VIDEO Latvijas drošākās valstspilsētas turpina uzlabot satiksmes infrastruktūru

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Ratikova/Shutterstock

Izbūvēti veloceliņi, paplašināti ielu apgaismotie posmi un izveidotas gājēju pārejas – šie ir tikai daži no uzlabojumiem, ko aizvadītajā gadā veikušas pašvaldības, lai paaugstinātu satiksmes drošību savā teritorijā. Vislabāk šajā ziņā veicies Ventspilij, Rēzeknei un Liepājai, kuras «Ceļu satiksmes drošības pašvaldību novērtēšanas indeksa 2022» apbalvošanas pasākumā atzītas par drošākajām valstspilsētu vidū.

Īstenojot konkursu, tika veikta pieejamo ceļu satiksmes negadījumu statistikas datu un faktu apkopošana, vērtēšana un analīze, kā arī iedzīvotāju aptauja par ceļu satiksmes drošību un ceļu infrastruktūru savā pašvaldībā. Uzvarētāji noteikti, apvienojot statistikas datus, kas deva 70% no kopējā vērtējuma, un iedzīvotāju aptaujā iegūtos rezultātus - 30% no kopējā rezultāta.

Ventspilī zemākais negadījumu skaits

Ventspilī jau vairākus gadus mērķtiecīgi tiek attīstīts veloceliņu tīkls, un šobrīd tā kopgarums sasniedzis 70 kilometrus, kas ir vairāk nekā trešā daļa no automašīnām paredzēto ielu 192 kilometru garuma.

Pagājušajā gadā Ventspilī tika izbūvēti veloceliņi ar kopējo garumu 2,3 kilometri, un šogad tiem pievienots vēl 1,2 kilometru posms.

Būtiski, ka šie veloceliņu maršruti netiek iezīmēti uz ielas brauktuves, bet gan atsevišķi izbūvēti paralēli ielām, kas izmaksu ziņā ir dārgāk, bet drošāk un ērtāk velobraucējiem. To apliecina iedzīvotāju aptaujas rezultāti. 25% Ventspils iedzīvotāju ceļu infrastruktūru vērtē ļoti labi. Tik augsts novērtējums nav nevienai citai pilsētai.

«Kopš veloceliņu izbūves sākuma ir secināts, ka tie noņem lielu daļu satiksmes dalībnieku no ielām, tādēļ to attīstība tiek pozitīvi vērtēta. Tā kā veloceliņu maršruti tiek plānoti tā, lai neveidotos pārrāvumi, kā arī lielāko daļu tie ir ar dalītām joslām gājējiem un velosipēdistiem, tie ir tikuši ļoti iecienīti gan gājēju , gan velobraucēju vidū.

Pa veloceliņiem brauc ne tikai velosipēdisti, bet arī tik pretrunīgi vērtētie satiksmes dalībnieki ar elektriskajiem skrejriteņiem, un tas samazina risku nonākt avārijas situācijās ar automašīnām uz ielām.

Zināmā mērā veloceliņu izmantošana šiem satiksmes dalībniekiem ir ļoti pozitīva arī no tāda viedokļa, ka tie neuzņem tādu ātrumu dēļ veloceliņu šķērsojumu vietām ar privātmāju iebrauktuvēm un ielu krustojuma zonām, liekot braucējiem uzmanīties un sabremzēties šķērsojumu vietās,» skaidro Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestādes «Ventspils Komunālā pārvalde» direktora vietnieks Edgars Puriņš.

Ventspilī kopā ir ap 6500 ielu un pagalmu apgaismojuma punktu un tam ir tikusi pievērsta uzmanība jau sen. Apgaismojums ticis uzlabots ne tikai pilsētas centra ielās, bet arī daudzdzīvokļu namu pagalmos un privāto dzīvojamo māju rajonos šaurās ielās. To regulāri pilnveido, jo ik gadu Ventspilī tiek izbūvēts arī apgaismojums neregulējamās gājēju pārejās ielu škērsojumu vietās, kas uzlabo gājēju redzamību tumšā laikā un samazina riskus netikt pamanītam. 60% iedzīvotāju apgaismojuma infrastruktūru šobrīd vērtē labu vai ļoti labu. Nākamais mērķis ir tuvāko 3 gadu laikā pāriet uz pilnīgu LED apgaismojumu, kas ir gan energoefektīvs, gan ar labāku gaismas atdevi.

Paveikto novērtējuši iedzīvotāji, un tas atspoguļojas arī satiksmes negadījumu statistikā. 33% ventspilnieku ceļu satiksmi savā pilsētā uzskata par drošu un vēl 8% - par ļoti drošu.

Ventspilī patiešām ir droši, jo šeit aizvadītā gada laikā noticis mazāk satiksmes negadījumu nekā citās valstspilsētās, un izdevies izvairīties no bojāgājušajiem. Smagi savainoti četri cilvēki un vieglākus ievainojumus guvuši 27. Vēl lielākai drošībai ventspilnieki aicina biežāk kontrolēt velosipēdistus.

