsvadību pār rekonstrukcijas procesu.

Čerņihivas apgabala amatpersonas ir izteikušas lūgumu sniegt atbalstu apgabala rekonstrukcijas plāna izstrādei, lai nodrošinātu visaptverošu un precīzu zaudējumu apzināšanu un nodrošinātu Čerņihivas apgabala ilgtspējīgu un plānveidīgu rekonstrukciju īstermiņā un vidējā termiņā.

Apgabala attīstības plāna izstrādi pieprasa arī normatīvo aktu regulējums Ukrainā. Šis attīstības plāns kalpotu kā bāzes dokuments Čerņihivas apgabala turpmākajai attīstībai un atjaunošanai. Tā izstrādes procesa ietvarā notiks arī konsultācijas ar vietējām organizācijām, darba grupu izveide. Lai arī šāda veida plāni parasti tiek veidoti septiņu gadu termiņam, bet, ņemot vērā kara apstākļus, pašlaik tas galvenokārt koncentrēsies uz steidzamajām Ukrainas vajadzībām līdz trīs gadiem. Koordinēti ar šo procesu jau pašlaik Ukrainas infrastruktūras aģentūra veido visaptverošu digitālu rekonstrukcijas karti par vajadzībām Ukrainā līdz pagastu līmenim.

Čerņihivas apgabals lūdz Latvijas atbalstu, apmaksājot ekspertu darbu un nodrošinot to apmācības, kā arī atbalstot ar tehnisko palīdzību un spēju stiprināšanu rekonstrukcijas jautājumos pēc nepieciešamības. Atbalstu Čerņihivas apgabala rekonstrukcijai sniedz arī Francijas Ildefransas apgabals, turklāt Francijas eksperti jau uzsākuši atbalsta sniegšanu Čerņihivai, līdz ar to pastāv iespēja sadarboties. Spēju stiprināšana ir svarīga arī Ukrainas eirointegrācijai un Ukrainas centieniem pārņemt Eiropas Savienības būvniecības un attīstības standartus.

Līdz šim Latvija, sniedzot attīstības sadarbības atbalstu, nav lielā apjomā iesaistījusies rekonstrukcijā un fiziskā būvniecībā, tāpēc svarīgi būs nodrošināt rekonstrukcijas procesa uzraudzību, piesaistot kompetentus nozares ekspertus pēc vajadzības, piemēram, no Būvniecības valsts kontroles biroja.

Neatkarīgu ekspertu iesaiste ir standarta prakse būvniecības projektos attīstības sadarbības jomā, pārstāvot donoru intereses un nodrošinot kompleksu procesu uzraudzību. Svarīgi nodrošināt caurspīdību un informācijas pieejamību par īstenotajām aktivitātēm kā Latvijā, tā Ukrainā, atbilstoši visu 2023.gadā īstenoto atbalsta virzienu ietvaros tiks nodrošināta informācijas pieejamība par projektu virzību, tai skaitā Ukrainas pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Tāpat, ņemot vērā esošās iestrādnes un pieredzi, Latvijas ekspertiem, piemēram, arhitektiem, pilsētplānotājiem, sabiedrības līdzdalības ekspertiem ir potenciāls sniegt atbalstu un ekspertīzi, ja Ukrainas puse izsaka šādu lūgumu. Šim uzdevumam ĀM slēgtu vienošanos uz "ad hoc" bāzes ar atbilstošajiem ekspertiem. Ekspertus ĀM lūgs nominēt atbilstošās nozares ministrijai, kā arī izvērtēs esošos ekspertus un organizācijas, kas iesaistīti attīstības sadarbības projektu īstenošanā vai atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Savukārt Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošana Latvija plāno atvēlēt 2 000 000 eiro.

Čerņihivas apgabala administrācija sadarbībā ar Ukrainas Kopienu, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministriju Latvijai ir iesniegusi piecu rekonstruējamu objektu sarakstu, balstoties uz apgabala steidzamajām prioritātēm un ņemot vērā Latvijas finanšu iespējas 2023.gada budžetā. Finansējumu plānos ieguldīt piecos objektos - bērnudārzā "Maljatko" Kijinkas pagastā, bērnudārzs "Nr.19" Čerņihivas pilsētā, Čerņihivas apgabala slimnīcas poliklīnikā, Čerņihivas reģionālo zinātņu bibliotēkā Čerņihivas pilsētā un Čerņihivas apgabala Talalaivkas pagasta Talalaivkas licejā.

Lai 2023.gada budžeta gadā nodrošinātu nekavējošu Latvijas atbalstu Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras rekonstrukcijai, ĀM īstermiņā kā vislabāko veidu saredz sadarbību ar ANO Attīstības programmu. Šādu risinājumu ir piedāvājusi arī Ukrainas Kopienas attīstības, teritoriju un infrastruktūras attīstības ministrija un jaunais Ukrainas vēstnieks Latvijā.

