Polijas Senāts izveido alternatīvu komisiju Krievijas ietekmes izmeklēšanai

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: AFP/SCANPIX

Polijas Senāts izveidojis alternatīvu komisiju Krievijas iejaukšanās Polijas politikā izmeklēšanai.

Starp jautājumiem, kurus komisija pētīs, ir iespējamās valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) politiķu saites ar Krieviju, kā arī ogļu un sašķidrinātās gāzes imports no Krievijas kara Ukrainā apstākļos.

"Pilsoņiem ir svarīgi zināt, kas pārstāv kuru intereses," teikts lēmumā par jaunās komisijas izveidi.

Jaunā struktūra, kas darbosies līdz Senāta pilnvaru termiņa beigām, ceturtdien jau rīkoja savu pirmo sanāksmi.

Senāta komisija ir atbilde uz līdzīgu pretrunīgi vērtētu struktūru, kas pēc "Likums un taisnīgums" iniciatīvas tika izveidota parlamenta apakšpalātā un tika apstiprināta augusta beigās.

Konservatīvais vairākums tad ievēlēja deviņus komisijas locekļus, kamēr visas opozīcijas partijas balsojumu boikotēja un atteicās izvirzīt savus kandidātus, apgalvojot, ka tas esot "pretlikumīgi" un "antikonstitucionāli".

Parlamenta apakšpalātas komisijai jāpārbauda, vai laikā no 2007. līdz 2022.gadam politiķi Krievijas ietekmē nav pieņēmuši lēmumus, kas apdraudētu Polijas drošību. Amatpersonām, kuru darbība tiktu atzīta par valsts drošību apdraudošu, varēs piemērot sodus.

Cita starpā tie, kas tiks atzīti par vainīgām, varēs liegt desmit gadus ieņemt valsts amatus, kuri saistīti ar publiskām finansēm un klasificētu informāciju.

Likuma sākotnējo versiju asi kritizēja gan opozīcija, gan ES un ASV, apgalvojot, ka tā patiesais mērķis esot vērsties pret opozīcijā esošajiem politiķiem pirms oktobrī gaidāmajām vēlēšanām.

Likumu maijā ierosināja "Likums un taisnīgums", un kritiķi apgalvo, ka tā galvenais mērķis esot bijušais premjerministrs Donalds Tusks, kas pārstāv opozīcijā esošo liberāli konservatīvo partiju "Pilsoniskā platforma" (PO).

Reaģējot uz likuma kritiku, Polijas prezidents Andžejs Duda ierosināja steidzamā kārtā izdarīt tajā grozījumus, taču Senāts, kur valdībai nav vairākuma, noraidīja arī laboto likuma versija. Tomēr parlamenta apakšpalāta Seims ar 235 pret 214 balsīm, četriem deputātiem atturoties, augšpalātas veto pārvarēja.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu