Ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nolems Ministru prezidenta amatam nominēt "Jaunās vienotības" (JV) izvirzīto kandidāti Eviku Siliņu, teorētiski būtu iespējams saglabāt arī esošo trīs partiju koalīciju, aģentūrai LETA sacīja Nacionālās apvienības (NA) politiķis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava.
Ja šādu koalīciju, kas Dombravas ieskatā būtu pietiekami stabila, saglabāt neizdosies, tad, visticamāk, valdību veidos cita trīs partiju koalīcija - JV, ZZS un "Progresīvie", prognozēja Dombrava.
Savukārt četru vai piecu partiju koalīciju politiķis uzskata par mazticamu, jo, viņaprāt, nekas neliecina, ka tāda būtu iespējama.
Tāpat Dombrava par īpatnēju situāciju nodēvēja JV rīcību, izvirzot jaunu premjera amata kandidātu, laikā, kad iepriekšējā valdība vēl nav oficiāli demisionējusi.
Jautāts, kā vērtē Siliņu kā potenciālo premjera amata kandidāti, Dombrava sacīja, ka viņam par to grūti spriest, lai gan sadarbība ar Siliņu notikusi jau kopš Iekšlietu ministrijas laikiem un bijuši jautājumi, kuros pozīcijas saskanējušas, bet citos jautājumos, piemēram, saistītos ar migrāciju, pozīcijas bijušas atšķirīgas.
Tāpat Dombrava neprognozēja, vai Rinkēvičs nominēs Siliņu jaunās valdības veidošanai, norādot, ka nākamnedēļ tikai sāksies partiju sarunas gan ar Valsts prezidentu, gan savā starpā.
"Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.
Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.
JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.
"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.
Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.
2011.gada novembrī politiķe kļuva par iekšlietu ministra padomnieci juridiskajos jautājumos, bet 2013.gada janvārī par Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentāro sekretāri. 2018.gada septembrī Siliņa atkārtoti kļuva par IeM parlamentāro sekretāri.
Siliņa 2018.gada oktobrī kandidēja 13.Saeimas vēlēšanās JV sarakstā.
2019.gada februārī viņa atstāja IeM parlamentārās sekretāres amatu un kļuva par Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentāro sekretāri.
Kopš 2022.gada decembra līdz ar Kariņa otrās valdības darba sākumu Siliņa ir labklājības ministre. Politiķe arī ir JV lielākās partijas "Vienotība" valdes locekle.
Jau vēstīts, ka ierasti pēc konsultēšanās ar politiķiem Valsts prezidents atbilstoši Satversmei nominē premjera kandidātu.
Kā ziņots, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien paziņoja, ka atkāpsies no premjera amata un vairs atkārtoti nepretendēs uz šo amatu. Kariņš ceturtdien Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam iesniegs dokumentu par valdības demisiju.
Saeimā JV ir 26 deputātu vietas, ZZS - 16, bet "Progresīvajiem" - 10 mandāti, kas kopā iespējamās jaunās valdības tā dēvētajam kodolam dod 52 balsis jeb minimālu vairākumu.
AS ir 15 parlamentārieši un NA - 13 deputātu vietas.
Opozīcijas partijai "Stabilitātei" ir desmit mandāti un "Latvija pirmajā vietā" - astoņas vietas parlamentā. Tāpat Saeimā ir divi pie frakcijām nepiederoši deputāti.