Ukrainas valdība ir gatava sadarboties ar Latviju projektu īstenošanā caur šo programmu, slēdzot atbilstošu sadarbības memorandu ar iesaistītajām pusēm. ĀM skaidro, ka šis risinājums ir optimāls laika ziņā, jo ANO Attīstības programmai ir pārbaudītas un funkcionējošas procedūras, tai skaitā iepirkumu, turklāt ANO Attīstības programma jau īsteno rekonstrukcijas projektus Ukrainā. Tāpat ANO Attīstības programma nodrošinās arī caurspīdīgu procesa uzraudzību un sniegs regulārus pārskatus ĀM. Sadarbības īstenošanai ar ANO Attīstības programmu tiks slēgts līgums, īpašu uzmanību pievēršot arī Ukrainas pilsoniskās sabiedrības iesaistei rekonstrukcijas projektu uzraudzības procesā.

Tāpat Latvija plāno ieguldīt 103 300 eiro ĀM eksperta norīkošana Eiropas Komisijā (EK). ĀM akcentē, ka viens no Latvijas ārpolitikas un īstenošanas instrumentiem ir Latvijas norīkoto ekspertu dalība starptautiskajās organizācijās un tām pakļautajās institūcijās un darba grupās.

Lai veicinātu Latvijas interešu pārstāvību, iesaisti un klātesamību Ukrainas rekonstrukcijas procesā daudzpusējos formātos, ar 2023.gada 1.janvāri darbu uzsāka Latvijas norīkotais eksperts EK. Eksperta norīkošana nodrošina ne tikai Latvijas iesaisti un redzamību Eiropas Savienības (ES) līmeņa centienos, bet arī operatīvu informācijas apriti, veicinot stratēģisko plānošanu Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā. Turklāt Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kas ir norīkojusi šādu ekspertu darbam EK. Sākotnēji Latvijas sekondētā eksperta norīkošanai darbā K bija nepieciešami 110 877 eiro, taču, ņemot vērā, ka ekspertam nav nepieciešams dienesta dzīvoklis Briselē, kā arī ņemot vērā veiktās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, faktiski nepieciešamais finansējums ir 103 300 eiro.

Eksperta norīkošanai 2023.gadā nepieciešami 103 300 eiro, no tiem 100 298 eiro atlīdzībai, tai skaitā mēnešalgai 21 300 eiro, pabalstiem par uzturēšanos ārvalstīs 65 046 eiro, un 3002 eiro precēm un pakalpojumiem.

Paralēli tieša atbalsta sniegšanai rekonstrukcijai Latvija turpina sniegt atbalstu Ukrainai arī citos veidos, tai skaitā veicot iemaksas starptautiskajās finanšu institūcijās, piemēram, 2023.gadā pēc Finanšu ministrijas ierosinājuma MK un Saeima apstiprināja 2 miljonu eiro iemaksu Pasaules Bankas "Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā" un 8 miljonu eiro iemaksu Starptautiskās Attīstības asociācijas Krīzes atbalsta programmā Ukrainas atbalstam.

Pēc ĀM paustā, apzinoties Latvijas visaptverošo atbalstu Ukrainai un tās tautai un nepieciešamību pēc ciešākas un regulāras koordinācijas, Attīstības sadarbības politikas konsultatīvā padome jau 2023.gada 14.aprīlī apņēmās rīkot regulāras koordinācijas sanāksmes šādā vai līdzīgā formātā par Ukrainas rekonstrukcijas jautājumiem. Šāda koordinācija ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu efektivitāti, sinerģijas un visu pušu koordinētu rīcību sniedzot atbalstu Ukrainai un tās tautai cīņa pret agresoru arī pēc 2023.gada. ĀM, tai skaitā Latvijas vēstniecība Ukrainā, turpinās koordināciju ar Ukrainas partneriem un citiem donoriem.

Turpinās sniegt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību

Labklājības ministrijas grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027.gadam īstenošanas noteikumi" paredz, ka atbalsta saņēmēji - vistrūcīgākā personas un Ukrainas iedzīvotāji - varēs izvēlēties, vai saņemt visu atbalsta apjomu vienā reizē vai pa daļām izziņas periodā.

Tāpat grozījumi paredz, ka programmas atbalsta komplekti - programmas atbalsta komplekti - pārtikas preces, paredzētas mājsaimniecības loceklim vecumā no sešiem līdz 12 mēnešiem ieskaitot. LM skaidro, ka papildu uzturs zīdaiņiem jau sestajā dzīves mēnesī varētu papildināt organismu ar nepieciešamo enerģiju un uzturvielām, tādējādi veicinot tā pilnvērtīgu un atbilstošu attīstību un augšanu.

Grozījumi arī nosaka, ka komplekti tiek izsniegti vienai izziņā norādītajai pilngadīgajai personai, mājsaimniecības norādītajam pārstāvim vai pašvaldības sociālā dienesta pārstāvim. Taču gadījumā, ja partnerorganizācijai rodas šaubas par personu, kura saņem komplektu, tai ir tiesības komplektu saņēmējam lūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

LM arī norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī divus mēnešus pēc izziņas derīguma termiņa, tādējādi mazinot atbalsta iespējamā pārrāvuma riska ietekmi uz mājsaimniecības situāciju.