Vēlams lietot saules aizsargkrēmu ar atbilstošu SPF, nēsāt brīvu, gaišu apģērbu, kas nosedz ķermeni, un galvassegu ar platām malām. Jāatceras, ka saules aizsargkrēmu nepieciešams atkārtoti uzklāt arī pēc peldes, jo daļa filtru ūdenī noskalojas. Saules apdeguma gadījumā āda jāatvēsina ar mitrām, vēsām kompresēm vai termālo ūdeni, jālieto dziedējoši, nomierinoši krēmi,” stāsta farmaceite.
Tāpat saules iedarbība var saasināt dažādas ādas saslimšanas, piemēram, akni vai rozāciju.
UV stariem piemīt dezinficējošas īpašības, tāpēc aknes gadījumā tie sākotnēji var ādas stāvokli uzlabot, tomēr vēlāk tas atkal pasliktināsies, jo saule sausina ādu, piņņu vietās veicinot jaunu pigmentu un pumpu veidošanos. Ja uz ādas novērojama akne, uzturoties saulē, jāizvēlas ādai piemērots saules aizsarglīdzeklis, kas nav komedogēns, proti, neaizsprosto poras. Savukārt rozācija (hroniska, iekaisīga ādas saslimšana, kas izpaužas kā ādas apsārtums, paplašināti asinsvadi un ādas dedzināšana) saules staru ietekmē var ievērojami saasināties, tāpēc rozācijas pacientiem ilgstoša uzturēšanās saulē nav vēlama vispār. Rozācijas gadījumā āda no saules jāsargā visa gada garumā, taču vasarā it īpaši, jo šajā laikā saules intensitāte ir daudz lielāka.
Vēnu problēmas
Karstuma ietekmē vēnas paplašinās, veidojot lielāku slodzi vēnu vārstuļiem, kā rezultātā var rasties asins sastrēgums, diskomforts un sāpes kājās. Vēnu veselības problēmas veicina arī tādi faktori kā vienveidīgs, stāvošs vai sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, iedzimtība, liekais svars, vecums un pārmēru ciešs, nepiemērots apģērbs. Lai gan vēnu varikoze biežāk skar sievietes, tā novērojama arī vīriešu vidū.