Kā bija sagaidāms, Valsts prezidents šonedēļ valdības sastādīšanu uzticēja premjera kandidātei Evikai Siliņai no Jaunās Vienotības. Koalīcijas izveidei laika ir maz, jo oktobrī Saeima grib skatīt nākamā gada budžetu un nepieļaut pērnā gada scenāriju, kad ieilgušo valdības veidošanas sarunu dēļ, bija jāpieņem tehniskais budžets. Taču par to, vai izdosies vienoties par būtiski kvalitatīvāku koalīcijas sastāvu, vairāk stāsta raidījuma "Nekā Personīga" žurnāliste Ilze Jaunalksne-Rēdere.
Citējot Valsts prezidentu, neviens nav tik naivs, lai ticētu, ka ir iespējams izveidot piecu partiju koalīciju no Saeimā ievēlētajiem spēkiem, vispirms jau partiju ideoloģisko atšķirību dēļ. Taču tas, vai nākamo valdību stutēs mazliet virs 50 balsīm Saeimā vai vairāk, lielā mērā ir arī atkarīgs, kādas garantijas Jaunā vienotība spēs dot, ka varas lēmumus caur ZZS neietekmēs ASV sankciju sarakstā esošais Aivars Lembergs.
“Jaunās Vienotības” partneru atteikšanās no ministru rokādēm bija tikai iegansts Krišjāņa Kariņa valdības krišanai. Koalīcija sašūpojās jau krietni agrāk, kad "Jaunās Vienotības" virzīto Edgaru Rinkēviču par Valsts prezidentu ievēlēja ar opozīcijas – ZZS un "Progresīvo" – balsīm.
Politiķi tagad uzsver, ka sarunas par koalīcijas modeli jāsāk no nulles vai “baltas lapas”. Tomēr nākamās koalīcijas kodolu, kas jau ir iezīmējies,
nevar vērtēt citādāk, kā samaksu par balsojumu, kas nodrošināja Rinkēvičam ceļu uz Rīgas pili.
“Progresīvo” un “Jaunās Vienotības” tuvināšanos gan aizēnojuši šīs vasaras notikumi Rīgas domē. “ Jauno Vienotību” vaino naudas izsaimniekošanā un nepamatoti sadārdzinātos ielu remontos. Neoficiāli zināms, ka Progresīvie veicinājuši izmeklēšanas sākšanu par šo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Augusta vidū “Progresīvie” nepievienojās “Jaunās Vienotības” mēra Viļņa Ķirša koalīcijai galvaspilsētā, un turpmāk Rīgā darbosies opozīcijā.
2019. gadā ASV sankciju sarakstā iekļautais Aivars Lembergs bija iemesls, kāpēc ZZS tika atstāts ārpus valdības, kaut šis politiskais spēks ieguva otru lielāko vēlētāju atbalstu rudenī notikušajās Saeimas vēlēšanās.
Jaunā Vienotība uzstāja, ka neiesaistīs ZZS valdībā, kamēr tā nepierādīs, ka Lembergam vairs nav ietekmes šajā politiskajā spēkā.
Uzreiz pēc Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā viens no pieredzējušākajiem ZZS politiķiem Saeimā Augusts Brigmanis “ Nekā personīga” sacīja, ka ZZS no Lemberga negrasās norobežoties.
Latvijas radio, atsaucoties uz kādu medijam adresētu vēstuli, ziņo, ka Lembergs aizvien vēl parakstās kā ZZS premjera amata kandidāts. Saeimas ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis nekādus riskus Lemberga dēļ nesaskata, jo lēmumus pieņemot ZZS valde un frakcija. Lembergs nav valdē, bet no Lemberga vadītās partijas Saeimā darbojas 2 deputāti (Gundars Daudze, Jānis Vucāns), kuru balsis izšķīra Rinkēviča ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā.
Jaunās Vienotības premjera kandidāte sola nepieļaut, ka valdības un Saeimas darbu ietekmē personas, kas nav ievēlētas Saeimā, nostiprinot to arī koalīcijas līgumā. Evika Siliņa arī uzskata, ka valsts finansējums mazinājis konkrētu personu spēju ietekmēt lēmumu pieņemšanu partijās.
Par Aivara Lemberga ietekmes atjaunošanos tomēr uztraucas Apvienotā saraksta politiķi. Nekā personīga jau stāstīja, ka pirms Valsts prezidenta vēlēšanām pavasarī Saeimas spīkers Edvards Smiltēns ASV vēstnieku brīdinājis, ka Valsts pirmo personu plānojot ievēlēt ar ZZS atbalstu, un ka tas ir bīstami.
Kādreizējais ZZS biedrs Māris Kučinskis atceras laikus, kad viens zvans no Ventspils varēja mainīt partijas kursu.
Nedrīkstot pieļaut, ka atkārtojas tas, kas notika manas valdības laikā, vaļsirdīgs ir kādreizējais premjerministrs Kučinskis.
Māris Kučinskis:
Ir pilnīgi skaidrs, ka ZZS nekādu norobežošanos (no Lemberga) neizdarīs.
Viņi tāpat ir pateicīgi Aivaram Lembergam par vēlēšanu rezultātiem.
Vai tā strādājot netiek apdraudēti drošības jautājumi, kā to plāno izdarīt (kāds būs lēmumu pieņemšanas process) un ir jāparāda, kuras būs tās šaurās vietas, kuras bija arī manā valdībā.
Un kā to panāks? No tā būs saprotams, kāds būs mūsu frakcijas atbalsts (Siliņas topošajai valdībai).
Nacionālā apvienība Lemberga tuvumā jaunajai koalīcijai redz reputācijas riskus. Taču viņu galvenā problēma ir partija “Progresīvie”. Citiem vārdiem, ja jaunajā valdībā darbosies Progresīvie, nacionāļi paliek opozīcijā.
Jaunā Vienotība, ZZS un Progresīvie kopā ar Apvienoto sarakstu nodrošinātu Siliņas vadītājai valdībai ievērojamu atbalstu Saeimā (67 balsis).
Ja Siliņas piedāvājums Apvienoto sarakstu neapmierinās, koalīcijai paliek vien 52 deputātu balsis. Deputāts Oļegs Burovs, kurš šovasar atstāja Šlesera vadīto frakciju, iespējams arī varētu atbalstīt šādu koalīcijas modeli.
Raidījumam neoficiāli zināms, ka ZZS notiek sarunas par sadarbību ar Burova vadīto “Gods kalpot Rīgai” uz nākamajām vēlēšanām galvaspilsētā.
Burovs nesteidz to apstiprināt, taču atzīst, ka sarunas notiek ar vairākām partijām.
Kopš Jaunās Vienotības kandidātu Valsts prezidenta amatā ievēlēja ar opozīcijas balsīm, pagājuši vairāk nekā 2 mēneši. Un kaut maija pēdējā dienā bija skaidrs, ka līdzšinējā koalīcija ir izirusi,
visu vasaru valdība nemeklēja risinājumus sabiedrībai būtiskos jautājumos,
kā nepamatoti augstās pārtikas cenas un milzīgais “Sadales tīkls” tarifu paaugstinājums, kas nesakrīt ar valdībai iesniegto prognozi.