ES dalībvalstis aicina Gazas joslā nodrošināt humānos koridorus un pauzes karadarbībā

"Eiropadome izsaka vislielāko satraukumu par humanitārās situācijas pasliktināšanos Gazā un aicina nodrošināt pastāvīgu, ātru, drošu un netraucētu humanitāro piekļuvi un palīdzību, lai sasniegtu tos, kam tā nepieciešama, izmantojot visus nepieciešamos līdzekļus, tajā skaitā humanitāros koridorus un pauzes [karadarbībā] humanitārām vajadzībām," teikts samita dalībnieku kopīgajā paziņojumā.

ES valstis atbalstīja drošu koridoru izveidošanu, lai "atvieglotu piekļuvi pārtikai, ūdenim, medicīniskajai aprūpei, degvielai un patvērumam, nodrošinot, ka šo palīdzību ļaunprātīgi neizmanto teroristu organizācijas".

ES, ASV un Izraēla ir klasificējušas Gazas joslā valdošo palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās" kā teroristu organizāciju.

Kopīgajā paziņojumā minētās pauzes karadarbībā, nevis tūlītēja tās pārtraukšana, ir kompromiss starp ES valstīm, jo ANO aicinājums uz pamieru izraisīja karstas debates.

Vācija un Austrija uzsvēra, ka pamiera atbalstīšana būtu nepiemērota, ņemot vērā Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību un "Hamās" uzbrukumu turpināšanos.

Citas valstis, tostarp Spānija, Īrija un Beļģija, atbalstīja aicinājumu uz pamieru humanitārās situācijas Gazas joslā pasliktināšanās dēļ.

Aicinājumu uz "humanitārām pauzēm" ceturtdien izteica arī ASV Baltā nama administrācija.

"Ir lokalizētas, pagaidu, specifiskas pauzes kaujas laukā, lai humanitārā palīdzība varētu nonākt pie cilvēkiem, kam tā vajadzīga, vai cilvēki relatīvi droši varētu tikt ārā no šī rajona," sacīja Baltā nama Nacionālās drošības padomes preses sekretārs Džons Kērbijs.

ES valstis mēģina panākt kopīgu nostāju Tuvo Austrumu konflikta jautājumā kopš "Hamās" 7.oktobra teroristiskā iebrukuma Izraēlā, kurā šī grupējuma kaujinieki nogalināja vairāk nekā 1400 cilvēku un ievainoja apmēram 4000, kā arī sagrāba vismaz 224 ķīlniekus.

Starp ES valstīm arī nav vienprātības par to, kā vērtēt Izraēlas atbildes triecienus Gazas joslai. "Hamās" kontrolētā Gazas joslas Veselības ministrija apgalvo, ka Izraēlas triecienos Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 7000 palestīniešu un ievainoti vairāk nekā 18 000, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā dezinformāciju, ko līdz šim izplatījis "Hamās".

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien pauda pārliecību, ka Izraēla ievēros starptautiskās tiesības savā cīņā pret "Hamās".

"Izraēla ir demokrātiska valsts ar ļoti humanitāriem principiem, kas to vada," sacīja Šolcs. "Tāpēc varat būt pārliecināti, ka Izraēlas amija savās darbībās arī sekos noteikumiem, kas izriet no starptautiskajam tiesībām. Man nav šaubu par to."

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns sacīja, ka Ungārija "ļoti skaidri atbalsta Izraēlas tiesības sevi aizsargāt" un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu līdzīgu "Hamās" uzbrukumu.

Beļģijas premjerministrs Aleksandrs de Kro tomēr uzsvēra, ka "Hamās" darbības "nevar būt attaisnojums humanitārās palīdzības bloķēšanai. Nevar būt attaisnojuma badināt iedzīvotājus".

ES samita noslēguma paziņojumā ir uzsvērtas "Izraēlas tiesības sevi aizsargāt atbilstoši starptautiskajām tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām".

ES līderi savā paziņojumā arī brīdināja par briesmām, ka šis bruņotais konflikts var izplatīties.

Šādas bažas pauda arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, videokonferencē uzrunājot ES līderus.

"Mums jādara viss, lai novērstu vēl lielāka starptautiska ugunsgrēka izcelšanos Tuvajos Austrumos," sacīja Zelenskis.

Viņš piebilda, ka "brīvības ienaidnieki" grib atklāt otru fronti pret brīvo pasauli, bet "mums skaidri jāsaskata šis scenārijs un jāvēršas pret to - protams, kopīgi".

"Jo ātrāk drošība gūs virsroku Tuvajos Austrumos, jo ātrāk mēs atjaunosim drošību šeit - Eiropā," sacīja Zelenskis.