Pēc jūnijā notikušā Jevgeņija Prigožina "marša uz Maskavu" un viņa iespējamās nāves divus mēnešus vēlāk jau atkal pasaules uzmanības lokā ir nonācis jautājums par algotņu izmantošanu mūsdienu karadarbībā. Viedokli par Vāgnera grupas iespējamo nākotni, iespējām pavērst Putina algotņus pret viņu pašu un arvien pieaugošo kara privatizāciju intervijā tiešsaistes žurnālam “Klik” pauda privāto militāro kompāniju eksperts, bijušais algotnis Šons Makfeits.

Šons Makfeits ir cilvēks ar ārkārtīgi bagātu pieredzi. Savu profesionālo karjeru sācis kā 82. ASV gaisa desantnieku divīzijas karavīrs, taču pēc tam kļuvis par to, ko angliski sauc par private military contractor, – cilvēku, kurš pārdod savus militāros pakalpojumus par naudu. Makfeits ilgstoši ir strādājis ASV bāzētajā privātajā militārajā kompānijā DynCorp, kā arī pie vairākiem privātajiem klientiem.

Makfeits ir nodarbojies arī ar daudz mierīgākām lietām. Viņš ir bijis gan viceprezidents politiskā riska analīzes kompānijā «TD International», gan konsultants kompānijā «Deloitte Consulting», gan arī asociētais darbinieks uzņēmumā «Booz Allen Hamilton». Turklāt viņš ir ilgstoši strādājis arī kā pētnieks vienā no prestižākajām ASV militārās politikas domnīcām - «Rand».

Pagaidām Makfeits ir stratēģisko jautājumu profesors ASV Nacionālajā aizsardzības universitātē, kā arī Džordžtaunas universitātes Ārlietu dienesta fakultātē. Viņš ir arī padomdevējs Oksfordas universitātes Tehnoloģiju un globālo lietu centrā.

Kā jūs vērtējat Jevgeņija Prigožina dumpi un tā ietekmi uz Krievijas iekšpolitiku?

Prigožina maršs uz Maskavu īsti nebija dumpis vai apvērsuma mēģinājums. To drīzāk varētu uzskatīt par gadījumu, kad algotņi vēlas pārskatīt sadarbības noteikumus ar to klientu (šajā gadījumā Vladimiru Putinu). Līdzīgi procesi ir bijuši novērojami jau gadsimtus senā cilvēces vēsturē – pakalpojuma veicēji un klienti cenšas viens otru apkrāpt, jo nav trešās puses, kura kalpotu kā neatkarīgs arbitrs.

Prigožins saprata, ka Krievijas Aizsardzības ministrija vēlas nacionalizēt Vāgnera grupu līdz jūlija beigām. Šī nacionalizācija nozīmētu Prigožina kontroles pār šo organizāciju zaudēšanu, un tādēļ viņš centās Putinu pierunāt mainīt uzņemto politisko kursu. Diemžēl Putins viņa iebildumos neieklausījās. Tad nu Prigožinam nekas cits neatlika, kā pievērst Putina uzmanību ar pēkšņu došanos uz Maskavu. Es domāju, ka abas puses turpināja sarunas pat tajā brīdī, kad Prigožina kaujinieki notrieca Krievijas gaisa spēku vienības.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X