Lai arī partnerības institūta ieviešana neatrisina visus ar viendzimuma pāru partnerattiecību noregulēšanu valstiskā līmenī saistītus jautājumus, tas parāda, ka ir pārvarēta psiholoģiskā barjera, un atzīstam, ka šādi pāri ir, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina.
Partnerība iecerēta kā jauns veids, kā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt tām noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību. Šo regulējumu varētu attiecināt arī uz viena dzimuma pāriem.
"Mozaīkas" pārstāves vērtējumā, partnerības institūta ieviešana vairāk vērtējama kā simboliska. Ar to neesot atrisināts arī Satversmes tiesas spriedums, lai arī institūta ieviešana ir solis uz pilnīgu izpildīšanu.
Viņa norādīja, ka
tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītajā likumprojektu pakotnē, ko ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Saeimas vairākums, iztrūkst vairāki jautājumi, tostarp regulējums par mantojuma tiesībām, kā arī neesot atrunāts par gadījumiem, kad kādam no partneriem ir bērns.
"Mozaīka" šobrīd vērtēs, kas trūkst un kā to risināt partnerības ietvaros, savukārt pāri, kuriem trūkst kādas tiesības, turpināšot tās iegūt tiesas ceļā.
Kā ziņots, no 2024.gada vidus Latvijā paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu - partnerību, kas būs arī veids, kā savas attiecības legalizēt un juridiski sakārtot viena dzimuma pāriem.
Šodien pieņemtie grozījumi Notariāta likumā paredz, ka partnerību varēs noslēgt un izbeigt pie notāra. To varēs izdarīt, ierodoties personīgi klātienē pie zvērināta notāra, divas pilngadīgas personas, kuru starpā ir tuvas, personiskas attiecības un nepastāv ierobežojumi tās noslēgšanai, piemēram, tuva radniecība.
Pieņemtie grozījumi Fizisko personu reģistra likumā nosaka, ka ziņas par partnerības nodibināšanu un izbeigšanu būs ierakstāmas Fizisko personu reģistrā.
Pēc partnerības nodibināšanas partnerim būs tiesības pieņemt lēmumus, kas saistīti ar otra partnera ārstniecību, ja viņš pats nebūs spējīgs par sevi parūpēties vai brīvi paust savu gribu, iegūt sociālās garantijas, piemēram, saņemt partnerim aprēķinātās pensijas summas, kas nav izmaksātas līdz viņa nāvei, kā arī iegūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus savstarpējiem dāvinājumiem un aizdevumiem.
Uz valsts amatpersonas partneri attieksies tie paši interešu konflikta novēršanas ierobežojumi, kas šobrīd attiecināmi uz valsts amatpersonas radiniekiem. Līdzīgi maksātnespējas administrators nevarēs pildīt amata pienākumus, ja administratora partneris tajos būs personiski vai mantiski ieinteresēts.
Likumā pēc Nacionālās apvienības (NA) deputāta Jāņa Grasberga priekšlikuma noteikts, ka "partnerība nav pielīdzināma laulībai". Grasbergs un pārējie NA deputāti kopumā balsoja pret partnerības pakotni.
Veikti grozījumi arī Maksātnespējas likumā, likumos "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", "Par valsts pensijām", "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un Pacientu tiesību likumā, kas nodrošinās noteiktus ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumus.
Plānots, ka izsludināšanas gadījumā normatīvo aktu grozījumi par partnerības ieviešanu stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā.
Lai likumprojekti stātos spēkā, tie vēl jāizsludina Valsts prezidentam. Reizē Satversme ir minētas tiesības vismaz 34 deputātiem apstādināt likumprojektu izsludināšanu uz diviem mēnešiem, lai viena mēneša laikā censtos Centrālās vēlēšanu komisijas organizētā parakstu vākšanā saņemt vajadzīgo atbalstu referenduma organizēšanai par šo jautājumu.
Dažu opozīcijas partiju līderi ir pauduši nostāju, ka jautājums par partnerības institūtu būtu jāizlemj tautas nobalsošanā.
Lībiņa-Egnere ir skaidrojusi, ka
izmaiņas ir tapušas pēc Satversmes tiesas sprieduma, tiesai atzīstot, ka Satversme prasa nodrošināt divu cilvēku tuvu, personisku attiecību juridisku, ekonomisku un sociālu aizsardzību.
Lai izpildītu ST spriedumu, tikusi sagatavota likumprojektu pakotne, kas paredz ieviest partnerības institūtu.
Partnerība radīs personām atsevišķas tiesības un pienākumus attiecībās ar valsti, tā atvieglojot partneru kopdzīvi ikdienā, atzīmēja ministre.
Savukārt viendzimuma partnerattiecību atbalsta kustības "Dzīvesbiedri" vadītāja Kaspara Zālīša vērtējumā, Tieslietu ministrijas sagatavotā likumu izmaiņu pakotne nav pietiekams viendzimuma pāru partnerattiecību jautājuma noregulēšanai valstiskā līmenī, tomēr tas esot labs sākums.
Zālīša vērtējumā, partnerības ieviešana savā ziņā būtu gaidītais risinājums, jo tiktu ieviests regulējums kā tāds. Tomēr kopumā viņam to grūti nosaukt par cieņpilnu, jo "tad būtu nepieciešamas izmaiņas vēl 70 likumos". Viņš norādīja, ka viendzimuma pāru jautājumā būtiski atrisināt arī mantojuma un ģimenes valsts pabalstu un bērnu jautājumus, jo arī viendzimuma attiecībās aug bērni, tādēļ ir nepieciešama arī viņu aizsardzība. Zālītis uzskata, ka būtu nepieciešams virzīt vēl otru likumprojektu pakotni.
