Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz turpmāko priekšvēlēšanu aģitācijas norisi īstenot tikai valsts valodā, kā arī atcelt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) finansējuma piešķiršanu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās, nozari būtiski finansiāli neietekmēs, pauda aptaujātie nozares pārstāvji.
Vienlaikus aptaujātie nozares eksperti neslēpj, ka pašreizējā likuma grozījumu redakcija raisījusi virkni neskaidrību, tostarp par to, kas finansējumu piešķirs un kā tiks ietekmēta informācijas pieejamība, piemēram, Latgales reģionā.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Ingemārs Vekteris aģentūrai LETA skaidroja, ka piedāvātie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas saistīti ar SEPLP, ir tehniska rakstura, līdz ar to komerciālo mediju nozare pēc būtības finansējumu nezaudēs.
Saskaņā ar Vektera pausto, lai arī grozījumos paredzēts izslēgt normu, ka SEPLP sabiedriskā pasūtījuma kontekstā plāno papildu finansējumu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai komerciālo mediju televīzijas programmās, tas neatceļ spēkā esošo normu, ka valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam tiek plānots finansējums priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai. Proti, grozījumi paredz, ka finansējums būs, bet to nepiešķirs SEPLP.
Vekteris uzsvēra, ka veiktie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā neatrisina jautājumu par to, kura iestāde būs tā, kas faktiski piešķir finansējumu, kā arī nerisina jautājumu par piešķiramā finansējuma apjomu.
Vienlaikus Vekteris norādīja, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma kontekstā jāturpina diskusijas, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku un daudzveidīgāku informāciju. Viņaprāt, būtu nepieciešams līdzsvarot pastāvošos reklāmas ierobežojumus, kas pastāv starp dažādām platformām, kā arī būtu jāpārskata pastāvošais ierobežojums attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmām televīzijā, kur 30 dienas pirms paredzētajām vēlēšanām šādas reklāmas televīzijā ir aizliegtas.
Arī Latvijas Reģionālo mediju asociācijas (LRMA) valdes priekšsēdētāja Ivonna Plaude aģentūrai LETA atzina, ka organizācijas biedriem grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā būtiskas finansiālās sekas nenesīs. Turklāt, pēc viņas paustā, atbalstu par priekšvēlēšanu programmu veidošanu iepriekš saņēmušas tikai dažas komerctelevīzijas.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā liek uzdot citus jautājumus, kas saistīti ar funkcijām, kādas lielākā vai mazākā mērā Latvijas apstākļos pilda reģionālie mediji.
Plaude skaidroja, ka pieejamības un citos aspektos vietējie mediji reģionos lielā mērā pilda sabiedriskā medija funkciju, un no šāda aspekta jāvērtē likuma mērķis - nodrošināt iespēju personai paust viedokli un iespēju sabiedrībai saņemt vispusīgu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem, politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību domju vēlēšanām.
"Likumā jau līdz šim bija noteikta virkne informācijas saņemšanas ierobežojumu, tāpēc tos paplašināt tieši šobrīd - laikā, kad kaimiņvalsts realizē agresīvu un arī informatīvajā laukā balstītu kara darbību, - mūsuprāt, nav pilnībā adekvāts līdzeklis," sacīja Plaude, komentējot priekšvēlēšanu aģitācijas iespējamo norisi tikai latviešu valodā.
Organizācijas biedru ieskatā latviešu valodas stiprināšana visās valsts sfērās ir atbalstāma, tomēr šobrīd grozījumos iestrādātais valodas lietojuma ierobežojums liegs noteiktai vēlētāju daļai saņemt uzticamu un būtisku informāciju iespējami saprotamā veidā.
Plaude pieļauj, ka lielākā bīstamība ar uzticamas informācijas pieejamību valsts valodā varētu būt Latgalē, īpaši pierobežas novados, kur, meklējot informāciju sev pieejamajā valodā, daļa Latgales iedzīvotāju varētu būt maldināta un informatīvi dezorientēta, kas varētu rādīt negatīvas sekas, jo īpaši valsts drošības ziņā ilgtermiņā.
LETA jau vēstīja, ka Saeima 25.maijā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas paredz noteikt, ka priekšvēlēšanu aģitācija pamatā notiktu valsts valodā.
Par grozījumiem parlamentam vēl būs jālemj galīgajā lasījumā.
Pēc tam, kad būs pieņemtas izmaiņas Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, paredzēts, ka priekšvēlēšanu publiskās uzstāšanās reizēs būs jārunā valsts valodā, bet privātākās sarunās varētu būt ļauts runāt arī citā valodā, šāds redzējums iepriekš iezīmējās diskusijās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Saskaņā ar grozījumiem, tiks noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā sabiedrisko un komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos (laikrakstos un žurnālos), biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos, kā arī internetā priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā.
Tāpat likumā paredzēts ierakstīt, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta (EP) un pašvaldību domju vēlēšanām augstāk minētie priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli var ietvert vai priekšvēlēšanu aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās, ievērojot nosacījumu, ka valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkst būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Tāpat no likumprojekta plānots izslēgt normu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu valsts nodrošinātajam bezmaksas raidlaikam plānotu finansējumu priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai tieši komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās. Līdzīgi izslēgts regulējums attiecībā uz priekšvēlēšanu raidījumiem reģionālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļu pašvaldību vēlēšanās.
SEPLP šo normu izslēgšanu pamato, jo sabiedrisko mediju likums SEPLP neparedz komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, kā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums vairs neparedz daļu sabiedriskā pasūtījuma nodot komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Līdz ar to attiecīgais pienākums neietilpst padomes kompetencē un tam nepastāv tiesisks pamats.
Tajā pašā laikā likumā saglabājas norma, ka joprojām sabiedriskā pasūtījuma kontekstā papildu finansējums tiks plānots priekšvēlēšanu raidījumu veidošanai sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmās.
