Latvijā vērojama izteikta segmentācija attieksmē pret nacionālo mediju saturu un kvalitāti atkarībā no vecuma un ģimenē lietotās valodas, un krievvalodīgi vietējo televīzijas kanālu vietā biežāk izvēlas "YouTube" platformu vai ārvalstu medijus, secināts Kultūras ministrijas pasūtītajā "Kantar" aptaujā par Latvijas nacionālo mediju vidi.
Saskaņā ar pētījumu latviešu valodā runājošā auditorijas daļa uzticas un labi novērtē nacionālo mediju satura kvalitāti, tēmu daudzveidību un informācijas patiesumu, bet krievvalodīgajā auditorijā pietrūkst uzticēšanās un ir kritiska nostāja par mediju satura objektivitāti.
Nacionālie ziņu un informācijas portāli ir vienīgais mediju veids, kas tiek līdzīgā apjomā patērēts abās valodu grupās.
Attiecībā uz TV un video satura lietošanu krievvalodīgie biežāk šim nolūkam izmanto "YouTube" video platformu vai ārvalstu medijus nekā nacionālos TV kanālus, sacīts pētījumā.
Savukārt pēc vecuma redzams, ka
iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem kopumā ievērojami biežāk izmanto nacionālos medijus kā galveno informācijas avotu par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, un tos biežāk interesē analītisks saturs.
Savukārt iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 24 gadiem primāri šim nolūkam izmanto sociālos medijus un paļaujas uz dažādiem neformālajiem medijiem. Jauniešus medijos vairāk interesē tēmas par kultūru, izklaidi, izglītību, kā arī viedokļu līderu un influenceru veidotais saturs.
Pētījumā minēts, ka iedzīvotāji nereti pauž viedokli, ka nacionālajiem medijiem būtu vēlams paplašināt tēmu un satura dažādību un unikalitāti, jo saturs mēdz atkārtoties un būt vienveidīgs, trūkst viedokļu dažādības un informācijas vai arī tiek atspoguļota tikai "medaļas viena puse".
Domājot par tematiskā piedāvājuma pilnveidošanu, iedzīvotāji visbiežāk nacionālajos medijos vēlētos vairāk analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas, mākslas un dokumentālās filmas un seriālus, izglītojošu informāciju, piemēram, par vēsturi, dabu, zinātni, jaunākajām tehnoloģijām. Tāpat iedzīvotāji labprāt vēlas saņemt pasaules ziņas, informāciju par cilvēktiesībām un sociālajām problēmām, iepazīt cilvēku dzīvesstāstus, kā arī saņemt plašāku informāciju par izklaidi un kultūras pasākumiem.
Lai uzrunātu krievvalodīgo auditoriju, pētījuma autori iesaka izmantot ziņu portālus un video satura vietnes, kā arī stiprināt iedzīvotāju pārliecību par informācijas patiesumu, objektivitāti un godīgumu.
Pētījums veikts 2023.gada pirmajā pusgadā. Pētījumā priekšizpētē aptaujāti 800 iedzīvotāji, mediju auditorijas kvantitatīvajā pētījumā aptaujāti 1600 iedzīvotāju, bet padziļinātajās intervijās piedalījušies desmit iedzīvotāji.
