Protestētāji pret Korāna dedzināšanu iebrūk Zviedrijas vēstniecībā Irākā (4)

Protestētāji, kas bija radikālā šiītu garīdznieka Moktadas al Sadra atbalstītāji, uzturējās vēstniecības ēku kompleksā apmēram 15 minūtes, un devās prom, kad ieradās drošības spēki, no notikuma vietas ziņoja aģentūras AFP žurnālists.

Pirms tam protestētāji uz vēstniecības vārtiem paspēja uzkrāsot uzrakstu "Jā, jā Korānam!"

Protests notika dienu pēc tam, kad Zviedrijā dzīvojošais 37 gadus vecais Irākas pilsonis Salvans Momika, kurš ir kristietis, pie Stokholmas lielākās mošejas mīdīja Korānu un pēc tam aizdedzināja vairākas tā lapas. Protesta akcija notika dienā, kad sākās musulmaņu svētki "Eid al-Adha" (Upurēšanas svētki).

Zviedrijas policija viņam bija devusi atļauju šai protesta akcijai saskaņā ar tiesību aktiem, kas aizsargā vārda brīvību, bet vēlāk varas iestādes paziņoja, ka ir sākušas izmeklēšanu par kūdīšanu.

Momika ceturtdien sacīja Zviedrijas laikrakstam "Expressen", ka pēc desmit dienām sadedzinās Irākas karogu un Korānu pie Irākas vēstniecības Stokholmā.

Korāna dedzināšana izraisījusi sašutumu daudzās musulmaņu valstīs..

Irākas Ārlietu ministrija nosodīja Zviedrijas varas iestāžu lēmumu dot atļauju Momikam dedzināt Korānu un paziņoja, ka šādi akti "uzkurina musulmaņu jūtas visā pasaulē un ir bīstama provokācija".

Uz Irākas Ārlietu ministriju ceturtdien tika izsaukta Zviedrijas vēstniece Bagdādē un viņai tikai iztekts stingrs protests.

Saūda Arābija nosodīja Korāna dedzināšanu, un tās Ārlietu ministrija to nosauca par daļu no "naidīgiem un atkārtotiem uzbrukumiem" islāmam.

Islāma sadarbības organizācija, kurā ir 57 dalībvalstis, paziņoja, ka tā rīkos ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu situāciju. Sanāksme varētu notikt svētdien Saūda Arābijas pilsētā Džidā.

Irāna pievienojās nosodījumam, un tās ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians paziņoja, ka Korāna dedzināšana ir apvainojums reliģiskajiem svētumiem.

"Šādu rīcību dēvējot par brīvību un demokrātiju, tiek tikai veicināts terorisms un ekstrēmisms," viņš brīdināja tviterī.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans arī nosodīja Zviedriju par to, ka tā pieļāva protestu, vēl vairāk apgrūtinot valsts izredzes drīzumā pievienoties NATO.

"Mēs galu galā iemācīsim augstprātīgajiem rietumniekiem, ka musulmaņu apvainošana nav domas brīvība," televīzijā sacīja Erdogans.

"Mēs parādīsim savu reakciju visstingrākajā iespējamajā veidā, līdz tiks panākta apņēmīga uzvara pret teroristu organizācijām un islamofobiju," uzsvēra Turcijas prezidents.

Ēģipte nosauca Korāna dedzināšanu par "apkaunojošu aktu", kas provocē musulmaņu jūtas" "Eid-al-Adha" svētku laikā.

Savukārt Arābu līga, kuras galvenā mītne atrodas Kairā, to nodēvēja par "uzbrukumu mūsu islāma ticības kodolam".

Apvienoto Arābu Emirātu Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā ir izsaukusi Zviedrijas vēstnieku, un uzsvēra, ka "Zviedrija nav ņēmusi vērā savus starptautiskos pienākumus un nav ievērojusi sociālās vērtības".

Kuveita uzsvēra, ka naidīgu aktu īstenotāji jāsauc pie atbildības un "jānovērš brīvības principa izmantošana, lai attaisnotu naidīgumu pret islāmu vai jebkuru svēto ticību".

Bahreina norādīja, ka "reliģiju apvainošana (..) rada naidu, ekstrēmismu un vardarbību", savukārt Lībijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka šāda rīcība "ir pretrunā ar starptautiskajiem centieniem, kuru mērķis ir veicināt iecietību un mērenību".

Tunisijas Ārlietu ministrija nodēvēja Korāna dedzināšanu par "odiozu noziegumu", savukārt Maroka izsauca Zviedrijas pagaidu pilnvaroto lietvedi Rabatā, lai izteiktu protestu, un atsauca savu vēstnieku Zviedrijā.

Palestīnas pašpārvaldes Ārlietu ministrija nosauca Korāna dedzināšanu par "klaju uzbrukumu cilvēktiesībām, iecietības, citu pieņemšanas, demokrātijas un mierīgas līdzāspastāvēšanas vērtībām".

Pakistānas Ārlietu ministrija paziņoja, ka tā "stingri nosoda šo nicināmo aktu".

"Man trūkst vārdu, lai pienācīgi nosodītu šo pret islāmu vērsto aktu, kura nolūks acīmredzami ir ievainot musulmaņu jūtas visā pasaulē," sacīja Pakistānas premjerministrs Šehbazs Šarifs.