Rēzeknieši pamana uzlabojumus

Rēzeknē izbūvēta gājēju un velobraucēju infrastruktūra, kas savieno pilsētas centru ar novada teritorijā esošo, pilsētnieku iemīļoto atpūtas vietu Ančupānu Mežaparku. Šogad noslēdzās arī Blaumaņa ielas rekonstrukcijas darbi, kuras ietvaros tika izveidota droša pārvietošanās zona gājējiem un velobraucējiem pilsētas Ziemeļu mikrorajonā, un arī A.Pumpura ielas rekonstrukcijas darbi. Savukārt līdzīga rekonstrukcija V.Seiles ielā tiks pabeigta līdz gada nogalei.

Iedzīvotāji uzlabojumus ir pamanījuši un 18% no visiem aptaujātajiem uzskata, ka tie ir būtiski.

«Šobrīd vairāki ielu projekti vēl ir projektēšanā. Lielākie no tiem ir satiksmes pārvada pār dzelzceļu rekonstrukcija, kas ir ļoti svarīgs pilsētniekiem – gan autobraucējiem, gan gājējiem. Paralēli tam mēs sadarbībā ar «Latvijas dzelzceļš» plānojam izbūvēt gājēju pāreju, kas nodrošinās savienojumu starp Stacijas ielu un Komunālo ielu pilsētas ziemeļu mikrorajonā,» nākotnes ieceres ieskicē Rēzeknes pilsētas pašvaldības Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs, piebilstot, ka pašvaldība piedalās arī starptautiskā projektā Promoter, kuras ietvaros uzlabo pilsētas velo infrastruktūru.

Rēzekniešu vidū 36% aptaujāto satiksmi pilsētā uzskata par drošu, un īpaši augstu novērtē ceļu infrastruktūru un vides risinājumus dzīvojamās zonās un publiskās vietās. 65% respondentu to uzskata par labu vai ļoti labu.

Arī tur 2022. gadā izdevies izvairīties no satiksmes negadījumos bojāgājušajiem. Smagi savainoti 8 cilvēki un 32 guvuši vieglākas traumas. Lai uzlabotu situāciju, rēzeknieši vēlētos vairāk gājēju pāreju, veloceliņu un luksoforu.

Liepājā samazina auto satiksmi vecpilsētā

Liepājā izbūvētas gājēju ietves un veloceliņi, lai novērstu cilvēku un velosipēdistu pārvietošanos pa brauktuvi. Piejūras pilsētā arī uzlabota satiksmes drošība vēsturiskajā centrā, samazinot un palēninot transporta plūsmu. Tur jau vairākus gadus tiek realizēts plāns, lai veicinātu automašīnu atstāšanu ārpus centra un pārvietošanos ar kājām. Izveidoti stāvlaukumi pie Lielā dzintara, Liepājas teātra, Rožu laukumā, jaunbūvējamā Kārļa Zāles laukumā, kā arī pie Pētertirgus. Jaunliepājā stāvlaukums izbūvēts pie Annas tirgus.

«Šogad Liepājā notiek apjomīgākie remontdarbi pilsētas vēsturē.

Kā liepājnieki sūdzas, viss centrs ir «uzarts». Bet ja skatāmies no satiksmes drošības viedokļa, tad man lielākais prieks ir par to, ka esam izgaismojuši vairāk nekā desmit gājēju pārejas pilsētā, esam spējuši uzlikt inovatīvu luksoforu,» stāsta Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, «sabiedrībai būtiskāk ir redzēt faktus – vai šodien braucot pa ielu ir drošāk, vai nē. To mēs papildus analizēsim, veicot iedzīvotāju aptaujas».

Ielu apgaismojums tumšajos diennakts periodos ir viena no panākumu atslēgām satiksmes drošības jomā. Liepājā no 2021. līdz 2023. gadam ir papildus izgaismotas 9 gājēju pārejas un krustojumi, un šogad izgaismotas vēl 10 gājēju pārejas.

Tā rezultātā

pilsētas ielās 37% iedzīvotāju jūtas droši un vēl 1% ļoti droši.

Vērienīgo remontdarbu dēļ gan satiksmes infrastruktūra tiek vērtēta zemāk nekā gadu iepriekš. Liepājā gada laikā ceļu satiksmes negadījumā gājis bojā viens cilvēks, 9 ievainoti smagi un 76 – viegli. Tas ir krietni vairāk nekā Ventspilī un Rēzeknē, tādēļ liepājnieki aicina pašvaldību veidot pārskatāmākus krustojumus un ierīkot regulējamas gājēju pārejas.

Raksts tapis sadarbībā ar Satiksmes ministriju.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Nepalaid garām!
Uz augšu