Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem un dārzeņiem (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Stefan Malloch/Shutterstock

Valdība otrdien, 28. novembrī, atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Kā kompensējošie pasākumi tiks palielināta akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem par 10,8%, kur ietekme uz cenu ir 0,01 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem uz 100 mililitriem un enerģijas dzērieniem par 19,3%, kur ietekme uz cenu ir 0,03 eiro uz litru salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. Tādējādi budžetā plānots iegūt 1,7 miljonus eiro.

Tāpat kā kompensējošais pasākums paredzēta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana cigaretēm - par 15% jeb par 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,49 eiro uz paciņu salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmju paaugstinājuma plānots iegūt vēl 5,1 miljonu eiro.

Paredzēta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana stiprajam alkoholam - par 8% jeb trim procentpunktiem vairāk pret budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz vienu litru (ar alkohola saturu 40 tilpumprocenti) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī likmes paaugstinājuma plānots iegūt 1,5 miljonus eiro.

Tāpat paredzēta akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana karsējamai tabakai - par 15% jeb 10 procentpunktiem vairāk salīdzinājumā budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,22 eiro uz paciņu (5,4 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 1,3 miljonus eiro.

Plānota arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana smēķējamai tabakai - par 15% jeb pieciem procentpunktiem salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,67 eiro uz 40 gramiem tabakas salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 0,8 miljonus eiro.

Paredzēta arī akcīzes nodokļa likmju straujāka paaugstināšana tabakas aizstājējproduktiem (nikotīna spilventiņi) - par 15% jeb pieciem procentpunktiem vairāk salīdzinājumā ar budžetā iekļauto paaugstinājumu. Ietekme uz cenu būtu 0,31 eiro uz iepakojumu (14 grami) salīdzinājumā ar 2023.gada likmi. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 0,1 miljonu eiro.

Tāpat plānots akcīzes nodokļa likmi dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, piemērot 9,64 eiro par megavatstundu (MWh), nevis līdzšinējais 1,91 eiro par MWh, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības. No šī kompensējošā pasākuma plānots iegūt 170 000 eiro.

Piedāvāta arī azartspēļu automātu skaita prognozes precizēšana, no kuras budžetā varētu iegūt 2 160 300 eiro.

Kopumā piedāvātie kompensējošie pasākumi budžetam dos 12,9 miljonus eiro.

Savukārt vēl trīs miljonus eiro plānots iegūt, atceļot augļu un dārzeņu audzētājiem plānoto subsīdiju.

Diskusijās ministri pārrunāja arī to, ka kopumā šim jautājumam būtu jāatrod risinājums arī ilgākā termiņā. Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) norādīja, ka, tā kā atbalstot vienu nozari, tiek ietekmēti citi, soļiem esot jābūt samērīgiem. Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) sacīja, ka ilgtermiņa risinājumam ir jābūt, bet tas iespējams tikai pēc plašākām sarunām.

"Šobrīd mēs investējam 16 miljonus, lai saglabātu samazinātu PVN likmi. Vai tas ir labākais veids, kā atbalstīt vietējo ražotāju? Tas ir jautājums, par kuru diskusijas nav notikušas, bet kuram nākamajā gadā ir jābūt," sacīja ekonomikas ministrs, piebilstot, ka arī pats vēlas piedalīties šajās diskusijās.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa paaugstinājumam alkoholiskajiem dzērieniem, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka, paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024.gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Valdība noteica, ka Zemkopības ministrijai (ZM) līdz 2024.gada 1.septembrim jāsagatavo izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem.

Baltijas valstu faktisko cenu salīdzinājums veikalos apliecina, ka PVN likme nav noteicošais faktors cenu veidošanā, norāda FM pārstāvji. Tāpat pēc PVN samazinātās likmes 5% apmērā ieviešanas nav vērojama būtiska nozares izaugsme. Nozares neto iemaksāto nodokļu summa Latvijā tiecas uz nulli - ja 2018.gadā neto tika samaksāti 5,9 miljoni eiro, tad 2022.gadā 0,3 miljoni eiro, jo pieaug PVN atmaksas.

Pašlaik lauksaimniecībā nodarbinātajiem algas nesasniedz nozares vidējo līmeni, un plaisa pieaug. Tāpat novērojams, ka augļu un dārzeņu imports Latvijā dominē (virs 75%) iekšzemes patēriņā, uzsver FM. Turpinoties šādai tendencei, 2024.gadā imports varētu sasniegt 80%. Turklāt nozarē dominē trīs lielākie importētāji, kuru īpatsvars ir vairāk nekā 56%.

FM ieskatā augļkopības un dārzeņkopības nozarei jāvirzās uz PVN standartlikmi 21%, savukārt ZM jāizstrādā mērķēti instrumenti nozares attīstībai, lai sniegtu būtisku atbalstu vietējo augļu un dārzeņu ražotājiem, kā arī veicinātu veselīgas pārtikas lietošanu uzturā Latvijas iedzīvotāju vidū.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais