NATO ģenerālsekretāra vietnieks: Baltijas valstu drošības situācija pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies (3)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Katlers.
NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Katlers. Foto: Zane Bitere/LETA

Latvijas iedzīvotājiem nav jāuztraucas par savu drošības struktūru spējām tikt galā ar Krievijas ļaunprātīgām darbībām, jo Latvijas dienesti strādā labi un šos draudus neitralizē, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers.

"Latvijas sabiedrībai varu droši teikt, ka jūs esat pilnībā spējīgi tam visam stāties pretī, jūsu dienesti ne tikai neitralizē Krievijas ļaunprātīgās darbības Latvijā, bet arī palīdz aliansei un citiem sabiedrotajiem veikt šīs pretdarbības pret Krievijas spiegošanas vai citām ļaunprātīgām aktivitātēm, ko veic jebkura cita valsts, kas vēlas kaitēt Latvijas un tās draugu drošībai," sacīja Ketlers. "Varu teikt pavisam skaidri - jūs ne tikai spējat tikt galā ar Krievijas radītajiem draudiem, jūs ar tiem tiekat galā pavisam labi."

Viņš sacīja, ka pilnībā izprot sabiedrības bažas, tomēr mudināja cilvēkus ticēt, ka Latvijas rīcībā ir pietiekami labas spējas, lai paveiktu visu, kas nepieciešams, lai sevi aizsargātu.

"Valstu izmēriem ir maz sakara ar to spējām, spēku, perspektīvu un sabiedrotā un partnera vērtību. Apciemojot šo reģionu, vienmēr mudinu Latviju un pārējās Baltijas valstis iesaistīties un palīdzēt vadīt aliansi. Jums ir pamats būt par sevi lepniem, gan par to, par ko iestājaties, gan par to, ko esat paveikuši. Tā turpiniet!" uzsvēra Ketlers.

Viņš noliedza, ka NATO būtu savulaik bijis plāns iebrukuma gadījumā ienaidnieka karaspēku ielaist dziļi Baltijas valstu teritorijās, lai pēc tam to no tām izspiestu,

un norādīja, ka Baltijas valstu drošības situācija pēdējos gados ir ievērojami uzlabojusies, jo pēc Varšavas samita NATO spēki Baltijas valstīs ir ievērojami palielināti, visās valstīs ir savas kaujas grupas, lai stiprinātu reaģēšanas spējas un saīsinātu reaģēšanas termiņus.

"Tā ir ļoti "taustāma" pazīme," uzsvēra Ketlers. "Ja pavērtēsiet pieņemtos lēmumus un veiktos pasākumus pēdējo septiņu gadu laikā - "Enhanced Forward Presence" šeit austrumos, īpaši ziemeļaustrumos, un "Tailored Forward Presence" dienvidaustrumos -, kuru ietvaros ir pastāvīgi kāpinātas gaisa spēku patruļas, kas darbojas saskaņā ar izvietotajām kaujas grupām. Šīs kaujas grupas pašas par sevi ir rezultāts Madridē pieņemtajiem lēmumiem un Viļņā apstiprinātajiem pastiprinājumiem. Redzam vairāk karavīru, vairāk lidaparātu, vairāk kuģu, tātad savas spējas esam ievērojami kāpinājuši, ar lielākām loģistikas un komandēšanas un kontroles iespējām."

Ketlers norādīja, ka tādām valstīm kā Latvija, kas uzņem savā teritorijā šīs kaujas grupas, tas nozīmē ātrāku reakcijas laiku, augstāku gatavības pakāpi un vienības ar daudz augstāku atturēšanas un aizsardzības spēju. "Tāpēc varu ar lielu pārliecību teikt, ka NATO ir paveikusi lielisku darbu, izstrādājot plānus, ko valstu līderi Viļņā apstiprināja un kas tagad tiek īstenoti," viņš piebilda. 

Viņa tiešajā darbības jomā - izlūkošanas un drošības ziņā - notiek ļoti plaša informācijas apmaiņa un sadarbība, jo ne tikai Latvijai vien ir jārisina riski un izaicinājumi uz robežas, tā var paļauties un izmantot 30 pārējo valstu palīdzību.

"Ļoti svarīgi ir tas, ka katrai valstij patstāvīgi pieņemot lēmumus savu robežu drošības stiprināšanai, piemēram, par žogu izbūvi vai militāro patruļu pastiprināšanu, starp iesaistītajām valstīm ir lieliska sinerģija. Piemēram, ar Poliju. Kad šīs valstis veic savus lokālos pasākumus, tas stiprina visas alianses kolektīvo aizsardzību," sacīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais